the sound of silence

1/12 no gada, kas pēc kārtas 2010., jau paskrējusi. Šis bija aši.

Secināju, ka Vonnegūtu ir foršāk lasīt nekā skatīties. Tajā viņa valodā ir puse prieka ,un filmas to vienkārši nespēj tā uzķert. Slaughterhouse - Five vēl bija skatāma, bet Breakfast of Champions gan nācās izslēgt pēc pāris minūtēm, imdb vērtējums - 4.2. jau vien par kaut ko vēsta, par kaut ko, kas nav sevišķi labs.

Ar katru dienu man arvien vairāk gribas skriet. Ja es būtu bagāta, es noteikti iegādātos skrejceliņu, bet, tā kā naudas man nav tik, cik Heidijai Montagai plastisko operāciju, jāsamierinās ar čīkstēšanu un ziemas ienīšanu. Ziemā es nevaru skriet, man nav ne piemērota ekipējuma, nedz arī kustību koordinācijas.

Pēdējā laikā cenšos sevi stingri ierobežot filmu jomā. Drīkstu skatīties tikai tad, ja esmu izdarījusi mācību lietas un darbadienās tikai vienu filmu dienā. Brīvdienās, ja ļoooti gribās, var atļauties divas. Šādus stingrus noteikumus mani mudināja pieņemt mana jaunā šī gada filmu numurēšanas kārtība. Nu jā...khemm...janvārī ir bijis diezgan daudz, manuprāt. Ja pagājušonedēļ nebūtu stājušies spēkā šie noteikumu, droši vien te runa būtu par trīsciparu skaitli.
Man patīk filmas, tas nav nekas jauns ;DD

Un es jūtos piekrāpta, jo izrādās, ka Catching Fire, kas ir Hunger Games otrā daļa, latviski iznāks tikai maija sākumā. Ļaunie, melīgie Zvaigne ABC cilvēki, kas solīja februārī.

Un, runājot par februāri, ceru, ka tas būs jaukāks par janvāri. Visādās ziņās. Nu jābūt taču.

I want to see movies of my dreams

Šī nedēļa pagāja kaut kā superātri, kaut kur pavidu nemitīgajai konspektu radīšanai un lekciju apmeklēšanai laiks vienkārši pazuda. Nesūdzos. Ceru, ka tikpat ātri paies arī viss pārējais ziemas periods un varēšu attapties pavasarī. Un pavasaris ir super! Kā var nebūt foršs kas tāds, iekš kā ir vārds vasaris? (;

Un runājot/domājot par vārdiem, mani kādā no lekcijām (drošvien, ka filozofijas, tur visādas čakras uz beigām sāk nākt vaļā) pārsteidza tas, ka vārdā pārbaudīt iekšā ir vārds baudīt. Tad es nesapratu, kāpēc pārbaudīt nenozīmē pārāk daudz baudīt, nu tāpat kā pārēsties. Tā jocīgi īstenībā ar tiem vārdiem.

Es gan neatceros kad, jo man grūti saprast laiku, dienas un tādas lietas, bet vienu vakaru pirms gulētiešanas uz mirkli sev atļāvu aizdomāties par to, kā ir vasara un es braucu ar riteni un ir saule un braucu daudz un tālu, varbūt līdz Ķekavai pie Madžaras, bet varbūt kādā no saviem atklājumu braucieniem. Atklājumu brauciens ir tad, kad tu brauc tur, kur nekad agrāk neesi bijis un nesaproti, kur atrodies. Atklājumu brauciens ir izdevies tad, ja tiek atrasts kāds jauns ceļš, pa kuru var aizbraukt tā, ka nav jābrauc pa to pašu ceļu atpakaļ, nu tā kā liels aplis. Atklājumu brauciens ir neizdevies tad, ja vairākas stundas nākas maldīties pa meža ceļiem un tik daudz smiltīm, ka riteni nākas stumt, un atrast biedējošas statuju galvas mežā.
Kaut kur tur pa vidu es pazaudēju savu sākotnējo sakāmo. Gribēju teikt, ka gandrīz apraudājos šito sadomājoties. Nu tik ļotļoti gribās!

Šodienas atklājums - pēc Kurta Vonnegūta grāmatām ir arī dažas filmas. Es šito nezināju. Tagad zinu, stāv filmu mapītē un mani gaida Breakfast of Champions (1999) un Slaughterhouse Five (1972).

