Oh, my reputation’s kinda clouded with dirt

Neproduktivitāte. Tas laikam ir vārds, kas vislabāk raksturo pēdējās divas nedēļas. Nu tā nedaudz pozitīvāk to varētu dēvēt vienkārši par tādu CHILL periodu. Bet man patīk tas mierīgais ritmiņš, kas te visapkārt valda. Beidzot ir tā, ka es tiešām maz raizējos. Un tā ir tāda pavisam laba sajūta – ļauties plūsmai un ticēt, ka viss atrisināsies pats no sevis un būs viss čiki. Šo sajūtu es ļoti labprāt iepakotu koferī un paņemtu līdzi uz mājām pēc 2 mēnešiem.

Vēl es labprāt uz mājām paņemtu līdzi daudzus šejienes lētos Lambrusco, pie tiem vīkendos jau ir pat tā ļoti pierasts, hehe ;D

UN, runājot par vīkendiem, pagājušonedēļ, kad Anete te ciemojās (un ar ciemojās es domāju mācīja/rādīja mums „čing čong” dziesmiņu), pirmo reizi mūžā man klubā piedraudēja. Meitenes. Viena no viņām bija atnākusi ģērbusies krūšturī, abas bija tādas wannabe breikeres/lesbietes un nēēēnormāli seksīgi dejoja un trinās pie puišiem, no kuriem lielākā daļa izskatījās tādi manāmi samulsuši. Nu jā, man gribējās uz viņām tā kā bišku skatīties, jo tas bija interesanti un diezgan smieklīgi. Es arī drusku uzmetu vienu aci, bet tā normas robežās, bet vienā brīdī viena no viņām jau bija man pretī un teica kaut ko „Ja turpināsi uz mums skatīties, sasitīsim tev seju!”. Es paliku tādā šokā un stāvēju ar vaļā muti, jo nu galīgi nesapratu, kas notiek. Tu te dejo krūšturī un es nedrīkstu priecēt savas vizuālu baudu alkstošās acis, skatoties uz tevi?!? Manuprāt, ja tu esi tā apģērbusies, tu gribi, lai uz tevi skatās. Es taču neesmu vainīga, ka neesmu tava izvēlētā mērķauditorija. Nu jā, man tas likās tā jocīgi. Tad viņas turpināja ar mums tur ik pa brīdim kaut ko palekties, trinās gar mūsu puišiem un rādīja krūtis. Bet, tā kā mums līdzi bija veseli 2 tādi lieli puiši + Mārciņš, tad viņi veidoja starp mums tādu kā sienu, lai nesanāktu meiteņu kautiņš.

Ir lietas, kas nemainās, un arī, runājot angliski, mani bieži saprot nepareizi. Bet vai tad tiešām, ja es pasaku „Keep my princess parts untouched”, tas ir jāsaprot kaut kā nerātni, nevis tā, ka „Neaiztiec manu princesīgo matu loku”? Ak, šie samaitātie cilvēki.

Vēl pēdējā laikā populārs viedoklis, ka man esot kāda viegla autisma forma vai OCD. I tend to disagree. Es uzskatu, ka man vienkārši patīk lietas īpašā kārtībā/sistēmā. Un tas IR normāli, ka es nevaru gulēt, ja krēsls istabā stāv nepareizā leņķī un augļiem uz palodzes IR jābūt sakārtotiem pēc lielumiem, šķirnēm un mīkstumiem.

Un dažu neatlaidība mani biedē. Un liek domāt par to, kur ir tā robeža starp neatlaidību un apsēstību, un vai šī robeža gadījumā jau nav palikusi kaut kur tālu aiz muguras. Oh well, neiešu jau tāpēc tagad raizēties un jaukt savu miera valstību.

Un tā starp citu, trešdien laižam uz Maljorku, ja ^_^

I'll rest my eyes till the fevers outta me

2 mēneši nu jau. Man tas liekas daudz. Ļoti daudz. Bet reizē tie atlikušie 4 man liekas maz. Ej nu un izproti to manu izpratni par laiku.

