give me the chocolate and nobody gets hurt

Man ir problēmas ar motivāciju mācīties. Vakar tā vietā, lai apzinīgi padarītu uz priekšu studiju darba lietiņas, noskatījos "America's Next Top Model" cycle 5. Tas tiešām nebija tā plānots un sanāca pavisam nejauši.
No 5 redzētām sezonām šī raunda uzvarētāja man patika vislabāk. Nu neko, vēl 8 raundi to go ;D
BET šodien es biju ļoti apņēmīga un daudzas reizes atturējos sākt cycle 6. Viegli tas nebija.

Arī mana filmu dozēšanas apņēmība pēdējās dienās nedaudz pafeilojusi. Šodien drīkstēju vienu, bet sanāca trīs. Es tiešām saprotu, kāpēc cilvēkiem ir grūti atmest smēķēšanu, ir TIK neiespējami atteikties no kā tāda, kas tik ļoti patīk.
Es pat nespēju uz sevi dusmoties, jo visas šodien redzētās filmas man patika.

Wrong Turn bija tiešām jauka un interesanta. Jau tas vien, ka tai kā šausmu filmai ir imdb vērtējums 6, liecina, ka nekas pavisam slikts nav, jo parasti atzīmes tādām ir skalā no 3 līdz 5. Eliza Dushku man patīk jau no Bafijas laikiem un Desmond Harrington, kas ir Jack Bass no GG, šeit tāds diezgan hot un apņēmīgi slaktēja kanibāliskos, kroplīgos vietējos.
The Tournament pirmajā daļā biju diezgan sajūsmā, jo tā ideja bija ļoti līdzīga Hunger Games galvenajai domai. Pēc tam gan nedaudz norima tā patika, bet tik un tā diezgan naissss.
Cabin Fever bija pretīgi, interesanti un smieklīgi reizē. Vienā vietā es pat skaļi smējos un es filmās parasti skaļi nesmejos. Tad, kad mazais puisītis (tikai beigās sapratu, ka tā nav meitenīte) iekliedzās PANCAKES!, sāka vienkārši random darīt karatē un iekoda džekam rokā bija ļoti WTF. Tā, ka skaties, un viss, ko tajā mirklī vari domāt ir "wtf?". Un vai var būt vēl romatiskāks žests par savas infekcijas un suņa saēstās mīļotās sievietes nosišanu ar lāpstu, lai atvieglotu viņas ciešanas? Nedomāju vis.

Parīt eksāmens filozofijā, uz kuru domāju pārāk neiespringt un nepārmācīties, jo tāpat tur neko nesaprotu, tā ka nav jēgas censties. Ticu, ka vienkārši paveiksies.

hello darkness, my old friend

Man nepatīknepatīknepatīk mācīties. Liekas, ka viss laiks, kas līdz jūnijam vēl priekšā, ir vienkārši melns caurums, kurā var krist, krist, krist un kurā nav nekāda prieka, vieni vienīgi kopsavilkumi, referāti un kursa darbi, kuru tēmas nav man gluži saistošas. Visvairāk traucē tas, ka nekad nav tā sajūta "ooo, šodien varu neko nedarīt, viss ir padarīts", tās darāmās lietas nekad nebeidzas. Nav padarīta darba sajūtas. Bet tieši to sajūtu man vajag.
Šobrīd man liekas, ka lielākais ieguvums, ko gūšu no mācībām universitātē būs mīlestība pret laiku, kas nav pavadīts mācībās. Es iedomājos to jūnija dienu, kad nebūs jādara NEKAS un beidzot būs pabeigta darba sajūta. Es braukšu ar riteni un darīšu miljons mazās lietiņas, ko parasti tā īsti nemaz nenovērtēju, un būšu laimīgākā meitene pasaulē. Tā būs sasodīti jauka diena.

No depresīvām šībrīža izpausmēm pie filmām, prrrotams. Filmas joprojām ir vienmēr priecinošs faktors, kas nedaudz izgaismo to melno caurumu.
Pirmkārt, Vils Smits ir vienīgais melnādainais aktieris, kurš manās acīs ir tiešām HOT. Un Hitch bija tiešām forša. Bet īstenībā nezinu, vai man patīk Vila Smita filmas, jo viņas ir foršas, vai arī patīk Vils Smits un tāpēc tās filmas liekas foršas. Huh.
Otrkārt, filma Mary and Max - nebiju par tādu neko pirms tam dzirdējusi, tāpēc arī varbūt nebija nekādu expectations un tāds ļoti patīkams pārsteigums. Uz beigām gan mazliet zaudēja to šarmu, vai es arī vienkārši pieradu pārāk pie tā stila, bet sākums un vidus bija tiešām lieliski. Nesapratu, kāpēc visas balvas šo filmu noignorējušas, es teiktu, ka labāka par Coraline, kas ir nominēta Oskaram. Šī gan bija krietni depresīvāka, bet arī ar krietni lielāku jēgu un skaistumiņu. Ai, nu gan jau tie apbalvotāji zina, ko dara, un es vienkārši neko nesaprotu.
Un treškārt, Tremors. Daudzus gadus nezināju, kā to filmu/filmu sēriju sauc, jo biju redzējusi tikai pa tē vē kaut kad sensen bērnībā. Viena no filmām, kas man bērnībā radīja vislielāko traumu, tieši tāpēc arī gribēju redzēt.
Tur ir tādi milzīgi zemes briesmoņi, kaut kas tārpveidīgs, kas izlien no zemes un saķer cilvēkus un apēd. Kad es maza būdama šito redzēju, nedēļām ilgi nespēju normāli iet pa zemi, pagalmā lecu tikai pa plāksnītēm un skrēju, ja bij jāpārvar kāds zemes/smilšu gabals, reizēm, spēlējoties smiltīs, man sākās panika. Jā, iespaids bija diezgan pamtīgs.
Tagad skatījos un sapratu, ka tā nav nekāda smaga šausmene, par ko es biju cieši pārliecināta līdz šim, bet tāda fun nešausmene. Noskatījos visas 4 daļas, nu tādas diezgan jaukas piedzīvojumu filmas.

