feels like we're on another level

Manas bažas par mācībiņām un nomācošo "rakstu kopsavilkumus 6 stundas dienā un man nav dzīves" sajūtu izrādās bijušas pilnīgi nepamatotas. Šogad ir jādara TIK ļoti samērīgākos daudzumos viss, ka var:
- paspēt visu laikā izdarīt;
- aizdoties uz visām ballītēm - pat tām, kas ir nedēļas vidū, arī tad, ja tas nozīmē nebūt 3 dienas mājās un neuzrakstīt šajās dienās nevienu pašu eseju rindiņu
- būt "Dublī" jau 3.gadu un dabūt 3.vietu ļoti reliģiozās ieskaņās :)
- skatīties visas jaunās seriālu sezonas;
- spēlēt daudz galda spēles;
- pabūt Briselē un apciemot Eiropas Parlamentu.

Tā kopumā nu galīgi nav slikti. Vienīgi sanāk nepierasti maz nūģoties pa māju, ko man varbūt reizēm patiktu padarīt mazliet vairāk.

Un ziņas par manu seriālapsēstību ir kaut kādā veidā izplatījušās tālāk, jo man nepazīstami cilvēki, kas laikam dara kaut kādu universitātes darbu par šo tēmu, mani grib intervēt. Lai jau. Es nekadnekad neatsaku, ja man kāds kaut ko jautā par filmām vai seriālīšiem vai prasa kādus ieteikumus. Īstenībā jau es bieži lieku skatīties kādu must see filmu vai seriālīti arī tad, ja man to neprasa nemaz, jo vienkārši ir lietas, kas ir pārāk lieliskas, lai cilvēki tās tā vienkārši neredzētu!

Šodien nedaudz sagurums pēc vakardienas abām mīļballītēm, "seššš - ņem!" un "Imago" spēlēšanas un 2 stundu bakstīšanās/smiešanās/cīnīšanās par segu/ņurcīšanās pa gultu no rīta. Tāpēc tagad, lūdzu, kādu jauku filmu un agru došanos pie miera, jo tā laikam sanāk, ka jau nedēļu neesmu normāli izgulējusies nevienu dienu.

Īstenībā es vienkārši gribēju pateikt, ka man iet galīgi labi un es ceru, ka tā tas arī viss turpināsies un būs arvien labāk un labāk, jo pēc ļoti nomācoši depresīvā un traumējošā pagājušā gada, kas izsūca no manis visu dzīvesprieku, es jūtos to nedaudz pelnījusi.

I believe in a world of endless possibilities and I believe I'll have another cocktail, please

Hmmm, ja sestdienas ballīti mēs uzskatām par tādu vasaras iesildīšanu/iesākšanu, tad man bail iedomāties, kāda būs tā vasara. Pat nezinu, kuru no visām "odziņām" lai izceļ tā. Varbūt 11 šampju tukšošanu sveču gaismā, varbūt izmisīgos centienus no rīta tikt pāri sētai, vai varbūt faktu, ka es laikam derībās zaudēju 2 kastes šņabja, jo man bija ļoti svarīgi ap deviņiem no rīta uzstāt uz to, ka neesot tāda Papes dabas parka. Detaļās šoreiz labāk neieslīgšu.
Vakardienu man līdz ar to sanāca pilnībā zaudēt, jo pamodos tikai sešos vakarā, kad zvanīja Mārciņš un smējās par manu skaisti nodzerto balsi. Pāris stundas ar ne pārāk patīkamām sajūtām galvā paskatījos "America's Next Top Model" un atkal gāju gulēt. Jā, starp citu beidzot varu teikt, ka esmu redzējusi visas 14 ANTM sezōnas, wuhūū. Tagad pāreju pie iekavētām filmām un kaut kad arī "Lost".

Ja par tādām nopietnām lietām kā mācības, tad vismaz kādu brītiņu var uzelpot, jo studijdarbu esmu nodevusi, cerams, ka veiksmīgi. Tā nu es viņdien sēdēju RSU biblī un ļoti garlaikoti šķirstīju visus žurnālus pēc kārtas, kad pēkšņi ieraudzīju sevi. Neko tā, tikai nedaudz pārsteigums. Tas nekas, ka 2 gadus veca bilde un man par to neviens nepaziņo, ja tur blakus ir Odrija Hepberna, tad es nepavisam neapvainojos. Kaut gan manas uzacis pavisam noteikti nav tik "biezas un sievišķīgas" kā viņai.