Ko es varu pateikt par šo laiku? Nekādas diži viedās dzīves atziņas pie manis nav atnākušas (what a surprise!), toties esmu uzzinājusi, ka man ir teju grūtākais vārds pasaulē, nu vismaz šajā konkrētajā reģionā noteikti. Nu tā, ka neviens nekad nesaprot un, kad saprot, tad vienkārši fiziski nespēj izrunāt. Es esmu „Dačje”, „Deisē”, „Deiss”, „Data” un pat „Dance”. Viena meitene pat uzreiz tā godīgi pateica, ka kaut ko tādu nespēj izrunāt un vai tas nekas, ja viņa mani sauks par „Dati”. Protams, ka nekas, tu vari mani saukt kā vien tev labpatīkas, jo tev ir fantastiski rudi mati, un es tāpat neklausos ko tu saki, jo visu laiku koncentrējos uz tavu matu apbrīnošanu! Nu tā es varbūt viņai gluži neteicu, bet padomāju gan. Nezinu no kurienes man tā rudo matu apsēstība nāk. Varētu mēģināt vainot Dž.K.Roulingu; tie Vīzliji man vienmēr ir patikuši. Vai varbūt „Perfume: The Story of a Murderer”, kur skaisto slepkavību aplis tiek iesākts un pabeigts ar rudmatēm, un kas principā ir viena no skaistākajām filmām vispār.

Manas cerības, ka šoziem izlaidīšu ikgadējo slimošanu, gan izrādījās diezgan naivas. Nu jau otro dienu sēžu istabā un skatos seriālīšus un filmiņaaaaas. Vismaz šajā vienā jomā man ir atgriezusies sistēma, kas bija zudusi 3 bezinterneta nedēļu laikā. Esmu panākusi visus, visus iekavētos seriālus. Tas varbūt nav tik svarīgi kā tas, ka Keita Blanšeta Oskaros savā Givenchy kleitā izskatījās vienkārši karaliski, bet tas man tāpat liek justies labi ^_^ .

Un, runājot par Oskariem un nominācijām, reku forša bilde. Tas Winter's Bore ir tik ļoti atbilstošs, interesantas tur bija labi ja pēdējās 15 minūtes.

shrinking universe

Es atdotu vienu no saviem nākotnes bērniem par to, lai šī vasara nekadnekad nebeigtos.
Jo tik ļotļoti lieliski viss ir bijis. Tik spilgti un piepildīti un vēlreiz vienkārši LIELISKI, ka šobrīd man gribas vienīgi sēdēt un skumt, un klausīties sad pleilisti iekš stereomood.
Šis laikam būs grūtākais mācību iesākums manā nemaz ne vairs tik īsajā mūžā, jo uz skolu parasti augusta beigās jau sāka gribēties, un pagājušogad es vēl nezināju, ko gaidīt no universitātes, un bija tāda excited sajūtiņa par visu jauno. Tagad es zinu, kas tur mani sagaida un man nepatīk tas, ko zinu.
Šodien, kad dabūju lekciju sarakstu, atkal sāka griezties plānošanas zobratiņi un varēja just, ka 3 mēnešus šie ir atpūtušies, jo šobrīd man nav ne jausmas kā lai visu saplāno un sakārto ideālā sistēmā. Un es nespēju veiksmīgi funkcionēt tādā bezsistēmas stāvoklī.

Mierinu sevi ar to, ka septembris būs tik pārpildīts ar visādām lietām, ka paies nemanāmi, nesāpīgi un zibenīgi. Un tad vēl tikai 4 mazi mēnesīši.

Ai, labi, pačīkstēju drusku un pietiek. Tagad daži pozitīvi fakti, lai pasaulē valdītu līdzsvars:
- redzēju NIKOLAJU PUZIKOVU!
- saraudināju bērnu
- biju aktīva karsēja
- noskrēju nakts skrējienā
- pabeidzu Viktoru Igo lasīt
- dabūju studiju maksai atlaidi
- ēdu šodien "Karlsonu"

Un es apņemos censties darīt tā, lai sirdī vasara nekad nebeigtos. Un ceru, ka ar šo apņemšanos ies labāk kā ar apņemšanos pirms gulētiešanas neskatīties šausmenes un disturbējošās filmas.

don't wake the thought police

Man patīk lietas, kas notiek man apkārt. Patīk cilvēki. Patīk vasara. Vispār daudz patīk un tas ir galīgi jauki. Ja kaut kur kādā prāta kaktiņā mani nenomāktu doma, ka vēl tikai 26 dienas līdz atsāksies mācības (izrunāt kā mocības), būtu pavisam ekselenti.

