ceturtdiena, 2009. gada 31. decembris

to new beginnings!


Man nepatīk Jaunie Gadi in general. Varbūt tāpēc, ka nekad neesmu bijusi tādā super jaungada pārtijā, kādus parasti rāda filmās, bet varbūt tāpēc, ka jādomā par gadu, kas pagājis un tā.
Lai nu kā, šobrīd daru to, ko gribēju jau no paša sākuma - esmu mājās. Paspēju vēl vecajā gadā daudzmaz sasitematizēt filmas (706 btw), skatos visus gada apskatus pa tē vē un izskatās, ka šis gads tādos gan pasaules, gan Latvijas notikumos ir bijis tāds pilns, vai arī agrāk es vienkārši nesekoju līdzi tādiem. Mājās ir daudz garšīgu lietu, tai skaitā 3 tortes :D

Īstenībā nezinu, vai man patika šis gads vai tomēr ne. Nu, es, protams, ceru, ka nākamais būs labāks.

Dear everybody - for 2010, D.F.T.B.A.
(Don't Forget To Be Awesome)

pirmdiena, 2009. gada 28. decembris

wide awake and dreaming


"You are not in Kansas anymore. You are on Pandora, ladies and gentlemen."
Avatars man ļoti patika, jā. Tik ļoti skaista tā Dž. Kamerona fantasy pasaule.
Verī hot alien sex ;D
Vienīgi vajadzētu ieviest reklāmas pauzes filmām, kas garākas par 2 stundām. Vajag izstaipīt kājas un tualeti un tādas lietiņas, grūti nosēdēt citādi.

Joprojām slinķis un nevaru sākt darīt mācību lietiņas.

+ Tikko bij diezgan ekstāzīte, jo ilgu laiku domāju par to, kā sasistematizēt savas filmu lietas smuki, un tagad pamanīju, ka IMDB (mana apmeklētākā lapa VISPĀR) ir funkcija "My Movies", kur var darīt visu to, ko es jau tik sen gribu. Jesjesjes :)))

sestdiena, 2009. gada 26. decembris

grandma got run over by a reindeer


Šie bija jauki Ziemassvētki. Kaut gan tas nav nekāds dižais rādītājs, jo visi Ziemassvētki man liekas jauki tāpat kā visas dzimšanas dienas nepatīkamas.

Viss sākās ar 90210 skatīšanos un pīrāgu cepšanu. Tad mēģinājums kopīgiem spēkiem ar brāli celt sniega figūru kā bērnībā. Sākām ar domu par suni, procesa gaitā mūsu garadarbs kļuva par ziemeļbriedi, bet sanāca cūka, visbeidzot atnāca mamma un teica, ka smuks lācītis. :D
Izbrauciens ar ragaviņām pa pagalmu beidzās ar to, ka brālis mani "netīšām" ievilka milzu peļķē. Ļoti slapjas kājas rezultātā.

Bērnības atmiņu salīdzināšana pie Ziemīšu ēdienu iznīcināšanas. Izrādās, ka tētis bērnībā uzspridzināja krāsni. Divreiz. Es vienmēr esmu zinājusi, ka manas spējas būt bīstamai savai un citu veselībai ir iedzimtas ;DD

Vēl ciemošanās pie radiem ar fiziski sāpīgu pārēšanos. Un izrādās, ka manai māsīcai (plašākam cilvēku lokam pazīstama kā meitene, kas nošpikojusi manu seju) Harija Potera 1. un 2. daļas ir kādos 3 eksemplāros. Tas mani pārsteidza. Vēl mani pārsteidza tas, ka, lasot Krēslu, viņa izlaidusi vairākas nodaļas, jo nebija interesanti. Es tik ļoti nesaprotu, KĀ var grāmatā izlaist kaut ko, tajās lapās taču varēja notikt tik daudz svarīgu lietu! Vēl sasmējos par to, ka viņai datorā bija Team "Barby" Bunny Screensavers. Vienkārši WTF! :D

Kopumā jauki un diezgan ģimenīgi. Vienīgi ēdiena manā kuņģī varēja būt daaaudz mazāk. Bet, nu nekas, nāksies vien ievelties jaunajā gadā.

pirmdiena, 2009. gada 21. decembris

keep calm and have a cupcake


1.semestris studenta dzīvē piebeigts. Tas ietver: 50 kopsavilkumus, 5 referātus, 5 eksāmenus un daaaaudz stundu pie datora.

