would you like you, if you met you?

Ehh, pēdējā diena, kad vēl nejūtos veca, un es to pavadu diezgan bezmērķīgi un nedaudz skumji. Muļķīgs sentiments, slinkums, slapjas kājas un tādi krikumi.

Šodien unī un ielās bij smuko gumijnieku parāde. Tik daudz visādu spilgtu krāsiņu un rakstiņu, ka prieks. Īstenībā gan prieks mijās ar skaudību, jo manos vecajos gumijniekos ir nepatīkama sūce, kas nozīmē, kas tos vairs nelietoju un šādos laika apstākļos man vienkārši ir slapjas kājas, lai vai kādus olimpiešu cienīgus lecienus pāri peļķēm es nedemonstrētu.

Aizvakar/vakar izlasīju "Meitene ar pūķa tetovējumu". Ak, aizraujošā literatūra, tevis ir tik ļoti par maz manā dzīvē. Atgādināja vecos labos (9.klase?) Dena Brauna laikus, kad lasīju katrā brīvā minūtē un nespēju nolikt nost. Toreiz gan, lasot jau 3. un 4. grāmatu, zuda tā beigu intriga, jo tas stils tomēr viņam ir pārāk viens un jau sākumā var paredzēt, ka sliktais būs tas, kurš sākumā neizskatās slikts.
Lasot šito, mani sākumā izdarītie spriedumi par to, kurš varētu izrādīties sliktais, kā arī par vienu no atrisinājuma galvenajiem elementiem, bija diezgan pareizi, tāpēc jutos mazais detektīvs vai arī Nensija Drū, ja kādam ir nojausma, kas tā tāda.

Šodien noskatījos arī filmu, kas veidota pēc grāmatas un sapratu, ka to nevajadzēja darīt, jo manā galvā tomēr viss bija tā skaistāk un foršāk. Zviedru aktieri tur bija pārāk neglīti un kopumā nebija forši uztaisīts. Secināju, ka tur pavisam noteikti ir vajadzīgs Holivudas rimeiks.

Ja mans lieliskais mācību plāns īstenosies, un tuvākajā laikā es būšu ļoti darbīga un neslinkošu, pastāv cerība, ka aprīlis un maijs varētu būt tādi brīvāki. Pirmo reizi ir tā sajūta, ka es redzu darbiem galu. Pagaidām tas gan vēl ir diezgan tālu, bet nu es vismaz REDZU beigas, un tā ir jauka sajūta.

Nākamnedēļ, vai sliktākajā gadījumā aiznākamnedēļ, apņemos kaut ko beidzot darīt matu jautājumā. VIŅI ir izgājuši ārpus visas kontroles.

Šis ir viens no gadiem, kad mana dzimšanas diena sakrīt ar astroloģisko pavasari. Balstoties uz senču ticējumiem, tas nozīmē, ka būs lielisks gads.
Un tam, ka es to tikko izdomāju, ir otršķirīga nozīme.

because you look, but you do not see

Tas ir oficiāli - man NAV rakstura! Man bija aizliegts sākt skatīties nākamo America's Next Top Model sezonu, kamēr nebūšu iesniegusi kursa darbu. Šodien sāku skatīties 7.sezonu un drīkstat minēt 5 reizes, vai man ir uzrakstīts kursa darbs. Ehhh. Esmu neproduktivitātes iemiesojums.

Noskatījos šodien Crazy Heart, lai zinātu, vai Jeff Bridges ir pelnījis to savu zelta vīriņa statueti. Filma kopumā gan sevišķi spēcīgu iespaidu neatstāja, bet viņš tur bija labs, jā.

GG ir atpakaļ un tas ir tāds vismaz neliels prieciņš, neraugoties uz to, ka nekāds seriālu trūkums organismā nebij iestājies, jo skatīties ko man vienmēr ir. Naktī pirms jaunās sērijas nosapņoju savu alternatīvo versiju, kur Neits pieķēra Serīnu ar citu džeku un tāpēc sašāva viņu 3 reizes. Es biju šokā, jo nesapratu, kā seriāla veidotāji var tik brutāli vienkārši nogalināt vienu no galvenajiem varoņiem, bet tad izdomāju, ka laikam tikai viņa būs ļooooti stipri ievainota un nemirs vēl. Liela bija mana vilšanās, kad oriģinālajā sērijā nekas tik stindzinoši aizraujošs nenotika.