Un, runājot par bibli, unī ir kāds cilvēks, kura dzīves mērķis laikam ir uz visiem turienes datoriem kā desktopu uzlikt Gacho bildi, kur viņš ir Essentialā ar kaut kādiem cilvēkiem. Tas jau laikam labi, ja cilvēkiem ir mērķi, pat, ja tie ir tieši tik lieliski kā Gacho popularizēšana iekš RSU.

Traki ir tas, ka rīt ir 1.jūnijs. Vēl traki ir brāļa jaunie mati.
Un rīt jāiet skriet no rīta, lai gatavotu sportisko formu "Taurenim", wuhūū. ;D

Jā, laikam tagad beidzot atgriezīšos savā daiļliteratūras pasaulītē, jo esmu pārāk izslāpusi pēc skaistiem stāstiem. Tādiem, kas nav par politikas filozofiju, Eiropas vēsturi vai tiesībām.

kill them with kindness

Mans visumīļais draugs - datōōrs ir apslimis. Tas man pēdējās dienās radīja nedaudz stresu, bet tagad visi svarīgie faili ir droši noglabāti un ceturtdien vedīsim pie datordaktera. Ceru, ka varēs visu tā žigli sataisīt atkal čiki, jo, lai cik skumji un nūģīgi to arī nebūtu atzīt, es esmu atkarīga no datora. Un diezgan pamatīgi tā.

Teorētiski šobrīd laikam vajadzētu pamācīties angļu valodas lietiņas eksītim, bet tur tām lasāmajām lapām ir tāda savāda maģija, kas man neļauj viņas pabeigt lasīt līdz galam. Kā es tieku līdz kādai otrajai lapai, man sāk viss migloties un nākt nēnormāāāli (spell it like this from now on) miegs, neatkarīgi no tā, cik rāda pulkstenis un kur es atrodos.

Tāpēc es labāk pastāstīšu par dažām filmām. Jo es to sen neesmu darījusi un tāpēc, ka man patīk. Bet jūs jau zināt.
Vispirms filma, kas jau ilgi nepamet manu prātu - Lo. Iespējams, ka daļēji daudz plusus es dodu tāpēc, ka man nebija nekādu dižo expectations, domāju, ka būs vienkārša, jauka šausmu filmiņa. Sākumā es gandrīzgandrīz izslēdzu un izdzēsu, jo likās, ka būs tā pretīgi un nepatīkami, BET es nevaru beigt sajūsmināties par faktu, ka es to tomēr neizdarīju. Ļoti sajūta kā teātrī. Bija gan smieklīgi, gan jauki, gan jocīgi, gan visādi citādi pārsteidzoši ģeniāli. Es gan biju jau pirms tam lasījusi, ka beigās ir kāds twist un sākumā es jau iedomājos to twistu, bet pēc tam kaut kā aizmirsu, un beigu aina, kad neglītais dēmons ar savām sašķaidītajām kājām lenām vilkās prom , lauza manu sirdi un gandrīz izspieda asariņu. Bieži tā negadās.
Paranormal Activity (a.k.a. Paranormal Boredom) - nopietni? Šitā ir tā filma, kas bij tik nenormāli populāra visādās valstīs un esot gada bailīgākā šausmene? Laikam jau te var vainot tos augstos expectations, bet nu kamōōn - tur stundu nenotiek nekas vispār, aizcērtas durvis labākajā gadījumā. Pēc tam, kad jau esi no garlaicības gandrīz atslēdzies, iebāž tur kaut ko nedaudz dēmonisku, bet tajā brīdī ir jau tik ļoooti vienalga, ka pat tas nav bailīgi.
Eden Lake toties viena no pēdējā laika (un iespējams pat visu laiku) šausmīgākajām un spēcīgākajām. Šausmīga, jo tur nav visādu mošķu un traku maniaku, bet viss liekas tik reāls. Pusi es sēdēju saķērusi galvu un domāju "ārprāts! ak, dievs! ārprāts!", jutos disturbēta līdz sīkākajai molekuliņai. Pēc noskatīšanās bija tāda sajūta, ka kāds veselu stundu mani ir vienkārši brutāli spārdījis. Filmas, kuras spēj radīt tik spēcīgu pēcsajūtu, es savā filmu sistēmā ievietoju kategorijā Awesome!
Manā nesenajā disturbējošo filmu vilnī pavīdēja arī Cannibal Holocaust. Pēc lasītā tai vajadzēja būt filmai, kas disturbē līdz kaulam un liekas šokējoši šokējoša. Atkal nedaudz vilšanās, jo izrādās, ka kanibālismu es laikam neuzskatu par kaut ko tik traki briesmīgu. BET tā noteikti būs filma, ko neaizmirsīšu ilgi, jo vienīgā, par kuru zinu, ka tur nogalinātie dzīvnieki tika galināti pa īstam. Mani varbūt neuztrauc, ja ar mačeti sacērt putnu zirnekli, bet, ja rāda, kā lielo bruņurupuci dzīvu atšķeļ vaļā un kā viņam tur iekšā vēl kustās visādi želejveidīgi orgāni, un viņš vēl spirina savas mazās, tuklās kājiņas, kuras viņam pēc tam nocērt, es nespēju tā mierīgi skatīties. Pēc tam tur tie "civilizētie" varoņi sadarīja vēl visādas pretīgas lietas, un bija tika i saprotami, ka beigās jau man bij tāds "go cannibals!" iekšā un patika, ka viņiem tur iekšiņas izrāva.
Beidzot arī piebeidzu Mulholland Dr., domāju, ka laikam nebūtu īsti sapratusi, ja nebūtu izlasījusi visādus atstāstus un paskaidrojumus. Linčs dara baigi sarežģīti visu tomēr. Sarežģīti, bet forši.