Pagājušajā nedēļas nogalē darījām lietas Vienotības jauniešu vasaras 3 dienu nometnē "Jaunietis Eiropā". Bija gan Sandra Kalniete, Baņuta Rubesa un Andris Vilks, kuri stāstīja visādas interesantas un vērtīgas lietiņas, gan arī vairāki citi politiski tēli - gan iedomu (hihi), gan īsti un pavisam dzīvi.
Bija arī pašiem jādarbojas un jādomā radošie risinājumi problēmām. Radošākais, kas man palicis atmiņā, laikam ir ideja par "supervalsti", kurā viss darbojas un bartera principiem, cilvēki izdzīvo izdzīvošanas instinkta dēļ un elektrību ražo cietumnieki minoties vai skrienot ;D

Jāteic, gan, ka grupu darbi tā principā man nekad nav patikuši. Parasti es vienkārši tā nespēju paļauties uz cilvēkiem un man vajag, lai lietas notiek pēc manas sistēmas un manā laika grafikā. Vienmēr atcerēšos skolas literatūras grupu darbu, kur visuvisu darīju viena, jo nespēju pat mazāko uzdevumiņu sniegt savam pāriniekam, jo vienkārši zināju, ka izdarīšu visu pareizāk, labāk un smukāk. Protams, beigās jau rezultāts bija lielisks un "mēs" dabūjām 10, bet lielisks piemērs tam, ka neesmu nekāds dižais komandas spēlētājs.
Grupās mūs tur dalīja pēc personības testu rezultātiem, un, tad kad parādīja tās listes ar visiem sagrupētajiem cilvēkiem un viņu rezultātiem, es nožēloju, ka testā nešmaucos un biju aizsūtījusi to rezultātu, kas man tiešām godīgi sanāca ar lielu pārsvaru. Biju vienīgā ar savu stulbo CF, kas ir kaut kas uz control freak pusi un neko jēdzīgu nedara, tikai raizējas un kontrolē, nevis kā normāls team workers kā vairums normālu cilvēku tur.

Un, ja jums ir kāds darba/mācību/cits kolektīvs, kuru vajag tā kārtīgi saliedēt un satuvināt īpaši CIEŠI, tad noteikti iesaku Team buildingu iekš Meža kaķa. Jūs vienkārši nezināt, kas ir tuvība, ja neesat četratā stāvējuši 4 metru augsta staba galā uz mazmazītiņa laukumiņa, kājām un stabam trīcot un elpojot viens otra elpu, jo ļoooti tuvu viss notiek, pēc tam nemēģinot smuki atvērties kā puķīte. Es gan nezinu par citām komandām, bet mūsējā ar šo uzdevumu tā pamatīgi aizrāvās un nepietika ar diviem mēginājumiem tajā stabā, mēģinājām vēl un vēl arī brīžos starp pirts iešanām un arī vēl pēc tam. Mēs ar Gauju un abiem "ziediņiem" bijām tik saliedēti, ka arī gulēt gājām ligzdiņā/puķītē, kas varbūt nebija pats ērtuma kalngals un ļoti traucēja citiem cilvēkiem, bet toties mīlīgi tā.

Vēl es dabūju sev vēl vienu māsu, piedēvētu, kas man gan neliekas tik reāli iespējams, jo mēs ar Kičiju vispār neesam līdzīgas tā. Bet var jau būt, ka tur vainīga bija alus koncentrācija dažu labu organismā. Tātad šībrīža bilance ir: 1 dvīne, 1 māsa, 1 feikā dvīne.

Nu jā, bija tiktiešām fooorši un nešaubos, ka arī šīs brīvdienas ar tiem pašiem lieliskajiem cilvēkiem sporta spēlēs būs galīgi jaukas. :)

pants are useless

Sākšu ar tādu nopietnu (ha) lietu kā mācībām. Viņu joprojām ir daudz, šajā ziņā nekas nav mainījies. BET man ir sistēma un, ja turās pie šīs sistēmas, tad vismaz vajadzētu būt daudzmaz čiki.
Jauns toties ir tas, ka bijām nobaudīt unim blakus esošā stomatoloģijas institūta ēdnīcas labumus. Tur ir lēti, garšīkgi un TIK milzīgas porcijas, ka tas pēc tam sagādā fiziskas sāpes, bet forši tā. Es pat varu pieciest, ka ar šo iestādi saistās visādas nepatīkama brekešu atmiņas un 3 stundu gaidīšanas, lai būtu kabinetā 6 minūtes un tā.
Pēc varenajām pusdienām tika iemēģināts blakus esošais kalniiiiņš. Smieklīgi skatīties, kādus priekus 1.kursam sagādā braukšana pa ledus kalniņu ar kartona kastēm :DD. Es gan tur pildīju tikai skaļu smieklu lomu, jo todien man bija pārāk īsi un plāni svārki, lai ko tādu darītu. Vēlāk, ejot mājā, iedomājos, ka varbūt tiešām mazliet par īsu ziemai, jo apstājās mašīna un piedāvājās mani "pavest", bet nu varbūt tā bija vienkārši sagadīšanās.