Un vakar sapnī bij Smosh puiši, tas bija jauki, jā ;D

there's not enough couches in the world for how long I want to sleep

Ir tikai otrā īstā mācību diena, bet man jau liekas, ka es mirstu.
Tāds nepatīkams piekusums un bezspēcība.
Es nezinu, vai tas ir tāpēc, ka pa brīvlaiku esmu pārāk atradusi no tā visa procesa vai varbūt vienkārši ir kļuvis grūtāk, varbūt arī tie jaunie kursi ir tādi nepatīkami padevušies. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka ko tādu teikšu, bet es gribu labāk atpakaļ vēstures, nekā darīt kaut ko filozofijai līdzīgu.
Iespējams, ka man vienkārši ir filmu trūkums organismā, jo vakar redzēju tikai vienu filmu un šodien nevienu, šņuk :(
Pie viena es arī varētu pačīkstēt par aukstumu. Vakar man aizsala pulkstenis un mūzikas vads sasala dīvainā formā, vēl es ne tramvajā, ne autobusā nevarēju lasīt grāmatu, jo nespēju novilkt savus trubultos cimdus. Un, runājot par trubultajiem cimdiem, ar tādiem bakstīt pa touch screen ir vienkārši lieliski. Un ar lieliski es šoreiz domāju tilzi un neērti.

Īstenībā gan jau, ka man ir arī kādas pozitīvas lietas sakāmas, bet tas pilnībā sabojātu šī ieraksta čīkstīgo dabu.

and I looked in the mirror to see someone I didn't want to be

šis trāpa

each morning I get up, I die a little

Vakar kustību festivāls bijušajā skolā, kuru bariņš absolventu apmeklējām. Varbūt, ka man kādreiz bija sliktāka saprašana par to, kas ir laba uzstāšanās, bet es gan vairāk sliecos domāt, ka tur tā kvalitāte un izdoma ir smagi kritusies. Dažas dejas bija tik nepatīkamas, ka es pat nespēju novērsties, jo TIK slikti, ka interesanti skatīties, kas tur tālāk notiks un kādas jaunas tizluma pakāpes tiks sasniegtas. Plusiņš jāliek skolotāju priekšnesumam, kur bija tik ļoti super puffffīgi polietilēna maisiņu svārki.
Esot tā skolā, sentiments mazliet trāpīja. Jo tur tomēr tik daudz kas bija tā mīļi, jauki, pazīstami un viegli. Pietrūkst tā visa. Toties nepietrūkst daudz mazu kliedzošu bērnu, kas ēšanas starpbrīdī skrien uz ēdnīcu un ir mazi un tieši tik riebīgi, ka negribas viņiem pieskarties.

Pēc skolas nedaudz Brenguļu alus. Man vispār alus nemēdz sevišķi garšot, bet šis pat man ir jāpaslavē un jāatzīst par varen labu esam.

Vēl vakar nedaudz kursa ballīte Jelgavā. Diezgan jauki tā.
Jau esvairsneskaitukuroreizi jautājums man par to, vai kādreiz velku bikses. Nu bāc, ja katru reizi, kad man kāds to pajautā, es dabūtu keksiņu, es tagad jau normāli varētu piebarot Prelīnu. Un tie, kas zina, kas Prelīna ir par zvēru un ko viņa ēd, nu pareizāk gan CIK viņa ēd, saprastu, cik bieži man jautā bikšu jautājumu. ;DD
Mīnuss ļoti neērta gulēšana un salšana no rīta, jo, kā izrādās, sedzos ar kaut kādu pledveidīgu apmetni (?), nu kaut ko, kam ir visādas jocīgas ļerpatas un formas un nevar saprast uz kuru pusi lai griež to brīnumu.