Ai, īstenībā nesen sapratu, ka man sāk gadīties tā, ka es sāku skatīties filmu un kaut kur ap vidu vai vēl labāk - beigās, saprotu, ka šito jau esmu redzējusi. New high or new low?

P.S. Paskatījos, ka baigi esmu aizrunājusies par tām filmām. Apņemos tagad kādu brītiņu nepiesārņot internetu ar savām filmdomām!

forget and be nice

Vakar es ļoooti apzinīgi aizgāju gulēt 9os, lai varētu no rīta 6:30 smuki piecelties un nenāktu miegs. Secinājumi? Lai arī cik agri neietu gulēt, celšanās no rīta vieglāka nepaliek un miegs mazāk angļu valodā nenāk. Tātad izgulēšanās sajūtai nav tik svarīgas tās gulētās stundas, bet pulksteņlaiks, cikos jāceļas augšā.

Šorīt es biju šausmīgi, šaumīgi dusmīga. Es parasti tā nedaru, naids nav man tāda tipiska emocija/sajūta, visu rītu skanēja galvā "kuceskuceskuces", jo:
LNT kaut kādas O-kartes akadēmijas dēļ ir pārcēlis 2dienu un 3dienu Supernatural par stundu vēlāk - uz 24:00, un 3dienas Friends līdz ar to vispār sākas tikai 01:00 tagad, nu faktiski šie laiki nozīmē, ka es neko no tā vairs nekad neredzēšu, jo pārāk vēlu tomēr, ja ir agri rīti. Supernatural un Friends manās acīs bija pēdējās LNT cieņas paliekas. Bez tā tur ir tikai naudaskāsēj šovi/spēles/nezinukālaitovispārnosauc, kamōn - 3 reizes dienā jau tagad ir "zvaniet, TŪLĪT un laimējiet, laimējiet, laimējiet!". Vēl jau arī, protams, tas, ka LNT ir kaut kāds TV3 wannabe, es vienkārši nesaprotu, kā viņiem tur pašiem nav kauns tādiem pretīgiem būt.
Nu jā, no rīta tas mani ļoti sadusmoja un es gribēju viņiem rakstīt ļoooti kritisku e-pastu par to, kā viņi ir pārdevuši savu dvēseli un ja kanāliem būtu delete funkcija, es LNT tūlīt pat izdzēstu. Bet nu mans niknums pāriet tikpat strauji cik uznāk, tāpēc es to tomēr neizdarīju. Tā ir bijis vienmēr - es traki saniknojos, izplānoju daudz visādus ļaunus atriebības plānus, bet pēc brīža jau esmu visu aizmirsusi. Iespējams, tas ir tāpēc, ka savā būtībā es esmu laba un neesmu spējīga atriebties, bet varbūt es vienkārši esmu pārāk slinka atriebībai, ej nu sazin.
Bet LNT es tāpat nicinu no visas sirds.
Šī iespaidā šodien sapratu, ka man laikam nevajadzēs dekoderu, dažus raidījumus nedēļā varu aiziet noskatīties arī pie brāļa.

Vēl es šodien biju uz pēdu diagnostiku. Helloou šķērseniski-plakanā pēda, bye bye manas jaukās bezpapēžu kurpes. Beet tas nav tik slikti kā plakānā-plakanā pēda, ar kuru neņem armijā. Mani ņemtu armijā vēl.
Nekas, vingrojumi "krabis" un "vēdeklītis", zolītes, kas visu bīdīs un lauzīs pareizi, nakts silikoni (haha) un būs ar laiku labāk cerams.