Pēc nedēļas dzimšanas diena, bet par to es atsakos domāt. Vairāk koncentrējos uz pavasari parasto. Un sauli.
Atceros, ka pirms pāris gadiem tūlīt pēc 20.marta, braucu ar riteni un man mugurā bija tikai īsais krekliņš un īsbikses. Tā bija viena lieliska diena. Šaubos, ka šogad tā varēs. Tas skumji.

the time you forgot to breathe

Kūstkūstkūst.
Lai arī cik nepatīkami un slapji tagad būtu ārā un lai arī cik ļoti man netraucētu sūce kreisajā gumijniekā, tā kušana nozīmē PAVASARI. Un tas nu ir kas tāds, ko es tiešām mīlu. Kad biju maza, katru rītu pavasarī skrēju ap māju un meklēju tikko izdīgušos krokusu un sniegpulkstenīšu asnus, ar katru rītu to bija arvien vairāk, un es kļuvu arvien priecīgāka. Šogad pēc lielajiem pavasara plūdiem (hehe) varētu darīt līdzīgi.

Izrādās, ka es esmu lieliska biljarda spēlētāja.
Jau nu NĒ ;D
Divās spēlēs sabliezu kādas 5 bumbas, bet lielāko daļu pretinieku komandai, tā ka vērtīgākā spēlētāja balvu gan šoreiz neieguvu.
Vispār Mannas dzimšandiena bija tiešām jauka. Man patīk meiteņu ballītes ar filmām, spēlēm un ēdienu.

Vakar, ejot jau uz miega migu, uzslēdzu nedaudz tē vē un nejauši aizrāvos ar filmu Stigmata. Nācās noskatīties līdz galam, kas bija ap diviem, jo pārāk ieinteresēja. Bet tad, kad tur sāka būt pārāk "ūūū, mani apsēdis dēmons" un atrisinājums bija par tēmu, cik baznīca varaskāra un korumpēta, kaut kā zuda tas foršums.
Pēc tam man ilgi rādījās visādi priesteri 'n stuff un nevarēju ilgi, ilgi aizmigt.
Vēl vakar ar sajūsmu beidzot novilku Rec 2. Ja tu esi redzējis oriģinālo Rec un gribi zināt, kas ir vilšanās, tad noskaties obligāti. Pirmā daļa mani tiešām biedēja, bet šajā skatījos ar diezgan garlaikotu aci. Nu labāka par parastajām Holivudas šausmenem jau ir, bet tā pirmā daļa tomēr bija radījusi pārāk expectations, kuri nepiepildījās. Tad, kad izrādījās, ka otrajā daļā viņi to pavērš ļoti par dēmonu filmu, bija tāds waaaaat. Pēc tam kādu brīdi par to nedomā, jo uzrodas superkaitinoši tīņi, kas ir nu tiktik stulbi un kaitinoši, cik tīņi vispār var būt. Un tad, kad jau tu esi apradis ar dēmonu domu un izlem, ka ir tīri ok, viņi tur iemet pārāk lielus pārspīlējumus un tā nelabā apsēsto iedzīvotāju doma atkal velk uz "waaaat" pusi.

Šodien bija Dadžu sēde, kurā bija milzu maiss ar bulciņām. Vienīgā sēde, kad dod reāli ēdienu un Prelīnas NAV. Ironija te būtu visprecīzākais no precīzākajiem raksturojumiem .

Gribētu kaut kad netālā nākotnē apmeklēt šo. Izskatās tik super lietas. Būtu super arī, ja nemaksātu miljonu, bet nu to es vēl nezinu.

Vēl es esmu slinkāka par pandu un negribu neko darīt. Man liekas, ka man noderētu tāds motivation coach vai life coach, nezinu kā sauc, esmu tikai filmās redzējusi. Viņš mani bikstītu darīt lietas un mudinātu sniegties uz mērķiem un tā. Tas būtu jauki.