Bet, neskatoties uz vakardienas visnotaļ pozitīvajām aktivitātēm, esmu diezgan nomākta kopumā. Iespējams, ka pie vainas tas, ka pirmdien atsākas aktīvas mācības un es neesmu pārliecināta, ka redzu jēgu mācībām vispār. Sajūta, ka vajag kaut ko pavisam citu. Nezinu gan ko, varbūt kaut kur tālu prom darīt ko tādu, ko es šobrīd pat iedomāties nevaru. Bet varbūt man vienkārši jābeidz lietām meklēt jēgu.

it's like you're always stuck in second gear

Es šobrīd diezgan droši jūtos, apgalvojot, ka Friends man nebeigs patikt nekad un nekad neapniks. Tiktiešām.
Vakar, kā jau parasti trešdienās, pēc Supernatural skatījos Friends. Tas nekas, ka man visas sērijas ir datorā, ja pa tē vē rāda Friends, manī vienkārši nav tādas opcijas neskatīties. Iespējams, ka sava loma tur ir arī tam, ka Supernatural pat ar skaistajiem brāļiem Vinčesteriem mani šad tad sabaida , un pēc tā Friends nomierinošās skaņas ir pašā laikā. Bet īstenībā pēdējā laikā vairs īpaši nebaidos Supernatural, lai gan agrāk nespēju viena skatīties un liku brālim skatīties ar mani. Tad kādu laiku skatījos ar ieslēgtu gaismu, bet tagad skatos tumsā un NEBAIDOS. ;D Laikam jāpateicas maniem šausmeņu maratoniem un evolūcijai.
Bet nu jā, atgriežoties pie Friends lieliskuma. Vienmēr sasmaidos dikti. Vakar arī sasmējos un aizgāju gulēt ar smaidu. Visas sērijas esmu redzējusi nez cik reižu, un varu galvā runāt viņu dialogus no galvas, bet tāpat ir TIK smieklīgi, mīļi un lieliski.

a little voice inside you whispers

Šodien nemācījos. Atkal. Rīt man tas ir OBLIGĀTI jādara. Šitā nedrīkst izlaisties tik ļoti.

Mans mīļākais apģērba gabals šobrīd ir veca Zaras vīriešu jaka, kas man pietam ir par mazu. Mazums izpaužas īpaši kakla daļā, jo jāizdara izvēle starp aizvilkšanu ciet līdz galam un elpošanu. Es biežāk izvēlos pēdējo.
Neatceros pat, kā ieguvu to savā īpašumā. Es pieļauju, ka kaut kad sen vecmamma to varētu būt iegādājusies kādās humpaliņās un sūtījusi brālim. Varbūt, ka es kādu reizi netīšām paņēmu vai varbūt kāds jauši vai nejauši iejauca manā skapī. Līdz šim es tikai pa mājām valkāju, bet šoziem ir tik auksts, ka bieži nespēju sevi piespiest novilkt un atstāt mājās.
Jā, tā jaka ir super.

Šodienai kontā arī diezgan lieliska filma. Ink. Ļoti neholivudiski un ļoti skaisti un drūmi reizē. Fona mūzika un visa tā kopējā sajūta, kas rodas, spēcīga. Es gan jau noteikt nesapratu tur visas dziļās nozīmes un simbolus, bet diezgan šizīgi forši. Kādās divās ainās pat tirpas. Tirpas tas ir labi.

does God believe in people?

Ak, es. Brīžiem brīnos, ko kurienes man tādas spējas tik daudz laika pavadīt neproduktīvi. Šodien man bij tik lieliski nodomi padarīt mācību lietas, bet šeku reku - atkal nekā!
Beeet man toties ir labi nodomi rītdienai ;D

Kad es cepu olas, es vienmēr pārduru dzeltenumus tā, lai forši izplūst. Es nezinu, vai citi tā dara, jo neesmu īpaši skatījusies, kā cilvēki cep olas, bet man tas liekas diezgan forši. Patīk durt olu dzletenumus - vai nav lieliska dienas atklāsme?

Šodienas patīkamais pārsteigums (prooootams, ka filma) - City of Ember. Postapokaliptiska ģimenes filma. Īstenībā man patīk gandrīz visas filmas par pasaules galiem un cilvēces bojāeju, bet enīvej. Tur tā bez hard action un asinīm, mīlīgi diezgan un interesanti arīdzan. Tur arī Saiorse Ronan, ko nesen The Lovely Bones skatīju, sāk pat iepatikties.

summer's mosquitos are quickly forgotten in winter

Ir ziema un man nepatīk. Bet pat man jāatzīst, ka dienas ar sarmu, lielo baltumu un auksto sauli bija smukas. Tā, ka acīm prieks :)

Es tagad tā sēžu saprotu, ka nesaprotu, ko es esmu darījusi pēdējās dienās. Un ne gluži tāpēc, ka būtu piedalījusies kādā alkōmaratonā. Es pieļauju, ka esmu skatījusies filmas, un atceros, ka sestdien pazuda laiks. Iespējams, ka vainojams tas, ka piecēlos vien 11os, bet bij tāda sajūta, ka neko nepaguvu izdarīt, kad jau bij jādodas prom.

