the end of something kind of important

Es jau te minēju, ka ir iznākusi vispēdējākā no Harija Potera filmām, un līdz ar to arī ar bērnību pavisam oficiāli ir cauri. (šņuk!)

Tāpēc ir īstais brīdis vēl pēdējo reizi dalīties dažās Harijiskās bildītēs un noskatīties dažus lieliskus video.

Vispirms jau absolūta KLASIKA, kas ir skanējusi galvā pat pārāk bieži.
Tad kaut kas nedaudz jaunāks, bet arī diezgan lielisks, manuprāt.
Un, protams, runas pēdējās daļas pirmizrādē, kas uz beigām pat izrāva kādu asariņu.

Neraugoties uz to, ka stāsts nu ir beidzies, nevienam nav nekāds noslēpums, ka visīstākais Slīdenis es vēl kādu laiciņu palikšu. Bet es, protams, varu mēģināt savu indi izmantot cēliem mērķiem.

Nu jā, tā kaut kā.
Paldies par kopā pavadīto laiku! (:

I'll rest my eyes till the fevers outta me

2 mēneši nu jau. Man tas liekas daudz. Ļoti daudz. Bet reizē tie atlikušie 4 man liekas maz. Ej nu un izproti to manu izpratni par laiku.

Ko es varu pateikt par šo laiku? Nekādas diži viedās dzīves atziņas pie manis nav atnākušas (what a surprise!), toties esmu uzzinājusi, ka man ir teju grūtākais vārds pasaulē, nu vismaz šajā konkrētajā reģionā noteikti. Nu tā, ka neviens nekad nesaprot un, kad saprot, tad vienkārši fiziski nespēj izrunāt. Es esmu „Dačje”, „Deisē”, „Deiss”, „Data” un pat „Dance”. Viena meitene pat uzreiz tā godīgi pateica, ka kaut ko tādu nespēj izrunāt un vai tas nekas, ja viņa mani sauks par „Dati”. Protams, ka nekas, tu vari mani saukt kā vien tev labpatīkas, jo tev ir fantastiski rudi mati, un es tāpat neklausos ko tu saki, jo visu laiku koncentrējos uz tavu matu apbrīnošanu! Nu tā es varbūt viņai gluži neteicu, bet padomāju gan. Nezinu no kurienes man tā rudo matu apsēstība nāk. Varētu mēģināt vainot Dž.K.Roulingu; tie Vīzliji man vienmēr ir patikuši. Vai varbūt „Perfume: The Story of a Murderer”, kur skaisto slepkavību aplis tiek iesākts un pabeigts ar rudmatēm, un kas principā ir viena no skaistākajām filmām vispār.

Manas cerības, ka šoziem izlaidīšu ikgadējo slimošanu, gan izrādījās diezgan naivas. Nu jau otro dienu sēžu istabā un skatos seriālīšus un filmiņaaaaas. Vismaz šajā vienā jomā man ir atgriezusies sistēma, kas bija zudusi 3 bezinterneta nedēļu laikā. Esmu panākusi visus, visus iekavētos seriālus. Tas varbūt nav tik svarīgi kā tas, ka Keita Blanšeta Oskaros savā Givenchy kleitā izskatījās vienkārši karaliski, bet tas man tāpat liek justies labi ^_^ .

Un, runājot par Oskariem un nominācijām, reku forša bilde. Tas Winter's Bore ir tik ļoti atbilstošs, interesantas tur bija labi ja pēdējās 15 minūtes.

the sun without fire

Ak, kā man patīk rudi mati. Es vienkārši nevaru beigt skatīties, jo tā krāsa ir tik INTERESANTA. It sevišķi, ja vēl dabīgi, bet tas tā reti redzams tomēr.
Varbūt pie vainas jaunais Harijs, kur Vīzliji vienkārši spridzināja; varbūt tas, ka šodien nejauši feisbukā skatījos daudz bildes ar vecu paziņu, kas ir pārgājusi no blondā un TIK spilgti rudu krāsu, ka es vienkārši nespēju neskatīties; bet varbūt vienkārši fakts, ka ir sācies tas "es zaudēju krāsas" gadalaiks a.k.a fakin' ziema.
Es zinu, ka daudziem nepatīk un vēl jau tie visi ginger joki, bet es nespēju. Man liekas, ka būt rudam ir vienkārši pārāk aizraujoši! Noteikti ir visādas lietas, ko var darīt tikai rudmataini cilvēki, es gan, protams, nezinu kādas tieši, jo nepiederu viņu kliķei, un tās lietas droši vien ir ļoti slepenas, bet nešaubos, ka ir tādas lietas.

