feet don't fail me now

Jau rīt būs zināmas Oskaru nominācijas (vīīīī'!), kas nozīmē, ka taps noskatāmo filmu liste un būs mēnesis laika noskatīties visu, tāpēc korejiešu un japāņu šausmenes, kuras man te nelegāli (o-ou) saripojušas kompītī lielos daudzumos (pat nācās izdzēst visas vecās un ilgi krātās GG sērijas, bet nu jāatzīst, ka tas seriāls vairs nav cienīgs uz pastāvīgu vietu manā ļoti ierobežotajā digitālajā atmiņā), tiks atbīdītas otrajā plānā.

Ja par seriāliem, tad neseni atklājumi, kas papildinājuši seriālu skedžjūlu, ir Sherlock, The Game of Thrones un American Horror Story. Par pēdējo man laikam vislielākā sajūsma, jo vakar sāku un šodien beidzu jau 1.sezōnu, pārāk aizraujošas tās spocīgās lietiņas. Pēc nosaukuma varbūt liekas, ka būs bailīgi, bet nav tā; tikai inčīgi. Nu labi, varbūt vakar vakarā man vienu reizi nācās skriet uz tualeti ļoti ātri, pa ceļam ieslēdzot visas gaismas, bet nu tas nav nekāds rādītājs ;D

Un ziniet, kāpēc labāk ir nodoties seriālu un filmu plānošanai, nevis tiem lielajiem un īstajiem dzīves plāniem? Jo tad, kad es sāku domāt par to otro, es raudu trīs dienas. Un tas nav tik stilīgi kā izklausās, jo tad acis saraujas par trim izmēriem un nav smuki tā.

Un, runājot par lietām, rekur pēdējā laika inčīgākā seja, es vienkārši nespēju beigt skatīties. Tas ir tāpat kā tad, kad es blenžu uz rižiem cilvēkiem.

I'll rest my eyes till the fevers outta me

2 mēneši nu jau. Man tas liekas daudz. Ļoti daudz. Bet reizē tie atlikušie 4 man liekas maz. Ej nu un izproti to manu izpratni par laiku.

Ko es varu pateikt par šo laiku? Nekādas diži viedās dzīves atziņas pie manis nav atnākušas (what a surprise!), toties esmu uzzinājusi, ka man ir teju grūtākais vārds pasaulē, nu vismaz šajā konkrētajā reģionā noteikti. Nu tā, ka neviens nekad nesaprot un, kad saprot, tad vienkārši fiziski nespēj izrunāt. Es esmu „Dačje”, „Deisē”, „Deiss”, „Data” un pat „Dance”. Viena meitene pat uzreiz tā godīgi pateica, ka kaut ko tādu nespēj izrunāt un vai tas nekas, ja viņa mani sauks par „Dati”. Protams, ka nekas, tu vari mani saukt kā vien tev labpatīkas, jo tev ir fantastiski rudi mati, un es tāpat neklausos ko tu saki, jo visu laiku koncentrējos uz tavu matu apbrīnošanu! Nu tā es varbūt viņai gluži neteicu, bet padomāju gan. Nezinu no kurienes man tā rudo matu apsēstība nāk. Varētu mēģināt vainot Dž.K.Roulingu; tie Vīzliji man vienmēr ir patikuši. Vai varbūt „Perfume: The Story of a Murderer”, kur skaisto slepkavību aplis tiek iesākts un pabeigts ar rudmatēm, un kas principā ir viena no skaistākajām filmām vispār.

Manas cerības, ka šoziem izlaidīšu ikgadējo slimošanu, gan izrādījās diezgan naivas. Nu jau otro dienu sēžu istabā un skatos seriālīšus un filmiņaaaaas. Vismaz šajā vienā jomā man ir atgriezusies sistēma, kas bija zudusi 3 bezinterneta nedēļu laikā. Esmu panākusi visus, visus iekavētos seriālus. Tas varbūt nav tik svarīgi kā tas, ka Keita Blanšeta Oskaros savā Givenchy kleitā izskatījās vienkārši karaliski, bet tas man tāpat liek justies labi ^_^ .