Vēl es gribu kaut ko izdarīt ar matiem, jo tagad tur valda tāds blaah. Nezinu ko gan. Ir dienas, kad gribētu mainīt toni, ir tādas, kad domāju par citu formu vai garumu, bet ir dienas, kad gribu garusgarusgarus. Tās idejas tur savā starpā konfliktē, tāpēc ir grūti :D
Šis ir tas brīdis, kad jūs man drīkstat ieteikt kaut ko matu sakarā.

hello darkness, my old friend

Man nepatīknepatīknepatīk mācīties. Liekas, ka viss laiks, kas līdz jūnijam vēl priekšā, ir vienkārši melns caurums, kurā var krist, krist, krist un kurā nav nekāda prieka, vieni vienīgi kopsavilkumi, referāti un kursa darbi, kuru tēmas nav man gluži saistošas. Visvairāk traucē tas, ka nekad nav tā sajūta "ooo, šodien varu neko nedarīt, viss ir padarīts", tās darāmās lietas nekad nebeidzas. Nav padarīta darba sajūtas. Bet tieši to sajūtu man vajag.
Šobrīd man liekas, ka lielākais ieguvums, ko gūšu no mācībām universitātē būs mīlestība pret laiku, kas nav pavadīts mācībās. Es iedomājos to jūnija dienu, kad nebūs jādara NEKAS un beidzot būs pabeigta darba sajūta. Es braukšu ar riteni un darīšu miljons mazās lietiņas, ko parasti tā īsti nemaz nenovērtēju, un būšu laimīgākā meitene pasaulē. Tā būs sasodīti jauka diena.

No depresīvām šībrīža izpausmēm pie filmām, prrrotams. Filmas joprojām ir vienmēr priecinošs faktors, kas nedaudz izgaismo to melno caurumu.
Pirmkārt, Vils Smits ir vienīgais melnādainais aktieris, kurš manās acīs ir tiešām HOT. Un Hitch bija tiešām forša. Bet īstenībā nezinu, vai man patīk Vila Smita filmas, jo viņas ir foršas, vai arī patīk Vils Smits un tāpēc tās filmas liekas foršas. Huh.
Otrkārt, filma Mary and Max - nebiju par tādu neko pirms tam dzirdējusi, tāpēc arī varbūt nebija nekādu expectations un tāds ļoti patīkams pārsteigums. Uz beigām gan mazliet zaudēja to šarmu, vai es arī vienkārši pieradu pārāk pie tā stila, bet sākums un vidus bija tiešām lieliski. Nesapratu, kāpēc visas balvas šo filmu noignorējušas, es teiktu, ka labāka par Coraline, kas ir nominēta Oskaram. Šī gan bija krietni depresīvāka, bet arī ar krietni lielāku jēgu un skaistumiņu. Ai, nu gan jau tie apbalvotāji zina, ko dara, un es vienkārši neko nesaprotu.
Un treškārt, Tremors. Daudzus gadus nezināju, kā to filmu/filmu sēriju sauc, jo biju redzējusi tikai pa tē vē kaut kad sensen bērnībā. Viena no filmām, kas man bērnībā radīja vislielāko traumu, tieši tāpēc arī gribēju redzēt.
Tur ir tādi milzīgi zemes briesmoņi, kaut kas tārpveidīgs, kas izlien no zemes un saķer cilvēkus un apēd. Kad es maza būdama šito redzēju, nedēļām ilgi nespēju normāli iet pa zemi, pagalmā lecu tikai pa plāksnītēm un skrēju, ja bij jāpārvar kāds zemes/smilšu gabals, reizēm, spēlējoties smiltīs, man sākās panika. Jā, iespaids bija diezgan pamtīgs.
Tagad skatījos un sapratu, ka tā nav nekāda smaga šausmene, par ko es biju cieši pārliecināta līdz šim, bet tāda fun nešausmene. Noskatījos visas 4 daļas, nu tādas diezgan jaukas piedzīvojumu filmas.

Īstenībā šitā vajadzētu atrast visas lietas, kas mani agrāk ir traumējušas un "pārdzīvot vēlreiz". Esmu diezgan pārliecināta, ka šāds paņēmiens tiek pielietots kaut kur psihiatrijā.

Runājot par bērnības atmiņām un tārpveidīgām lietām, mēs agrāk ar brāli mucā turējām dēles. Es gan neatceros, vai mēs viņas audzējām kādam konkrētam mērķim (izmantot par taktisku kaujas ieroci karā pret saviem ienaidniekiem or smth), vai arī vienkārši priekam. Īstenībā gan man nekad dēles nav patikušas. Jocīgi, bet man liekas, ka šī ģeniālā ideja bija tieši man.