Pagājušā nedēļa bija ļoti vēsturiska. Nevis tā, ka ieies vēsturē ar kaut ko sevišķi īpašu, bet tā, ka mācījos vēsturi vairāk kā jebkad mūžā, jo 2 eksāmeni vēsturē. Secinājumi? Man nepatīk kari, patīk Francijas absolūtisms, nepatīk latviešu strēlnieki, patīk Brīvības cīņas, K. Ulmanis un agrārā reforma.

Pēc eksāmeniem sekoja 2 dienas pie Madžaras ar MTV top 50 sexiest videos (daaaaudz, daaaudz dupšu), Sergeja Zvereva šovu, ilgu gulēšanu un cupcakes ar burtiņiem, no kuriem var uztaisīt daudz dažādu kombināciju. Kopumā tā smieklīgi un mīlīgi.

Kaut kad paspēju arī nosalt un tagad degunā ir iesna un mūžīgā šķaudiena sajūta.
Vēl man vakar pirmo reizi šogad neriebās ziema. Es nesaku, ka patika, bet nebija ierastā "pē, lūdzu, ej prom!" sajūta. Nu, jo nebija tik auksts un smuki izskatījās un pareizās konsistences sniegs.

Tā kā gandrīz visiem ierastajiem seriāliem tagad ir pārtraukumi, paskatījos dažus jaunus. Secinājumi? Glee ir diezgan naisss.

Un tā nebūtu es, ja kaut ko nepateiktu arī par kādu filmu. The Blind Side - nu vienkārši tik mīļi un super, pat es - ledussirds - nedaudz aizkustinājos, kaut gan sākumā biju diezgan skeptiska, jo filmas par sportu parasti ir boring. Toties vīlos nedaudz Where The Wild Things Are, tā smuki jau un mūziciņa mīļa, bet es nez kapēc biju gaidījusi kaut ko daudz vairāk.

Tas, ka Britānija Mērfija ir mirusi, gan liek saskumt. Man viņa tiešām patika un vēl pagājušonedēļ skatījos filmu ar viņu :(.

pirmdiena, 2009. gada 7. decembris

the seasonal lethargy

Es nesaprotu, kas šodien notika. Es vienkārši neizdarīju NEKO. Nu, protams, ja neņem vērā 4 filmu noskatīšanos un jauna seriāla sākšanu. Vienīgi uzrakstīju 1 lapu referātam, kas ir diezgan nožēlojami.
Riktīgi sāk palikt kauns par to, cik sliiiiinka esmu.
Man pat tagad ir slinkums te rakstīt lietas.
Dammit!

piektdiena, 2009. gada 4. decembris

the hope of symmetry

Vēl atlikušas 0 lekcijas, 2 referāti un 3 eksāmeni. Nav tik traki.

Iespējams, ka mums ar brāli tomēr ir kāds kopīgs gēns, jo viņš tagad skatās tādus seriālus, kas ir diezgan awesome. Visus "Friends" un "How I Met Your Mother" piebeidzis, tagad "The Big Bang Theory" laiž. Agrāk kopā skatījāmies "Prison Break" un tajos laikos, kad biju bailīga un nevarēju viena skatīties "Supernatural" viena pati (pagājušogad, haha), liku viņam kopā ar mani skatīties ;D
Droši vien muļķīgi, bet man tas liekas kaut kā ģimenīgi. ^_^

Bet stulbi, ka šodien atkal biju slinka un neko diži vērtīgu neizdarīju. Bet ko var gribēt no dienas, kas sākas ar nespēju piecelties un nogulēšanu līdz 10.15?