Īstenībā šitā vajadzētu atrast visas lietas, kas mani agrāk ir traumējušas un "pārdzīvot vēlreiz". Esmu diezgan pārliecināta, ka šāds paņēmiens tiek pielietots kaut kur psihiatrijā.

Runājot par bērnības atmiņām un tārpveidīgām lietām, mēs agrāk ar brāli mucā turējām dēles. Es gan neatceros, vai mēs viņas audzējām kādam konkrētam mērķim (izmantot par taktisku kaujas ieroci karā pret saviem ienaidniekiem or smth), vai arī vienkārši priekam. Īstenībā gan man nekad dēles nav patikušas. Jocīgi, bet man liekas, ka šī ģeniālā ideja bija tieši man.

Bet tagad es jau esmu liela un vairs negribu turēt mucā dēles. Gribu daaaaaudz želejkonču un dzīvot kino. That's called adulthood.

P.S. Pamanīju, ka sāku izteikties šausmīgi gari un plaši, ļoti atvainojos savam nelielajam lasītāju pulkam, es tur neko nevaru darīt, tie vārdi paši sevi dara.

forget and be nice

Vakar es ļoooti apzinīgi aizgāju gulēt 9os, lai varētu no rīta 6:30 smuki piecelties un nenāktu miegs. Secinājumi? Lai arī cik agri neietu gulēt, celšanās no rīta vieglāka nepaliek un miegs mazāk angļu valodā nenāk. Tātad izgulēšanās sajūtai nav tik svarīgas tās gulētās stundas, bet pulksteņlaiks, cikos jāceļas augšā.

Šorīt es biju šausmīgi, šaumīgi dusmīga. Es parasti tā nedaru, naids nav man tāda tipiska emocija/sajūta, visu rītu skanēja galvā "kuceskuceskuces", jo:
LNT kaut kādas O-kartes akadēmijas dēļ ir pārcēlis 2dienu un 3dienu Supernatural par stundu vēlāk - uz 24:00, un 3dienas Friends līdz ar to vispār sākas tikai 01:00 tagad, nu faktiski šie laiki nozīmē, ka es neko no tā vairs nekad neredzēšu, jo pārāk vēlu tomēr, ja ir agri rīti. Supernatural un Friends manās acīs bija pēdējās LNT cieņas paliekas. Bez tā tur ir tikai naudaskāsēj šovi/spēles/nezinukālaitovispārnosauc, kamōn - 3 reizes dienā jau tagad ir "zvaniet, TŪLĪT un laimējiet, laimējiet, laimējiet!". Vēl jau arī, protams, tas, ka LNT ir kaut kāds TV3 wannabe, es vienkārši nesaprotu, kā viņiem tur pašiem nav kauns tādiem pretīgiem būt.
Nu jā, no rīta tas mani ļoti sadusmoja un es gribēju viņiem rakstīt ļoooti kritisku e-pastu par to, kā viņi ir pārdevuši savu dvēseli un ja kanāliem būtu delete funkcija, es LNT tūlīt pat izdzēstu. Bet nu mans niknums pāriet tikpat strauji cik uznāk, tāpēc es to tomēr neizdarīju. Tā ir bijis vienmēr - es traki saniknojos, izplānoju daudz visādus ļaunus atriebības plānus, bet pēc brīža jau esmu visu aizmirsusi. Iespējams, tas ir tāpēc, ka savā būtībā es esmu laba un neesmu spējīga atriebties, bet varbūt es vienkārši esmu pārāk slinka atriebībai, ej nu sazin.
Bet LNT es tāpat nicinu no visas sirds.
Šī iespaidā šodien sapratu, ka man laikam nevajadzēs dekoderu, dažus raidījumus nedēļā varu aiziet noskatīties arī pie brāļa.

Vēl es šodien biju uz pēdu diagnostiku. Helloou šķērseniski-plakanā pēda, bye bye manas jaukās bezpapēžu kurpes. Beet tas nav tik slikti kā plakānā-plakanā pēda, ar kuru neņem armijā. Mani ņemtu armijā vēl.
Nekas, vingrojumi "krabis" un "vēdeklītis", zolītes, kas visu bīdīs un lauzīs pareizi, nakts silikoni (haha) un būs ar laiku labāk cerams.

Jā, kopumā ne pārāk pozitīva diena un vispār viss pēdējais laiks.
Nezinu, vai tas ir kādā veidā saistīts ar jebko, bet sapratu, ka skatos pārāk daudz zombijfilmu, nu man tiešām patīk filmas par zombijiem un tā apokaliptiskā sajūta ;D
Šodien arī noskatījos Legion, pēc plakāta un apraksta es biju gaidījusi kaut ko foršu, nu kamōn - apokalipse, eņģeļu karš - izklausās episki. Bet nu nebij. Nevarētu teikt, ka es tur pilnībā visu sapratu, jo vietām bij vienkārši pārāk tizli, lai pat mēģinātu saprast, bet esmu diezgan droša, ka tur bij kāds secret gay code, jo pārāk likās, ka tie divi galvenie eņģeļi sāks tūlīt mīlināties. BET tomēr arī kaut kas pozitīvs un ar pozitīvs es domāju HOT eņģelis Paul Bettany, kas ir arī Sīla Da Vinči kodā.

Rīt ļoti filozofisks referāts un daiļslidošanas izvēles programma vīriešiem.
That's all.