Bet tagad es jau esmu liela un vairs negribu turēt mucā dēles. Gribu daaaaaudz želejkonču un dzīvot kino. That's called adulthood.

P.S. Pamanīju, ka sāku izteikties šausmīgi gari un plaši, ļoti atvainojos savam nelielajam lasītāju pulkam, es tur neko nevaru darīt, tie vārdi paši sevi dara.

I'm not a winter person

Filmu, kurās ir šausmu elementi, skatīšanās pirms miega rada inčīgus murdziņus.
Vakar bij par kaut kādu mazu, pretīgu ķirzak/nindzjveidīgu slepkavu. Mēs ar Prelīnu sēdējām izgāzušās milzīgos, ērtos krēslos un redzējām, kā mazi bērni pa trepēm skrien otrajā stāvā, kur tobrīd atradās mazais slepkava. Prelīna jautāja, vai nevajadzētu viņus brīdināt, bet es teicu "Baaaigais slinkums celties, paši vainīgi", tad viņi tur sāka tikt galināti un izdzīvojušie skrēja lejā, panika un tā. Prelīna prasīja, vai mums arī nevajadzētu bēgt beidzot, bet es teicu "Bāc, nu TĀĀ negribas celties, davai, pasēžam vēl 2 minūtītes un tad skriesim un glābsim savas dzīvības?".
Tas ir kaut kāds jauns slinkuma līmenis laikam.

Es nezinu, kā ir citiem, bet mums mājās ir izšķūrētas sniegā taciņas suņiem, lai viņi varētu apskriet ap māju, pagalmu un tā.

Īstenībā šis ir tāds ļoti nomācošs laiks. NEKO negribu darīt, liekas, ka nekam nav jēgas un tā. Nepatīkami diezgan.

every single day I wish I had been born a cat

Pēdējā laikā esmu redzējusi tik maz filmu, ka pilnīgi sāpīgi. Beeet toties noskatījos 2 Beyonces koncertierakstus un vienkārši lieliski. Pirms tam man viņa patika, tagad patīk ļotļoti. :) Bet nu es tomēr jūtu, ka pietrūkst laika filmām un tas mani skumdina.
Vēl man pietrūkst laika un, ja godīgi, tad arī nedaudz slinkums, izveidot perfektu filmu sistēmu. Man nepatīk radīt sistēmu, nu izdomāt labas kategorijas un 839 filmas bīdīt pa viņām. Man patīk tā sajūta, ka sistēma jau ir izveidota un vajag tikai to perfekti turpināt.
Sistēma vispār ir kaut kas ļoti, ļoti, ļoti svarīgs!

Ja runāju par jaunu, lielisku dīvu, tad nāk prātā arī veca dīva, kas savulaik bijusi diezgan stilīga, bet tagad neprot ar cieņu normāli smuki novecot. Šajā sakarā varu teikt, ka mani ir bail no Madonnas rokām! Pārāk sicksick :/

Laba ziņa no pulmonologa. Tā kā mana bronhiālā astma ir infekcioza un neesmu alerģiska ne pret ko, es varu no viņas "izaugt". Bet nu faktiski, tas nozīmē, ka nekad vairs nedrīkstu slimot ar iesnām, klepu, gribu 'n stuff, diezgan reāli ;D Un astmas zāles ir kaut kas nenormāli stilīgs, viņām visām tur ir visādi kloķīši, kas jāparauj/jāpabīda un izskatās inčīgi un stilīgi, pietam vislaik rada arvien jaunas un arvien stilīgākas. Nu vismaz tas ir prieks.

Man pēdējā laikā gribas kaut ko darīt ar saviem matiem. Bet es tam laikam esmu pārāk neizlēmīga, jo vienu dienu gribu nedaudz īsāk, lai ir tā fun, bet otru jau atkal činkstu par to, ka tik lēni aug un vajag garākus. Izlemt lietas ir pārāk grūti.