Jā, kopumā ne pārāk pozitīva diena un vispār viss pēdējais laiks.
Nezinu, vai tas ir kādā veidā saistīts ar jebko, bet sapratu, ka skatos pārāk daudz zombijfilmu, nu man tiešām patīk filmas par zombijiem un tā apokaliptiskā sajūta ;D
Šodien arī noskatījos Legion, pēc plakāta un apraksta es biju gaidījusi kaut ko foršu, nu kamōn - apokalipse, eņģeļu karš - izklausās episki. Bet nu nebij. Nevarētu teikt, ka es tur pilnībā visu sapratu, jo vietām bij vienkārši pārāk tizli, lai pat mēģinātu saprast, bet esmu diezgan droša, ka tur bij kāds secret gay code, jo pārāk likās, ka tie divi galvenie eņģeļi sāks tūlīt mīlināties. BET tomēr arī kaut kas pozitīvs un ar pozitīvs es domāju HOT eņģelis Paul Bettany, kas ir arī Sīla Da Vinči kodā.

Rīt ļoti filozofisks referāts un daiļslidošanas izvēles programma vīriešiem.
That's all.

there's not enough couches in the world for how long I want to sleep

Ir tikai otrā īstā mācību diena, bet man jau liekas, ka es mirstu.
Tāds nepatīkams piekusums un bezspēcība.
Es nezinu, vai tas ir tāpēc, ka pa brīvlaiku esmu pārāk atradusi no tā visa procesa vai varbūt vienkārši ir kļuvis grūtāk, varbūt arī tie jaunie kursi ir tādi nepatīkami padevušies. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka ko tādu teikšu, bet es gribu labāk atpakaļ vēstures, nekā darīt kaut ko filozofijai līdzīgu.
Iespējams, ka man vienkārši ir filmu trūkums organismā, jo vakar redzēju tikai vienu filmu un šodien nevienu, šņuk :(
Pie viena es arī varētu pačīkstēt par aukstumu. Vakar man aizsala pulkstenis un mūzikas vads sasala dīvainā formā, vēl es ne tramvajā, ne autobusā nevarēju lasīt grāmatu, jo nespēju novilkt savus trubultos cimdus. Un, runājot par trubultajiem cimdiem, ar tādiem bakstīt pa touch screen ir vienkārši lieliski. Un ar lieliski es šoreiz domāju tilzi un neērti.

Īstenībā gan jau, ka man ir arī kādas pozitīvas lietas sakāmas, bet tas pilnībā sabojātu šī ieraksta čīkstīgo dabu.

each morning I get up, I die a little

Vakar kustību festivāls bijušajā skolā, kuru bariņš absolventu apmeklējām. Varbūt, ka man kādreiz bija sliktāka saprašana par to, kas ir laba uzstāšanās, bet es gan vairāk sliecos domāt, ka tur tā kvalitāte un izdoma ir smagi kritusies. Dažas dejas bija tik nepatīkamas, ka es pat nespēju novērsties, jo TIK slikti, ka interesanti skatīties, kas tur tālāk notiks un kādas jaunas tizluma pakāpes tiks sasniegtas. Plusiņš jāliek skolotāju priekšnesumam, kur bija tik ļoti super puffffīgi polietilēna maisiņu svārki.
Esot tā skolā, sentiments mazliet trāpīja. Jo tur tomēr tik daudz kas bija tā mīļi, jauki, pazīstami un viegli. Pietrūkst tā visa. Toties nepietrūkst daudz mazu kliedzošu bērnu, kas ēšanas starpbrīdī skrien uz ēdnīcu un ir mazi un tieši tik riebīgi, ka negribas viņiem pieskarties.

Pēc skolas nedaudz Brenguļu alus. Man vispār alus nemēdz sevišķi garšot, bet šis pat man ir jāpaslavē un jāatzīst par varen labu esam.

Vēl vakar nedaudz kursa ballīte Jelgavā. Diezgan jauki tā.
Jau esvairsneskaitukuroreizi jautājums man par to, vai kādreiz velku bikses. Nu bāc, ja katru reizi, kad man kāds to pajautā, es dabūtu keksiņu, es tagad jau normāli varētu piebarot Prelīnu. Un tie, kas zina, kas Prelīna ir par zvēru un ko viņa ēd, nu pareizāk gan CIK viņa ēd, saprastu, cik bieži man jautā bikšu jautājumu. ;DD
Mīnuss ļoti neērta gulēšana un salšana no rīta, jo, kā izrādās, sedzos ar kaut kādu pledveidīgu apmetni (?), nu kaut ko, kam ir visādas jocīgas ļerpatas un formas un nevar saprast uz kuru pusi lai griež to brīnumu.