Vēl mēs tajā pašā garšīgā ēdiena/kalniņa dienā pavadījām ilgu laiku spēlējot bibliotēkā Gold Strike, kas ir ļoooti super spēle. Izrādījās, ka Krista un Mārciņš nemaz nezināja par šīs LIELISKĀS spēles esamību, bet es to veiksmīgi laboju. Tā mēs sēdējām un aizņēmām veselus 3 datorus, spēlējot Gold Strike, kamēr citi cilvēki staigāja apkārt un meklēja brīvas vietas, jo viņiem bija jādara kaut kas svarīgs mācībām vai kas tikpat tizls. Šīs superspēles dēļ Krista vakar nepaspēja uzrakstīt kopsavilkumu, tieši tik atkarību raisoša šī spēle ir ;D.

Vienu nakti man bija ļotļoti bēdīgs un sirdi plosošs sapnis, neatceros, par ko gan tieši, bet, kad es naktī pamodos, es biju galīgi noasarojusi. Nekad nebiju iedomājusies, ka var tā raudāt sapnī.
Un, ja par asariņām, tad, protams, jāmin Alexander McQueen :(. Kaut gan man vissāpīgākā no nesenajām slavenību nāvēm joprojām ir Britānija Mērfija, šis bij tā traki, jo parasti ir visādas avārijas, zāļu sajaukšanas un tā, neliekas, ka tik veiksmīgi un bagāti cilvēki varētu būt tik nelaimīgi, lai izdarītu ko tādu.

Bet, ja par slavu, tad es šodien Olimpiādes ietekmē iedomājos, ka, ja būtu jāizvēlas, vai būt neeenormāli slavenai un super dziedātājai/aktrisei vai sportistei, es izvēlētos otro. Tas ir kaut kā daudz lieliskāk tomēr.

every single day I wish I had been born a cat

Pēdējā laikā esmu redzējusi tik maz filmu, ka pilnīgi sāpīgi. Beeet toties noskatījos 2 Beyonces koncertierakstus un vienkārši lieliski. Pirms tam man viņa patika, tagad patīk ļotļoti. :) Bet nu es tomēr jūtu, ka pietrūkst laika filmām un tas mani skumdina.
Vēl man pietrūkst laika un, ja godīgi, tad arī nedaudz slinkums, izveidot perfektu filmu sistēmu. Man nepatīk radīt sistēmu, nu izdomāt labas kategorijas un 839 filmas bīdīt pa viņām. Man patīk tā sajūta, ka sistēma jau ir izveidota un vajag tikai to perfekti turpināt.
Sistēma vispār ir kaut kas ļoti, ļoti, ļoti svarīgs!

Ja runāju par jaunu, lielisku dīvu, tad nāk prātā arī veca dīva, kas savulaik bijusi diezgan stilīga, bet tagad neprot ar cieņu normāli smuki novecot. Šajā sakarā varu teikt, ka mani ir bail no Madonnas rokām! Pārāk sicksick :/

Laba ziņa no pulmonologa. Tā kā mana bronhiālā astma ir infekcioza un neesmu alerģiska ne pret ko, es varu no viņas "izaugt". Bet nu faktiski, tas nozīmē, ka nekad vairs nedrīkstu slimot ar iesnām, klepu, gribu 'n stuff, diezgan reāli ;D Un astmas zāles ir kaut kas nenormāli stilīgs, viņām visām tur ir visādi kloķīši, kas jāparauj/jāpabīda un izskatās inčīgi un stilīgi, pietam vislaik rada arvien jaunas un arvien stilīgākas. Nu vismaz tas ir prieks.

Man pēdējā laikā gribas kaut ko darīt ar saviem matiem. Bet es tam laikam esmu pārāk neizlēmīga, jo vienu dienu gribu nedaudz īsāk, lai ir tā fun, bet otru jau atkal činkstu par to, ka tik lēni aug un vajag garākus. Izlemt lietas ir pārāk grūti.


Īstenībā nekas interesants pēdējā laikā nav noticis. Es nezinu, ko es pēdējāi laikā domāju par uni, bet nu vārdu patīk es noteikti nelietotu, kaut gan arī riebjas gluži ne.
Gaidu martu, gribu, lai kūst lietas.

sit down, you're rocking the boat

Grūti pēc ilgāka pārtraukuma atgriezties ierastajā ritmā. Piecelties agrāk par 11iem ir grūti. Vēl grūtāk ir domāt par visām lietām, kas jādara un saplānot, kad to darīt. Neiespējami ir sākt kādu no tām lietām beidzot darīt.