Ballītē secinājām, ka esam visi palikuši traki mierīgi. Nu tā, ka agrāk ballītēs bijām tādi WILD, bet tagad sēdējām un runājām par putnu olām un kāda atšķirība starp olām, no kurām rodas cāļi un tām, no kurām nerodas.

Kaut kad nesen mani šokēja TV veikals, jo tur maģisko katlu reklamē Misters T no A-Komandas. A-Komanda bērnībā bij silīgākais seriāls, stilīgāks pat par Komisāru Reksi, mēs ar brāli TĀĀĀ gaidījām karu nedēļu jauno sēriju. Nu jā, vārdsakot, mani šokēja fakts, ka viņš ir TV veikalā tagad, pārdevies mazais zaķītis.

Vēl es šodien nopirku 2 grāmatas, katru par 1 latu. Lieliski! Vienu ar smuku vāku, otru ar parastu vāku. Vēl es gribēju par latu iegādāties trakāko grāmatu, kādu esmu lasījusi - Gandrīz caurspīdīga zilgme - jo tur ir tik pretīgi un slimi, ka inčīgi, bet, tā kā esmu lasījusi jau, atturējos tomēr.
Vienu no grāmatām sāku lasīt. Disturbē, ka autori cenšas rakstīt mūsdienīgi, tādā žargonā kā runā jaunieši, es gribētu tiem autoriem piezvanīt un kliegt - "TĀ NEVIENS NERUNĀ, BEIDZ TĀ RAKSTĪT, RAKSTI NORMĀLI!" Šī iespaidā šodien gribēju sākt rakstīt grāmatu. Yeah, good luck with that ;D

Šodien man kursabiedrene, kurai uzskrēju veikalā, kārtējo reizi atgādināja, ka nav mani ne reizi redzējusi biksēs. Man daudzi unī to saka vispār un es par to smejos. Bet nu jā, laikam tā sanāk. Man nepatīk bikses jau kādu gadu laikam.

Kas vēl? Vēl es lieliski radīju problēmu tur, kur šī problēma bija beigusies. Esmu vienkārši lieliska. Vispār nemēdzu čakarēt lietas.

light my fire

"Histalgan" smēre ir nāve. Jūtos šobrīd Salemas ragana, kuru dedzina sārtā. Jau tāpat diezgan karsē, bet izrādās, ka "vannošana un mazgāšana var pastiprināt preperāta iedarbību". Tur vajadzētu būt ar LIELIEM BURTIEM rakstītam brīdinājumam. Es pat nesaprotu, kā kaut ko tādu var pārdot aptiekā, jo, ja es to kādam savam nelabvēlim uz sejas uzsmērētu un pēc tam ūdeni uzlietu, viņš sajuktu prātā no sapēm. Kādu brīdi no ziedes cietusī kāja raustījās no sāpēm. Saldētu frī kartupeļu paka nedaudz palīdzēja. God bless junk food!
Vakar, kad vēl nebiju atklājusi formulu Histalgan + ūdens = SĀPES, domāju par to, cik ļotļoiti silda un ka varētu to izmantot lielā aukstumā kā ķermeņa krēmu. Nu jā, tagad es saprotu, ka tā nav tik lieliska doma.
Nu, es ceru, ka kājas sāpe pēc šitā būs izdedzināta un zudusi uz visiem laikiem.

Es riktīgi nesaprotu, kāpēc es skatos šausmu filmas, jo man nepatīk baidīties. Laikam man patīk tā beigu atrisinājuma sajūta. Patīk arī, ja nav ļoti bailīgi, bet ir tā inčīgi.
Šodien skatījos "The Others" un baidījos. Pārāk daudz holivudisku šausmeņu redzēts, jo kā ir tumsa un kaut kāda mūzika, liekas, ka kaut kas briesmīgs leks ārā. Bet nu neleca šoreiz, kas tikai palielināja spriedzīti, jo es gaidīju, kad pēkšņi būs kaut kas briesmīgs, kam nebūšu gatava. Izmantoju pat savu spoileru lasīšanas sistēmu imdb. To es daru, kad pārāk baidos un gribu būt gatava kādai noteiktai ainai. Ir tāds mieriņš nedaudz, ja zini apmēram beigas un tā.
Bet šai beigas bija pat diezgan nebailīgas un pat tāds "aaaawwww" beigās.