Īstenībā nekas interesants pēdējā laikā nav noticis. Es nezinu, ko es pēdējāi laikā domāju par uni, bet nu vārdu patīk es noteikti nelietotu, kaut gan arī riebjas gluži ne.
Gaidu martu, gribu, lai kūst lietas.

there's not enough couches in the world for how long I want to sleep

Ir tikai otrā īstā mācību diena, bet man jau liekas, ka es mirstu.
Tāds nepatīkams piekusums un bezspēcība.
Es nezinu, vai tas ir tāpēc, ka pa brīvlaiku esmu pārāk atradusi no tā visa procesa vai varbūt vienkārši ir kļuvis grūtāk, varbūt arī tie jaunie kursi ir tādi nepatīkami padevušies. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka ko tādu teikšu, bet es gribu labāk atpakaļ vēstures, nekā darīt kaut ko filozofijai līdzīgu.
Iespējams, ka man vienkārši ir filmu trūkums organismā, jo vakar redzēju tikai vienu filmu un šodien nevienu, šņuk :(
Pie viena es arī varētu pačīkstēt par aukstumu. Vakar man aizsala pulkstenis un mūzikas vads sasala dīvainā formā, vēl es ne tramvajā, ne autobusā nevarēju lasīt grāmatu, jo nespēju novilkt savus trubultos cimdus. Un, runājot par trubultajiem cimdiem, ar tādiem bakstīt pa touch screen ir vienkārši lieliski. Un ar lieliski es šoreiz domāju tilzi un neērti.

Īstenībā gan jau, ka man ir arī kādas pozitīvas lietas sakāmas, bet tas pilnībā sabojātu šī ieraksta čīkstīgo dabu.

a little voice inside you whispers

Šodien nemācījos. Atkal. Rīt man tas ir OBLIGĀTI jādara. Šitā nedrīkst izlaisties tik ļoti.

Mans mīļākais apģērba gabals šobrīd ir veca Zaras vīriešu jaka, kas man pietam ir par mazu. Mazums izpaužas īpaši kakla daļā, jo jāizdara izvēle starp aizvilkšanu ciet līdz galam un elpošanu. Es biežāk izvēlos pēdējo.
Neatceros pat, kā ieguvu to savā īpašumā. Es pieļauju, ka kaut kad sen vecmamma to varētu būt iegādājusies kādās humpaliņās un sūtījusi brālim. Varbūt, ka es kādu reizi netīšām paņēmu vai varbūt kāds jauši vai nejauši iejauca manā skapī. Līdz šim es tikai pa mājām valkāju, bet šoziem ir tik auksts, ka bieži nespēju sevi piespiest novilkt un atstāt mājās.
Jā, tā jaka ir super.

Šodienai kontā arī diezgan lieliska filma. Ink. Ļoti neholivudiski un ļoti skaisti un drūmi reizē. Fona mūzika un visa tā kopējā sajūta, kas rodas, spēcīga. Es gan jau noteikt nesapratu tur visas dziļās nozīmes un simbolus, bet diezgan šizīgi forši. Kādās divās ainās pat tirpas. Tirpas tas ir labi.

does God believe in people?

Ak, es. Brīžiem brīnos, ko kurienes man tādas spējas tik daudz laika pavadīt neproduktīvi. Šodien man bij tik lieliski nodomi padarīt mācību lietas, bet šeku reku - atkal nekā!
Beeet man toties ir labi nodomi rītdienai ;D

Kad es cepu olas, es vienmēr pārduru dzeltenumus tā, lai forši izplūst. Es nezinu, vai citi tā dara, jo neesmu īpaši skatījusies, kā cilvēki cep olas, bet man tas liekas diezgan forši. Patīk durt olu dzletenumus - vai nav lieliska dienas atklāsme?

Šodienas patīkamais pārsteigums (prooootams, ka filma) - City of Ember. Postapokaliptiska ģimenes filma. Īstenībā man patīk gandrīz visas filmas par pasaules galiem un cilvēces bojāeju, bet enīvej. Tur tā bez hard action un asinīm, mīlīgi diezgan un interesanti arīdzan. Tur arī Saiorse Ronan, ko nesen The Lovely Bones skatīju, sāk pat iepatikties.

off the rails

Ak, es mazā filmukoliķe. Šodien trāpīju filmu vilnim, rezultātā izmācoties tieši tik nedaudz, cik paspēju, pirms šis vilnis man trāpīja ;D
Nu nekoooo, better luck tomorrow.