Rīt agra celšanās un došanās uz JV salidojumu Siguldā. Ko es tur darīšu, nav ne jausmas gan, pieļauju, ka varētu būt smieklīgi :D

UN, tagad veikalos ir tik daudz skaistu kleitu. Gribu kleitaskleitaskleitas daudzdaudzdaudz. Tāpēc man šobrīd it sevišķi riebj krīze un tas, ka jātaupa un nevar pirkt daudz kleitaskleitaskleitas.
Es mīlu kleitas. Kleitas un filmas. Ļoti.

ceturtdiena, 2009. gada 3. decembris

the fine art of longing



Šodiena bija lieliska ar to, ka, atnākot mājās, es neko, neko, nekoooo nemācījos. Darīju daudz filmu lietiņu un pie sevis nedaudz murrāju ^_^ Protams, tas nozīmē, ka rīt būs jādara cītīgāk lietas un nedrīkstēs slinkot, bet par to es domāšu rīt.

Nesen skatījos jaunāko Amerikāņu Pīrāgu un kārtējo reizi domāju par to, vai Amerikas universitāšu ballītes tiešām ir kaut nedaudz tādas, kā filmās. Nu tādas pilnīgi WILD, ar daudz superseksīgām meitenēm un puišiem, kam prātā tikai un vienīgi šīs meitenes. Es to tiešām gribu zināt!

Un vēl par filmu tēmu nedaudz. Skatījos vakar otro Hosteli, nelikās ne biedējoši, ne disturbējoši, ne pretīgi. Pēc tam salasījos diskusijas/viedokļus par to, cik slimi un kā cilvēki nespēj tādas lietas skatīties, un cik pilnīgi traka bijusi aina ar asiņu vannu. Tad gan nedaudz jocīgi palika, jo vispār tā nelikās. Tad, kad kailā, trakā sieviete ļoti romantiskā gaisotnē sev tecināja virsū nabaga naivās amerikānietes asintiņas, es domāju par to, cik riktīgi inčīga sajūta būtu tā darīt un cik ļoti skaistāk būtu griezt tā, lai asinis tek lēni, nevis traki sprakšķ uz visām pusēm.
Pēdējā laikā vispār baigi velk uz šausmenēm. Man liekas, ka man lēnām pazūd jebkāda baiļu un pretīguma sajūta.
Tad, kad es tiešām ticēšu, ka esmu uztrenējusi imunitāti pret briesmīgām lietām filmās, es varētu mēģināt vēlreiz skatīties The Grudge. Filmu, kas mani traumējusi uz visilgāko laika periodu. Īstenībā esmu redzējusi tikai kādas 15 minūtes, jo kino spiedu ciet ausis un acis, un pie sevis dziedāju nomierinošas dziesmiņas. Es tiešām gribu zināt, vai tā filma tiešām bija tik briesmīga vai arī es vienkārši biju par mazu tādām lietām.

Atzīstu, man ir totāla atkarība no filmām. Just can't help it.

Vēl es nevaru sagaidīt Ziemassvētkus. Gribu pīrāgu un karstvīna smaržu mājās.

otrdiena, 2009. gada 1. decembris

the state of being angry


Šobrīd man pietrūkst ierastā miera, pārāk dusmas par visādiem tiešām sīkumiem. Cik gan tizli ir tas, ka mani pilnībā no pacietības izveda printeris, kuram labpatikās čakarēties, kad centos izprintēt referātu? Pēc tam vēl vairāk dusma uz skavotāju, kurš arī nedarīja savu darbu KALPOT MAN un, kad sāka darīt, izrādījās, ka ir par vārgu, lai saturētu kopā lietas. Ja mani tik ļoti var nokaitināt biroja iekārtas/kancelejas preces (kādā vienotā kategorijā vispār ietilpst printeris un skavotājs?), tad man bail iedomāties, ko varētu izdarīt reāli cilvēki.
Šitās ir tā pārākā miera sekas, ka es saku!

Vēl mani šodien kaitināja izglītības ministre, un es pat negāju tajā gājienā, redzēju nedaudz pa TV un tā attieksme likās vienkārši riebīga. To viņas smaidiņu gribējās nedaudz paretināt.

Un vēl par visādiem miljons sīkumiem dusmojos. Un tagad es dusmojos par to, ka neatceros, par ko biju dusmīga. Jaunas tizluma pakāpes? ;D

Bilde veltīta Tatjanai.