Bet, neskatoties uz vakardienas visnotaļ pozitīvajām aktivitātēm, esmu diezgan nomākta kopumā. Iespējams, ka pie vainas tas, ka pirmdien atsākas aktīvas mācības un es neesmu pārliecināta, ka redzu jēgu mācībām vispār. Sajūta, ka vajag kaut ko pavisam citu. Nezinu gan ko, varbūt kaut kur tālu prom darīt ko tādu, ko es šobrīd pat iedomāties nevaru. Bet varbūt man vienkārši jābeidz lietām meklēt jēgu.

sit down, you're rocking the boat

Grūti pēc ilgāka pārtraukuma atgriezties ierastajā ritmā. Piecelties agrāk par 11iem ir grūti. Vēl grūtāk ir domāt par visām lietām, kas jādara un saplānot, kad to darīt. Neiespējami ir sākt kādu no tām lietām beidzot darīt.

BET šodienu pavisam noteikti darīja pozitīvāku fakts, ka retorikas pasniedzējs unī ir džeks no "Hamleta". Tas gan nemaina faktu, ka šajā priekšmetā ir jāraksta runas 'n stuff, kas ir diezgan nepatīkami, bet nu vismaz lekcijas ir FUN!
Iespējams gan, ka šodien viņa runas plūdus man traucēja uztvert tas, ka pagājušo reizi, kad viņu redzēju, viņš tēloja burkānu. Tik ļoti daudz reižu atcerējos viņa seju, kāda tā bija, sakot "Es esmu burkāns!", bet ārpus manas galvas šajā laikā notika svarīga spriešana par logos, pathos un ethos.

Un man vēl jānoskatās tikai 1 Star Wars daļa, lai es būtu visu smuki, pēc kārtas redzējusi. Man patīk, ja lietas notiek kārtīgi. Patīk sistēma.

Priecē arī fakts, ka lēnām sāk atgriezties šādi tādi seriālīši. Nevarētu gan teikt, ka ļoti pietrūka, jo ir pārāk daudz citu lietu ko skatīties, bet nu tomēr tā jauki.

shleep

Pirmo reizi mūžā biju tā tagad pa dienu vannā. Tagad knapi varu pakustēties, liekas, ka organisms apjucis un domā, ka jāiet gulēt. Pārāk liels miers kaut kā ;D
Stulbi īstenībā, jo miegs it kā nenāk. Jāizmēģina powernap varbūt vienīgi.

circle never ends

Universitātē JAU pirmais atbirums - puisis, no manas grupas, kas, manuprāt, izskatījās diezgan gudrs un apņēmīgs izstājās, jo saprata, ka nepavilks. Mūs pārējos tas īpaši neiedrošina.
Laikam nekad neesmu tā novērtējusi brīvo laiku. Tagad, katrs brīdis, kad atļaujos kaut ko nerakstīt un nemācīties ir lielisks. ;D
Bet man patīk, ka vairs nav tik agru rītu kā skolā, ceļos ap 8iem un vienmēr jūtos izgulējusies. Pie tā pat varētu pierast :)
Plānojam nākamnedēļas Dubli, varētu būt foooorši.
Mēģinu ieplānot laiku arī sportiņam kaut kad no rītiem, citādi visu laiku tikai pie datora mājās sēžu un mācos. Tā jau pavisam kusls var palikt.

Un foršā laikā ir superrrīgi braukt uz uni ar riteni!

gotta believe it's worth it

Vakar lieliskākie nēģu svētki Carnikavā. Nevienu nēģi gan nedabūjām pat paostīt, jo bija daaaaaudz cilvēku un izpirka viņus zibenīgi. Bet tik lieliski un daudz nebija sen dejots. Pat tad, kad ap 4iem no rīta sāka līt, cilvēki nepazuda un turpināja dejot, dejot, dejot. Tas bija fooorši un tagad man ļoti sāp spranda. Un iet caur pilnīgi melnu mežu naktī, kad līst lietus, un ļoti baidīties arī pat savā ziņā bija jauki.
Vienīgi es nesaprotu cilvēkus, kas grib gulēt līdz vieniem un pat tad čīkst, kad es saku, ka jāceļas. Man ir žēl nogulēt dienu. Nogulēt vasaru. Nogulēt visu.
Un šodien, skatoties filmu Home, asariņas acīs vienubrīd pat, jo nu TIK šausmīgi skaista un apbrīnojama tā mūsu Zeme. Gribās redzēt VISU! Asariņas par to, ka saprotu, ka nekad visu neredzēšu.
Un šis ir tik ļotiļoti lieliski http://www.youtube.com/watch?v=zlfKdbWwruY