BET filmu dienu es nekādi nevaru uzskatīt par veltīgu. Šodienas secinājumi:
1) 2009.gads ir devis veselas 2 labas šausmenes (tā gan gluži es tās īstenībā nesauktu, bet nu tāds škaitās tas žanrs un tur it kā ir jābaidās, bet īstenībā galīgi nav) 1.labā bija Orphan, šodien tam pievienoju 2. - The Uninvited.
2) Šis daļēji izriet no punkta Nr.1 - Emily Browning ir naisss aktrise. Pēc Lemonija Sniketa nebiju pievērsusi viņai īpašu uzmanību, bet viņa ir forša, jā.
3) Filmas, kas ir balstītas uz patiesiem notikumiem var būt ļoti briesmīgas, nu briesmīgas tajā ziņā, ka jādomā par to, ka tās sliktās lietas ir tiešām notikušas. Tas tā An American Crime iespaidā.
4) An American Crime atgādināja, ka Ellen Page ir ļoti laba aktrise. Patīk visas filmas ar viņu, ko līdz šim nācies redzēt.
5) Ir pārāk daudz filmu ar twist endingiem, kas iekļauj personības dubultošanos, šizofrēniju 'n stuff a.k.a. "es biju sliktais jau no paša sākuma, bet tu to nekad nebūtu varējis iedomāties, muļkadesa".
6) Neskatoties uz iepriekšējo punktu, man joprojām patīk vairums filmu ar twist ending. Kānt help it I.
7) Es skatos pārāk daudz filmu. Kānt help it II.

Ā, šorīt bija inčīgi. Es kā vienmēr nevarēju piecelties un darīju to ļoti lēnām. Ļoti lēnām nozīmē, kas es ieslēdzu tē vē un guļu tālāk pusmiegā ;D Un man kā parasti sajaucās sapņi ar to, kas notiek tē vē. Gāja "Glābējkomanda CEPUMS" un es it kā klausījos visu, ko tur runā, bet laikam sapņoju reizē, rezultātā iztēlojos Mārtiņa Freimaņa kaimiņus, kas bija šodienas gatavotāji, pilnīgi citādus. Protams, es nesapratu, ka īstenībā es sapņoju un man bija radusies pārliecība, ka es tiešām skatos raidījumu "Glābējkomanda CEPUMS".
Tad, kad pamodos pa īstam un sapratu, ka neesmu skatījusies ar īstām acīm šo šovu, bija inčīgi paskatīties, cik ļoti citādus biju galvā iedomājusies tos cilvēkus. Man liekas, ka manā galvā viņiem bija balsīm atbilstošāks izskats un atbilstošāka virtuve ;DD

sit down, you're rocking the boat

Grūti pēc ilgāka pārtraukuma atgriezties ierastajā ritmā. Piecelties agrāk par 11iem ir grūti. Vēl grūtāk ir domāt par visām lietām, kas jādara un saplānot, kad to darīt. Neiespējami ir sākt kādu no tām lietām beidzot darīt.

BET šodienu pavisam noteikti darīja pozitīvāku fakts, ka retorikas pasniedzējs unī ir džeks no "Hamleta". Tas gan nemaina faktu, ka šajā priekšmetā ir jāraksta runas 'n stuff, kas ir diezgan nepatīkami, bet nu vismaz lekcijas ir FUN!
Iespējams gan, ka šodien viņa runas plūdus man traucēja uztvert tas, ka pagājušo reizi, kad viņu redzēju, viņš tēloja burkānu. Tik ļoti daudz reižu atcerējos viņa seju, kāda tā bija, sakot "Es esmu burkāns!", bet ārpus manas galvas šajā laikā notika svarīga spriešana par logos, pathos un ethos.

Un man vēl jānoskatās tikai 1 Star Wars daļa, lai es būtu visu smuki, pēc kārtas redzējusi. Man patīk, ja lietas notiek kārtīgi. Patīk sistēma.

Priecē arī fakts, ka lēnām sāk atgriezties šādi tādi seriālīši. Nevarētu gan teikt, ka ļoti pietrūka, jo ir pārāk daudz citu lietu ko skatīties, bet nu tomēr tā jauki.

everybody wants a thrill

Jauno gadu sāku ar kritienu sniegā uz dibena, jo sabijos no tēta šautās raķetes, palēcos, paslīdēju un biju garšļaukus (tik ļoti jocīgs vārds btw ;D). Nu, bet nekas, histēriski smiekli brālim un neliels kauns man.

Bet es vispār daudz krītu. Tagad ziemā it sevišķi, vainoju es, protams, savus slidīgos zābakus, bet īstenībā jau es zinu, ka esmu vienkārši neveikla.