Un, runājot par Oskariem un nominācijām, reku forša bilde. Tas Winter's Bore ir tik ļoti atbilstošs, interesantas tur bija labi ja pēdējās 15 minūtes.

leave your worries on the doorstep

Ak, šie mazie dzīves prieciņi. Un ar "mazie" es nedomāju nemaz tik mazi un ar "prieciņi" es domāju, protams, vēlēšanu rezultātus, hihi. :)

Vēlēšanu ballīte arī pavisam neslikta. Bija gan šādas tādas neforšas lietiņas arī, bet nu tās es nelieku iekšā savā labo atmiņu atvilknītē, tāpēc vienkārši neskaitās. Es esmu liela meitene, tāpēc drīkstu pati izdomāt, ko skaitīt un ko neskaitīt. Bet istenībā man nemaz nepatīk skaitīt, man patīk sistematizēt visu. Ļoti patīk.
Ballītē mums bija pašiem savs personīgais Lady Gaga imitators, kas gan viņai tādu sevišķi labu slavu nenestu, bet nu ceturtdaļplusiņš no manas puses, jo, sitiet mani kaut nost vai lieciet balsot par "Saskaņas centru", bet man viņa tomēr patīk, lai kā es to arī dažreiz nenoklusētu. Viņa vienkārši ir pārāk interesanta.
Ballīte bija arī skapī, vai pareizāk sakot veselos 2 skapjos. Nu tā, ka es eju tajā vienā skapī, bet netīšām ieeju otrā un tur jau priekšā ir citi cilvēki, kas ved gudras sarunas par tīri politiskiem jautājumiem. Skapī notika arī sava veida demogrāfiskais sprādziens, jo pēkšņi mazā PS ģimenīte kļuva krietni lielāka un sarežģītāka, nu tā, ka es vairs nesaprotu, kas ir mani brāļi un māsas, bet kas tantes visādas. Tā ka tagad mēs esam viena liela un laimīga "Vienotības" ģimene. Ir galīgi mīlīgi tā vispār.

Bet nav jau tā, ka viss ir par un ap politiku/šmolitiku. Biju intervēties kaut kad nesen. Vismaz piedzīvoju dzīvē tādu interviju, kādu man teorētiski vajadzēja pašai taisīt unī, bet khe...khemm mana fantāzija un iedomu intervējamais cilvēks - skolotāja "Agrita", kas dzīvo Katlakalnā, tur piepalīdzēja bišku.
Kad gāju uz turieni, domāju, kāda velna pēc uz kaut ko tādu piekritu. Man tā dēļ bija jāceļas ļoti agri sestdienas dienā, jāpārvar savas antisociālās tieksmes un jārunās pusotru stundu ar svešu cilvēku. Bet pēc tam visu dienu bija tāds neviltots PRIEKS iekšā. Nu tā pa īstam. Laikam jau tāpēc, ka man vienkārši patīk runāt par savām mazajām mīlestībiņām - nu seriāliem un filmām. Par to es varu runāt un runāt, un runāt, bet ikdienā neviens manī tik ilgi neklausītos no laba prāta. Protams, iepinas jau arī filmu un seriālu lietas ikdienas sarunās, bet tas nav tā ilgi un drīz vien novirzās un ko pavisam citu, nu, piemēram, politiku. Tad man ieslēdzas "tēloju patiesu un dziļu interesi un izpratni un dažreiz atzinīgi pamāju ar galvu" režīms.
Ko es ar to gribēju teikt? To, ka prieku var atrast arī pavisam negaidītās lietās, un tā ir diezgan lieliska sajūta.

Bonuss - once you see it, you cannot "unseen" it.

it's like you're always stuck in second gear

Es šobrīd diezgan droši jūtos, apgalvojot, ka Friends man nebeigs patikt nekad un nekad neapniks. Tiktiešām.
Vakar, kā jau parasti trešdienās, pēc Supernatural skatījos Friends. Tas nekas, ka man visas sērijas ir datorā, ja pa tē vē rāda Friends, manī vienkārši nav tādas opcijas neskatīties. Iespējams, ka sava loma tur ir arī tam, ka Supernatural pat ar skaistajiem brāļiem Vinčesteriem mani šad tad sabaida , un pēc tā Friends nomierinošās skaņas ir pašā laikā. Bet īstenībā pēdējā laikā vairs īpaši nebaidos Supernatural, lai gan agrāk nespēju viena skatīties un liku brālim skatīties ar mani. Tad kādu laiku skatījos ar ieslēgtu gaismu, bet tagad skatos tumsā un NEBAIDOS. ;D Laikam jāpateicas maniem šausmeņu maratoniem un evolūcijai.
Bet nu jā, atgriežoties pie Friends lieliskuma. Vienmēr sasmaidos dikti. Vakar arī sasmējos un aizgāju gulēt ar smaidu. Visas sērijas esmu redzējusi nez cik reižu, un varu galvā runāt viņu dialogus no galvas, bet tāpat ir TIK smieklīgi, mīļi un lieliski.

sit down, you're rocking the boat

Grūti pēc ilgāka pārtraukuma atgriezties ierastajā ritmā. Piecelties agrāk par 11iem ir grūti. Vēl grūtāk ir domāt par visām lietām, kas jādara un saplānot, kad to darīt. Neiespējami ir sākt kādu no tām lietām beidzot darīt.

