sleep is so last night

Es dažreiz tomēr sevi pārsteidzu arī ne tikai sliktā un "es visu atkal sačakarēju" nozīmē. Es tikko atskrēju uz mājām. Un kad es saku atskrēju, es tiešām domāju atskrēju.
Esmu apzinīga un laicīgi devos prom no ballītes, lai rīt varētu produktīvi pamācīties un padarīt lietas. Gāju uz pēdējo tramvaju it kā, kaut kā nesagaidīju un sāku raiti iet. Pēc tilta bij tāds biš bailīgais posmiņš, kur izdomāju paskriet kādus pārdesmit metrus. Neapstājos līdz pat mājām. Pāris kilometrīši jau sanāk. Vienīgi kurpes supernepiemērotas un krita nost.

Piekāst bronhiālo astmu, 10.tramvaju, kas nenāk, kurpes, kas berž un krīt nost un cilvēkus, kas var atļauties ballēties visu laiku, jo viņu augstskolas ir pilnīgs čillll. Es toties varu skriet.

Ir jāskrien! Vienalga kad un kā, bet jāskrien. Jo tas tik ļoti sakārto galvu un saharmonizē.
Tagad gribās mazliet pamurrrāt ^_^

dammit!

Kāpēckāpēckāpēc vajag atkal no jauna uzpeldēt vecajam crush, tad kad liekas, ka tas viss ir jau norimis?

make love not horcruxes

Dublis '09. Tas bija VARENI!

Tik ļoti traka balss gan man nekad nav bijusi. Un ar balss es šeit domāju to, ka es nevaru parunāt VISPĀR, nevis tā ka aizsmacis, bet tā ka NAV.

Daudz jāmācās un jāveseļojās. Baigais sliņķis.

Iekšā vēljoprojām diezgan sajūsma par pēdējām dienām.

Gribās vēlreiz teikt VARENI!

is it friday yet?

Brālis redzēja, ka es jogurtus ledusskapī kārtoju pēc derīguma termiņiem un teica , ka esmu diezgan Monika no "Friends". Kaut kā lepojos, ka ievedu viņu "Friends" pasaulītē ^_^

circle never ends

Universitātē JAU pirmais atbirums - puisis, no manas grupas, kas, manuprāt, izskatījās diezgan gudrs un apņēmīgs izstājās, jo saprata, ka nepavilks. Mūs pārējos tas īpaši neiedrošina.
Laikam nekad neesmu tā novērtējusi brīvo laiku. Tagad, katrs brīdis, kad atļaujos kaut ko nerakstīt un nemācīties ir lielisks. ;D
Bet man patīk, ka vairs nav tik agru rītu kā skolā, ceļos ap 8iem un vienmēr jūtos izgulējusies. Pie tā pat varētu pierast :)
Plānojam nākamnedēļas Dubli, varētu būt foooorši.
Mēģinu ieplānot laiku arī sportiņam kaut kad no rītiem, citādi visu laiku tikai pie datora mājās sēžu un mācos. Tā jau pavisam kusls var palikt.

Un foršā laikā ir superrrīgi braukt uz uni ar riteni!

stop global whining

Traki, traki, traki.
Tas laikam bij 2. mācību dienā, kad mani pārņēma pilnīgs izmisums. Es nesapratu, ko tieši es tur daru un kāpēc tieši man bija licies, ka mācīties RSU būtu laba doma. Vispār nesapratu, kas notiek un patiešām nopietni apsvēru domu pamest visu jau uzreiz un braukt kaut kādā brīvprātīgo darbā. Kritu histērijā.
Nomierinājos.
Izdarīju laikā visu, kas bija jāizdara.
Sapratu, ka plānojot lietas visam vajadzētu izdoties.
Šodien pat nedaudz chill.
Gan jau būs labi.

Nekādus jaunus superdraugus gan vēl neesmu ieguvusi. Staigājam ar jau pazīstamiem cilvīšiem. Bet šodien jau māku vismaz visu grupasbiedru vārdus. Bet ir arī tāda krievu grupiņa jau izveidojusies ar kuru, man liekas, nekad nekāds kontakts neizveidosies.

Noskatījos vēlreiz S.Darko, Eds Westwicks ir pārāk KARSTS!