Bet, ja tā nopietni, tad pēdējā laikā tāds kaut kāds bēdīgais/depresīvais/nīgrais. Joprojām nīstu ziemu un nepārtraukti salstu (nu izņemot šodienas degšanu vienīgi ). Neredzu lietām jēgu un tā. Bet nu vatevēēr.

off the rails

Ak, es mazā filmukoliķe. Šodien trāpīju filmu vilnim, rezultātā izmācoties tieši tik nedaudz, cik paspēju, pirms šis vilnis man trāpīja ;D
Nu nekoooo, better luck tomorrow.

BET filmu dienu es nekādi nevaru uzskatīt par veltīgu. Šodienas secinājumi:
1) 2009.gads ir devis veselas 2 labas šausmenes (tā gan gluži es tās īstenībā nesauktu, bet nu tāds škaitās tas žanrs un tur it kā ir jābaidās, bet īstenībā galīgi nav) 1.labā bija Orphan, šodien tam pievienoju 2. - The Uninvited.
2) Šis daļēji izriet no punkta Nr.1 - Emily Browning ir naisss aktrise. Pēc Lemonija Sniketa nebiju pievērsusi viņai īpašu uzmanību, bet viņa ir forša, jā.
3) Filmas, kas ir balstītas uz patiesiem notikumiem var būt ļoti briesmīgas, nu briesmīgas tajā ziņā, ka jādomā par to, ka tās sliktās lietas ir tiešām notikušas. Tas tā An American Crime iespaidā.
4) An American Crime atgādināja, ka Ellen Page ir ļoti laba aktrise. Patīk visas filmas ar viņu, ko līdz šim nācies redzēt.
5) Ir pārāk daudz filmu ar twist endingiem, kas iekļauj personības dubultošanos, šizofrēniju 'n stuff a.k.a. "es biju sliktais jau no paša sākuma, bet tu to nekad nebūtu varējis iedomāties, muļkadesa".
6) Neskatoties uz iepriekšējo punktu, man joprojām patīk vairums filmu ar twist ending. Kānt help it I.
7) Es skatos pārāk daudz filmu. Kānt help it II.

Ā, šorīt bija inčīgi. Es kā vienmēr nevarēju piecelties un darīju to ļoti lēnām. Ļoti lēnām nozīmē, kas es ieslēdzu tē vē un guļu tālāk pusmiegā ;D Un man kā parasti sajaucās sapņi ar to, kas notiek tē vē. Gāja "Glābējkomanda CEPUMS" un es it kā klausījos visu, ko tur runā, bet laikam sapņoju reizē, rezultātā iztēlojos Mārtiņa Freimaņa kaimiņus, kas bija šodienas gatavotāji, pilnīgi citādus. Protams, es nesapratu, ka īstenībā es sapņoju un man bija radusies pārliecība, ka es tiešām skatos raidījumu "Glābējkomanda CEPUMS".
Tad, kad pamodos pa īstam un sapratu, ka neesmu skatījusies ar īstām acīm šo šovu, bija inčīgi paskatīties, cik ļoti citādus biju galvā iedomājusies tos cilvēkus. Man liekas, ka manā galvā viņiem bija balsīm atbilstošāks izskats un atbilstošāka virtuve ;DD

the trees grow for a reason

Man sāp pēdējā laikā diezgan un ne tikai tāpēc, ka es daudz krītu. Kājas nav foršas. Pārāk daudz visādu tizlumiņu un sapīšu viņās tur iekšā. Ja neņem vērā uz mūžu sačakarēto potīti kreisajai kājai (pārāk WILD batuts pagājšvasar ballītē un pārāk tizla es, jēēj), tad kreisā pagaidām ir ok. Labā šobrīd man nepatīk un dara raizes. Sāpe celī, toties stilīga gaita, jo ejot, neloku vienu kāju, jo tad nesāp ;D

Un vēl pēdai kauls griežas uz āru un sāpīgi dara. Salasījos internetā briesmu lietas par šito. Trakos gadījumos tur jālauž pēdas kauls un jāliek stieņi iekšā, bet ir arī variants to kaulu nokalt. Un jāpavada miljons nedēļas gultā un riktīgi traki, šņuk šņuk šņuk ;(( Bet nu man noteikti nav traks gadījums, vai arī es tā vismaz ļoti ceru. Atradu par pedometriju lietas arī, izdomāšu, uz kuru iestādi labāk iet un iešu diagnosticēties.

