December, be kind

Laikam katra mana mazākā šūniņa jūt, ka rīt klāt būs decembris un tādēļ cenšas man atgādināt, ka pēdējais laiks ziemas depresijai. Nu labi, ne nu gluži depresijai, bet tādai beziemesla nomāktībai drīzāk. Ja ļoti censtos meklēt iemeslu, tad droši vien izrādītos tāds daudzu sīkumu apkopojums. Bet es nenodarbojos ar iemeslu meklēšanu un analizēšanu, jo tas ir too much effort tomēr. Un pirms-Ziemassvētku/pirms-Jaungada skumīgais nav nekāds jaunums.

BET, lai nebūtu tikai čīkstēšana, jāmin arī kāds pozitīvs fakts. Proti, pabiju pagājušonedēļ kāda Latvijā slavena dziedoša policista istabā, wūhū. Tas nekas, ka viņa paša gan nebija mājās, tāpat nenormāli stilīgi ;D. Bet šis īstenībā ir noslēpums un ļoti slepeni!

it's peaceful in the deep

Savā ļoti apzinīgajā studenta mūžā es vienu reizi atļāvos izlaist vieslekciju. Un kas man par to tiek? Sertifikāts par to, ka, redz, esmu apmeklējusi lekciju ”Actualities of Global Health: the Global Health Systems”. Nezinu, kas tās tādas par globālās veselības sistēmām, bet šis, man liekas, ir pierādījums tam, ka pasaulē nav taisnības un Haļavas Dieva pielūgšana 9.klasē bija pareizā izvēle. Nu vai arī ir kā vidusskolā, kad faktiski man bija jābūt vismaz kādām 9 neattaisnotām stundām, bet uz papīra parādījās 3 attaisnotas. Vai kad ķīmijā bija izlikts 7, bet visos citos papīriņos parādījās 8. Birokrātiskās kļūdas laikam mīl mani.

Un, runājot par haļavu, izrādās, ka tās man ir pietiekami, lai radītu iespaidu, ka drusku protu spēlēt boulingu ;D Nu vai arī tā viena reize 4.klasē un otra reize 10.klasē ir bijuši lieliski treniņi.

and it talks to me in tiptoes

Man ļoti liekas, ka es kaut ko zinu. Bet man vajag, lai to man pasaka. Man labpatīkas domāt, ka esmu toleranta, saprotoša, uzticama un man nav aizspriedumu, nu vismaz dažās jomās noteikti. Un es gribu būt labs draugs. Un tas neko nemainīs, ja nu vienīgi uz labo pusi. Bet pacietība ir tikums un gan jau kādu dienu.