Vakar kustību festivāls bijušajā skolā, kuru bariņš absolventu apmeklējām. Varbūt, ka man kādreiz bija sliktāka saprašana par to, kas ir laba uzstāšanās, bet es gan vairāk sliecos domāt, ka tur tā kvalitāte un izdoma ir smagi kritusies. Dažas dejas bija tik nepatīkamas, ka es pat nespēju novērsties, jo TIK slikti, ka interesanti skatīties, kas tur tālāk notiks un kādas jaunas tizluma pakāpes tiks sasniegtas. Plusiņš jāliek skolotāju priekšnesumam, kur bija tik ļoti super puffffīgi polietilēna maisiņu svārki.
Esot tā skolā, sentiments mazliet trāpīja. Jo tur tomēr tik daudz kas bija tā mīļi, jauki, pazīstami un viegli. Pietrūkst tā visa. Toties nepietrūkst daudz mazu kliedzošu bērnu, kas ēšanas starpbrīdī skrien uz ēdnīcu un ir mazi un tieši tik riebīgi, ka negribas viņiem pieskarties.
Pēc skolas nedaudz Brenguļu alus. Man vispār alus nemēdz sevišķi garšot, bet šis pat man ir jāpaslavē un jāatzīst par varen labu esam.
Vēl vakar nedaudz kursa ballīte Jelgavā. Diezgan jauki tā.
Jau esvairsneskaitukuroreizi jautājums man par to, vai kādreiz velku bikses. Nu bāc, ja katru reizi, kad man kāds to pajautā, es dabūtu keksiņu, es tagad jau normāli varētu piebarot Prelīnu. Un tie, kas zina, kas Prelīna ir par zvēru un ko viņa ēd, nu pareizāk gan CIK viņa ēd, saprastu, cik bieži man jautā bikšu jautājumu. ;DD
Mīnuss ļoti neērta gulēšana un salšana no rīta, jo, kā izrādās, sedzos ar kaut kādu pledveidīgu apmetni (?), nu kaut ko, kam ir visādas jocīgas ļerpatas un formas un nevar saprast uz kuru pusi lai griež to brīnumu.
Bet, neskatoties uz vakardienas visnotaļ pozitīvajām aktivitātēm, esmu diezgan nomākta kopumā. Iespējams, ka pie vainas tas, ka pirmdien atsākas aktīvas mācības un es neesmu pārliecināta, ka redzu jēgu mācībām vispār. Sajūta, ka vajag kaut ko pavisam citu. Nezinu gan ko, varbūt kaut kur tālu prom darīt ko tādu, ko es šobrīd pat iedomāties nevaru. Bet varbūt man vienkārši jābeidz lietām meklēt jēgu.
Esot tā skolā, sentiments mazliet trāpīja. Jo tur tomēr tik daudz kas bija tā mīļi, jauki, pazīstami un viegli. Pietrūkst tā visa. Toties nepietrūkst daudz mazu kliedzošu bērnu, kas ēšanas starpbrīdī skrien uz ēdnīcu un ir mazi un tieši tik riebīgi, ka negribas viņiem pieskarties.
Pēc skolas nedaudz Brenguļu alus. Man vispār alus nemēdz sevišķi garšot, bet šis pat man ir jāpaslavē un jāatzīst par varen labu esam.
Vēl vakar nedaudz kursa ballīte Jelgavā. Diezgan jauki tā.
Jau esvairsneskaitukuroreizi jautājums man par to, vai kādreiz velku bikses. Nu bāc, ja katru reizi, kad man kāds to pajautā, es dabūtu keksiņu, es tagad jau normāli varētu piebarot Prelīnu. Un tie, kas zina, kas Prelīna ir par zvēru un ko viņa ēd, nu pareizāk gan CIK viņa ēd, saprastu, cik bieži man jautā bikšu jautājumu. ;DD
Mīnuss ļoti neērta gulēšana un salšana no rīta, jo, kā izrādās, sedzos ar kaut kādu pledveidīgu apmetni (?), nu kaut ko, kam ir visādas jocīgas ļerpatas un formas un nevar saprast uz kuru pusi lai griež to brīnumu.
Bet, neskatoties uz vakardienas visnotaļ pozitīvajām aktivitātēm, esmu diezgan nomākta kopumā. Iespējams, ka pie vainas tas, ka pirmdien atsākas aktīvas mācības un es neesmu pārliecināta, ka redzu jēgu mācībām vispār. Sajūta, ka vajag kaut ko pavisam citu. Nezinu gan ko, varbūt kaut kur tālu prom darīt ko tādu, ko es šobrīd pat iedomāties nevaru. Bet varbūt man vienkārši jābeidz lietām meklēt jēgu.
bērni sucks
AtbildētDzēstžēl, ka tev nedod keksiņus ;D
AtbildētDzēst