UN jaungada naktī pa Eurosport rādīja rock, paper, scissors sacensības. Man bij tāāāds WTF. :DD

Vakar ar Prelīnu un Mannu pie Madžaras filmas un mīlīgi. Vakara nagla - skuju birdināšana nokaltušai eglītei. Tik ļoti FUN! Pēc tam no skujām tapa māksla. Smilšu kūkas un pilis vispār ir sooo last year, un skujas ROCKS. ;D

Mans pēdējo dienu atklājums ir tas, ka Keira Naitlija ir "Zvaigžņu karos". Pirmajā daļā, kur karalienei Amidalai, kuru spēlē Natālija Portmane, ir dubultniece, kas drošības apsvērumu dēļ izliekas par karalieni, kamēr īstā karaliene izliekas par kalponi vai kaut ko tamlīdzīgu. Līdz šim es vienmēr biju domājusi, ka tur vienkārši samontēts un vietās, kur uz ekrāna ir abas , īstenībā ir samontētas divas Portmanes, bet nekā - izrādās, ka viena tomēr ir Keira.


Es zinu, ka viņas it kā ir līdzīgas un ir cilvēki, kas viņas jauc, bet nezināju, ka šī līdzība ir reāli izmanota kādā filmā. Tas man liekas reāli inčīgi.

Šodien es kā vienmēr atliku darāmos darbus un praktiski nedarīju neko. Rīt ir OBLIGĀTI jāpievēršas mācībiņām beidzot.

wide awake and dreaming

"You are not in Kansas anymore. You are on Pandora, ladies and gentlemen."
Avatars man ļoti patika, jā. Tik ļoti skaista tā Dž. Kamerona fantasy pasaule.
Verī hot alien sex ;D
Vienīgi vajadzētu ieviest reklāmas pauzes filmām, kas garākas par 2 stundām. Vajag izstaipīt kājas un tualeti un tādas lietiņas, grūti nosēdēt citādi.

Joprojām slinķis un nevaru sākt darīt mācību lietiņas.

+ Tikko bij diezgan ekstāzīte, jo ilgu laiku domāju par to, kā sasistematizēt savas filmu lietas smuki, un tagad pamanīju, ka IMDB (mana apmeklētākā lapa VISPĀR) ir funkcija "My Movies", kur var darīt visu to, ko es jau tik sen gribu. Jesjesjes :)))

the seasonal lethargy

Es nesaprotu, kas šodien notika. Es vienkārši neizdarīju NEKO. Nu, protams, ja neņem vērā 4 filmu noskatīšanos un jauna seriāla sākšanu. Vienīgi uzrakstīju 1 lapu referātam, kas ir diezgan nožēlojami.
Riktīgi sāk palikt kauns par to, cik sliiiiinka esmu.
Man pat tagad ir slinkums te rakstīt lietas.
Dammit!

the hope of symmetry

Vēl atlikušas 0 lekcijas, 2 referāti un 3 eksāmeni. Nav tik traki.

Iespējams, ka mums ar brāli tomēr ir kāds kopīgs gēns, jo viņš tagad skatās tādus seriālus, kas ir diezgan awesome. Visus "Friends" un "How I Met Your Mother" piebeidzis, tagad "The Big Bang Theory" laiž. Agrāk kopā skatījāmies "Prison Break" un tajos laikos, kad biju bailīga un nevarēju viena skatīties "Supernatural" viena pati (pagājušogad, haha), liku viņam kopā ar mani skatīties ;D
Droši vien muļķīgi, bet man tas liekas kaut kā ģimenīgi. ^_^

Bet stulbi, ka šodien atkal biju slinka un neko diži vērtīgu neizdarīju. Bet ko var gribēt no dienas, kas sākas ar nespēju piecelties un nogulēšanu līdz 10.15?

Rīt agra celšanās un došanās uz JV salidojumu Siguldā. Ko es tur darīšu, nav ne jausmas gan, pieļauju, ka varētu būt smieklīgi :D

UN, tagad veikalos ir tik daudz skaistu kleitu. Gribu kleitaskleitaskleitas daudzdaudzdaudz. Tāpēc man šobrīd it sevišķi riebj krīze un tas, ka jātaupa un nevar pirkt daudz kleitaskleitaskleitas.
Es mīlu kleitas. Kleitas un filmas. Ļoti.