Tagad es šeit esmu izgāzusi savas medicīniskās dabas problēmas un jau varu justies labāk, haha.

Joprojām nīstu ziemu, auksti VISU LAIKU.

Mini pozitīvais, kad dzirdu cilvēku ņaudus par sesiju, jo man tādas nav, muhahahaha (tie ir ļoooti ļauni smiekli) :D Tāds salīdzinoši mierīgs periods mācību ziņā, jā :)

sit down, you're rocking the boat

Grūti pēc ilgāka pārtraukuma atgriezties ierastajā ritmā. Piecelties agrāk par 11iem ir grūti. Vēl grūtāk ir domāt par visām lietām, kas jādara un saplānot, kad to darīt. Neiespējami ir sākt kādu no tām lietām beidzot darīt.

BET šodienu pavisam noteikti darīja pozitīvāku fakts, ka retorikas pasniedzējs unī ir džeks no "Hamleta". Tas gan nemaina faktu, ka šajā priekšmetā ir jāraksta runas 'n stuff, kas ir diezgan nepatīkami, bet nu vismaz lekcijas ir FUN!
Iespējams gan, ka šodien viņa runas plūdus man traucēja uztvert tas, ka pagājušo reizi, kad viņu redzēju, viņš tēloja burkānu. Tik ļoti daudz reižu atcerējos viņa seju, kāda tā bija, sakot "Es esmu burkāns!", bet ārpus manas galvas šajā laikā notika svarīga spriešana par logos, pathos un ethos.

Un man vēl jānoskatās tikai 1 Star Wars daļa, lai es būtu visu smuki, pēc kārtas redzējusi. Man patīk, ja lietas notiek kārtīgi. Patīk sistēma.

Priecē arī fakts, ka lēnām sāk atgriezties šādi tādi seriālīši. Nevarētu gan teikt, ka ļoti pietrūka, jo ir pārāk daudz citu lietu ko skatīties, bet nu tomēr tā jauki.

everybody wants a thrill

Jauno gadu sāku ar kritienu sniegā uz dibena, jo sabijos no tēta šautās raķetes, palēcos, paslīdēju un biju garšļaukus (tik ļoti jocīgs vārds btw ;D). Nu, bet nekas, histēriski smiekli brālim un neliels kauns man.

Bet es vispār daudz krītu. Tagad ziemā it sevišķi, vainoju es, protams, savus slidīgos zābakus, bet īstenībā jau es zinu, ka esmu vienkārši neveikla.

UN jaungada naktī pa Eurosport rādīja rock, paper, scissors sacensības. Man bij tāāāds WTF. :DD

Vakar ar Prelīnu un Mannu pie Madžaras filmas un mīlīgi. Vakara nagla - skuju birdināšana nokaltušai eglītei. Tik ļoti FUN! Pēc tam no skujām tapa māksla. Smilšu kūkas un pilis vispār ir sooo last year, un skujas ROCKS. ;D

Mans pēdējo dienu atklājums ir tas, ka Keira Naitlija ir "Zvaigžņu karos". Pirmajā daļā, kur karalienei Amidalai, kuru spēlē Natālija Portmane, ir dubultniece, kas drošības apsvērumu dēļ izliekas par karalieni, kamēr īstā karaliene izliekas par kalponi vai kaut ko tamlīdzīgu. Līdz šim es vienmēr biju domājusi, ka tur vienkārši samontēts un vietās, kur uz ekrāna ir abas , īstenībā ir samontētas divas Portmanes, bet nekā - izrādās, ka viena tomēr ir Keira.


Es zinu, ka viņas it kā ir līdzīgas un ir cilvēki, kas viņas jauc, bet nezināju, ka šī līdzība ir reāli izmanota kādā filmā. Tas man liekas reāli inčīgi.

Šodien es kā vienmēr atliku darāmos darbus un praktiski nedarīju neko. Rīt ir OBLIGĀTI jāpievēršas mācībiņām beidzot.