summer's mosquitos are quickly forgotten in winter

Ir ziema un man nepatīk. Bet pat man jāatzīst, ka dienas ar sarmu, lielo baltumu un auksto sauli bija smukas. Tā, ka acīm prieks :)

Es tagad tā sēžu saprotu, ka nesaprotu, ko es esmu darījusi pēdējās dienās. Un ne gluži tāpēc, ka būtu piedalījusies kādā alkōmaratonā. Es pieļauju, ka esmu skatījusies filmas, un atceros, ka sestdien pazuda laiks. Iespējams, ka vainojams tas, ka piecēlos vien 11os, bet bij tāda sajūta, ka neko nepaguvu izdarīt, kad jau bij jādodas prom.

Ballītē secinājām, ka esam visi palikuši traki mierīgi. Nu tā, ka agrāk ballītēs bijām tādi WILD, bet tagad sēdējām un runājām par putnu olām un kāda atšķirība starp olām, no kurām rodas cāļi un tām, no kurām nerodas.

Kaut kad nesen mani šokēja TV veikals, jo tur maģisko katlu reklamē Misters T no A-Komandas. A-Komanda bērnībā bij silīgākais seriāls, stilīgāks pat par Komisāru Reksi, mēs ar brāli TĀĀĀ gaidījām karu nedēļu jauno sēriju. Nu jā, vārdsakot, mani šokēja fakts, ka viņš ir TV veikalā tagad, pārdevies mazais zaķītis.

Vēl es šodien nopirku 2 grāmatas, katru par 1 latu. Lieliski! Vienu ar smuku vāku, otru ar parastu vāku. Vēl es gribēju par latu iegādāties trakāko grāmatu, kādu esmu lasījusi - Gandrīz caurspīdīga zilgme - jo tur ir tik pretīgi un slimi, ka inčīgi, bet, tā kā esmu lasījusi jau, atturējos tomēr.
Vienu no grāmatām sāku lasīt. Disturbē, ka autori cenšas rakstīt mūsdienīgi, tādā žargonā kā runā jaunieši, es gribētu tiem autoriem piezvanīt un kliegt - "TĀ NEVIENS NERUNĀ, BEIDZ TĀ RAKSTĪT, RAKSTI NORMĀLI!" Šī iespaidā šodien gribēju sākt rakstīt grāmatu. Yeah, good luck with that ;D

Šodien man kursabiedrene, kurai uzskrēju veikalā, kārtējo reizi atgādināja, ka nav mani ne reizi redzējusi biksēs. Man daudzi unī to saka vispār un es par to smejos. Bet nu jā, laikam tā sanāk. Man nepatīk bikses jau kādu gadu laikam.

Kas vēl? Vēl es lieliski radīju problēmu tur, kur šī problēma bija beigusies. Esmu vienkārši lieliska. Vispār nemēdzu čakarēt lietas.