BET šodienu pavisam noteikti darīja pozitīvāku fakts, ka retorikas pasniedzējs unī ir džeks no "Hamleta". Tas gan nemaina faktu, ka šajā priekšmetā ir jāraksta runas 'n stuff, kas ir diezgan nepatīkami, bet nu vismaz lekcijas ir FUN!
Iespējams gan, ka šodien viņa runas plūdus man traucēja uztvert tas, ka pagājušo reizi, kad viņu redzēju, viņš tēloja burkānu. Tik ļoti daudz reižu atcerējos viņa seju, kāda tā bija, sakot "Es esmu burkāns!", bet ārpus manas galvas šajā laikā notika svarīga spriešana par logos, pathos un ethos.

Un man vēl jānoskatās tikai 1 Star Wars daļa, lai es būtu visu smuki, pēc kārtas redzējusi. Man patīk, ja lietas notiek kārtīgi. Patīk sistēma.

Priecē arī fakts, ka lēnām sāk atgriezties šādi tādi seriālīši. Nevarētu gan teikt, ka ļoti pietrūka, jo ir pārāk daudz citu lietu ko skatīties, bet nu tomēr tā jauki.

keep calm and have a cupcake

1.semestris studenta dzīvē piebeigts. Tas ietver: 50 kopsavilkumus, 5 referātus, 5 eksāmenus un daaaaudz stundu pie datora.

Pagājušā nedēļa bija ļoti vēsturiska. Nevis tā, ka ieies vēsturē ar kaut ko sevišķi īpašu, bet tā, ka mācījos vēsturi vairāk kā jebkad mūžā, jo 2 eksāmeni vēsturē. Secinājumi? Man nepatīk kari, patīk Francijas absolūtisms, nepatīk latviešu strēlnieki, patīk Brīvības cīņas, K. Ulmanis un agrārā reforma.

Pēc eksāmeniem sekoja 2 dienas pie Madžaras ar MTV top 50 sexiest videos (daaaaudz, daaaudz dupšu), Sergeja Zvereva šovu, ilgu gulēšanu un cupcakes ar burtiņiem, no kuriem var uztaisīt daudz dažādu kombināciju. Kopumā tā smieklīgi un mīlīgi.

Kaut kad paspēju arī nosalt un tagad degunā ir iesna un mūžīgā šķaudiena sajūta.
Vēl man vakar pirmo reizi šogad neriebās ziema. Es nesaku, ka patika, bet nebija ierastā "pē, lūdzu, ej prom!" sajūta. Nu, jo nebija tik auksts un smuki izskatījās un pareizās konsistences sniegs.

Tā kā gandrīz visiem ierastajiem seriāliem tagad ir pārtraukumi, paskatījos dažus jaunus. Secinājumi? Glee ir diezgan naisss.

Un tā nebūtu es, ja kaut ko nepateiktu arī par kādu filmu. The Blind Side - nu vienkārši tik mīļi un super, pat es - ledussirds - nedaudz aizkustinājos, kaut gan sākumā biju diezgan skeptiska, jo filmas par sportu parasti ir boring. Toties vīlos nedaudz Where The Wild Things Are, tā smuki jau un mūziciņa mīļa, bet es nez kapēc biju gaidījusi kaut ko daudz vairāk.

Tas, ka Britānija Mērfija ir mirusi, gan liek saskumt. Man viņa tiešām patika un vēl pagājušonedēļ skatījos filmu ar viņu :(.

the hope of symmetry

Vēl atlikušas 0 lekcijas, 2 referāti un 3 eksāmeni. Nav tik traki.

Iespējams, ka mums ar brāli tomēr ir kāds kopīgs gēns, jo viņš tagad skatās tādus seriālus, kas ir diezgan awesome. Visus "Friends" un "How I Met Your Mother" piebeidzis, tagad "The Big Bang Theory" laiž. Agrāk kopā skatījāmies "Prison Break" un tajos laikos, kad biju bailīga un nevarēju viena skatīties "Supernatural" viena pati (pagājušogad, haha), liku viņam kopā ar mani skatīties ;D
Droši vien muļķīgi, bet man tas liekas kaut kā ģimenīgi. ^_^

Bet stulbi, ka šodien atkal biju slinka un neko diži vērtīgu neizdarīju. Bet ko var gribēt no dienas, kas sākas ar nespēju piecelties un nogulēšanu līdz 10.15?

Rīt agra celšanās un došanās uz JV salidojumu Siguldā. Ko es tur darīšu, nav ne jausmas gan, pieļauju, ka varētu būt smieklīgi :D

UN, tagad veikalos ir tik daudz skaistu kleitu. Gribu kleitaskleitaskleitas daudzdaudzdaudz. Tāpēc man šobrīd it sevišķi riebj krīze un tas, ka jātaupa un nevar pirkt daudz kleitaskleitaskleitas.
Es mīlu kleitas. Kleitas un filmas. Ļoti.