BET šodienu pavisam noteikti darīja pozitīvāku fakts, ka retorikas pasniedzējs unī ir džeks no "Hamleta". Tas gan nemaina faktu, ka šajā priekšmetā ir jāraksta runas 'n stuff, kas ir diezgan nepatīkami, bet nu vismaz lekcijas ir FUN!
Iespējams gan, ka šodien viņa runas plūdus man traucēja uztvert tas, ka pagājušo reizi, kad viņu redzēju, viņš tēloja burkānu. Tik ļoti daudz reižu atcerējos viņa seju, kāda tā bija, sakot "Es esmu burkāns!", bet ārpus manas galvas šajā laikā notika svarīga spriešana par logos, pathos un ethos.

Un man vēl jānoskatās tikai 1 Star Wars daļa, lai es būtu visu smuki, pēc kārtas redzējusi. Man patīk, ja lietas notiek kārtīgi. Patīk sistēma.

Priecē arī fakts, ka lēnām sāk atgriezties šādi tādi seriālīši. Nevarētu gan teikt, ka ļoti pietrūka, jo ir pārāk daudz citu lietu ko skatīties, bet nu tomēr tā jauki.

to new beginnings!

Man nepatīk Jaunie Gadi in general. Varbūt tāpēc, ka nekad neesmu bijusi tādā super jaungada pārtijā, kādus parasti rāda filmās, bet varbūt tāpēc, ka jādomā par gadu, kas pagājis un tā.
Lai nu kā, šobrīd daru to, ko gribēju jau no paša sākuma - esmu mājās. Paspēju vēl vecajā gadā daudzmaz sasitematizēt filmas (706 btw), skatos visus gada apskatus pa tē vē un izskatās, ka šis gads tādos gan pasaules, gan Latvijas notikumos ir bijis tāds pilns, vai arī agrāk es vienkārši nesekoju līdzi tādiem. Mājās ir daudz garšīgu lietu, tai skaitā 3 tortes :D

Īstenībā nezinu, vai man patika šis gads vai tomēr ne. Nu, es, protams, ceru, ka nākamais būs labāks.

Dear everybody - for 2010, D.F.T.B.A.
(Don't Forget To Be Awesome)

stop global whining

Traki, traki, traki.
Tas laikam bij 2. mācību dienā, kad mani pārņēma pilnīgs izmisums. Es nesapratu, ko tieši es tur daru un kāpēc tieši man bija licies, ka mācīties RSU būtu laba doma. Vispār nesapratu, kas notiek un patiešām nopietni apsvēru domu pamest visu jau uzreiz un braukt kaut kādā brīvprātīgo darbā. Kritu histērijā.
Nomierinājos.
Izdarīju laikā visu, kas bija jāizdara.
Sapratu, ka plānojot lietas visam vajadzētu izdoties.
Šodien pat nedaudz chill.
Gan jau būs labi.

Nekādus jaunus superdraugus gan vēl neesmu ieguvusi. Staigājam ar jau pazīstamiem cilvīšiem. Bet šodien jau māku vismaz visu grupasbiedru vārdus. Bet ir arī tāda krievu grupiņa jau izveidojusies ar kuru, man liekas, nekad nekāds kontakts neizveidosies.

Noskatījos vēlreiz S.Darko, Eds Westwicks ir pārāk KARSTS!

bye bye

Vakar kārtējā atvadu ballīte. Liekas, ka tik ļoti daudzi tagad brauc prom mācīties visādās inčīgās valstīs. Un vakar sapratu, ka dažu tik ļotļoti pietrūks, ka pat bail palika. Gandrīz pat asariņa nobira un tas ir traki, jo es neraudu, nu tā ka galīgi nemaz. Es tiešām ceru, ka viņi atgriezīsies, jo tiešām lieliski cilvēki.
Un esmu gandrīz pilnībā perfekti sakārtojusi un pārsistematizējusi istabu. Un cik gan stilīgi ir tas, ka , esot ballītē, es nevaru sagaidīt nākamo dienu, kad varēšu kārtot mājās skapi un domāju dažādus veidus kā ko izvietot?
Un forši, ka man pasaka, ka es izskatos izkāpusi no 17. gadsimta un es nesaprotu kā tas jāsaprot ;D Bet man esot kleita kā no Blēras Waldorfas skapja un tas ir kompliments pavisam noteikti un to es saprotu gan. ^_^