Varbūt kādu dienu es pamodīšos ar drosmi kabatā un došos pēc vismaz neliela ruduma, bet droši vien, ka tomēr ne. Bail, ka tad es izskatītos vienkārši jocīgi, nevis interesanti, pietam tā ir tāda krāsa, ko es diez vai varētu tā "nest" ikdienā.
Ehh, bet nu var jau pasapņot.

I believe in a world of endless possibilities and I believe I'll have another cocktail, please

Hmmm, ja sestdienas ballīti mēs uzskatām par tādu vasaras iesildīšanu/iesākšanu, tad man bail iedomāties, kāda būs tā vasara. Pat nezinu, kuru no visām "odziņām" lai izceļ tā. Varbūt 11 šampju tukšošanu sveču gaismā, varbūt izmisīgos centienus no rīta tikt pāri sētai, vai varbūt faktu, ka es laikam derībās zaudēju 2 kastes šņabja, jo man bija ļoti svarīgi ap deviņiem no rīta uzstāt uz to, ka neesot tāda Papes dabas parka. Detaļās šoreiz labāk neieslīgšu.
Vakardienu man līdz ar to sanāca pilnībā zaudēt, jo pamodos tikai sešos vakarā, kad zvanīja Mārciņš un smējās par manu skaisti nodzerto balsi. Pāris stundas ar ne pārāk patīkamām sajūtām galvā paskatījos "America's Next Top Model" un atkal gāju gulēt. Jā, starp citu beidzot varu teikt, ka esmu redzējusi visas 14 ANTM sezōnas, wuhūū. Tagad pāreju pie iekavētām filmām un kaut kad arī "Lost".

Ja par tādām nopietnām lietām kā mācības, tad vismaz kādu brītiņu var uzelpot, jo studijdarbu esmu nodevusi, cerams, ka veiksmīgi. Tā nu es viņdien sēdēju RSU biblī un ļoti garlaikoti šķirstīju visus žurnālus pēc kārtas, kad pēkšņi ieraudzīju sevi. Neko tā, tikai nedaudz pārsteigums. Tas nekas, ka 2 gadus veca bilde un man par to neviens nepaziņo, ja tur blakus ir Odrija Hepberna, tad es nepavisam neapvainojos. Kaut gan manas uzacis pavisam noteikti nav tik "biezas un sievišķīgas" kā viņai.

Un, runājot par bibli, unī ir kāds cilvēks, kura dzīves mērķis laikam ir uz visiem turienes datoriem kā desktopu uzlikt Gacho bildi, kur viņš ir Essentialā ar kaut kādiem cilvēkiem. Tas jau laikam labi, ja cilvēkiem ir mērķi, pat, ja tie ir tieši tik lieliski kā Gacho popularizēšana iekš RSU.

Traki ir tas, ka rīt ir 1.jūnijs. Vēl traki ir brāļa jaunie mati.
Un rīt jāiet skriet no rīta, lai gatavotu sportisko formu "Taurenim", wuhūū. ;D

Jā, laikam tagad beidzot atgriezīšos savā daiļliteratūras pasaulītē, jo esmu pārāk izslāpusi pēc skaistiem stāstiem. Tādiem, kas nav par politikas filozofiju, Eiropas vēsturi vai tiesībām.

where everything seems possible and nothing is what it seems

Tagad sācies tāds bīstams laika posms, jo tas labais laiks ārā nu nepavisam nemudina sēdēt istabā un māāācīties. Jau kuro dienu galvā skan Laura Reinika "Man šodien vienalga", un tas NAV veselīgi! Gribas daudzdaudz riteņot un vienkārši sēdēt saulē un lasīt grāmatas. Filmas, protams, arī nedrīkst aizmirst. Mūžīgais sasalums, interneta nepastāvēšana un pārsprāgušas riteņa riepas pavisam noteikti nāktu par labu manu kopsavilkumu kvalitātei.

Runājot par filmām (un mēs visi zinām, ka es par filmām varu runāt daudz un dikti), sanāca redzēt veselas divas filmas ar Dženiferu Koneliju jaunībā, secinājums viens - viņa bija/ir tik tiešām apburoša. Diezgan sajūsma par Labyrinth (1986), viena no ļoti retajām filmām, kur vīrietis zeķbiksēs nededzina acis. Gan filmā kopā, gan Dženiferā un Deividā Bovijā ir kaut kas ļoti piesaistošs, es nezinu, kā to sajūtu varētu nosaukt, nu vienkārši IR.
Phenomena (1985) mani gan ļoti pārsteidza, jo tā visa kopējā atmosfēra nekādi neiet kopā ar beigām, kad pēdējās 15 minūtēs ir salikti visādi sižeta pavērsieni viens par otru jokaināki, un es nesaprotu, vai beigas bij domātas nopietni vai kā joks, jo nu - pērtiķa atriebība? KO? ;D
Nav jau tā, ka es no filmām neko neiemācos. Piemēram, pēc Dear John noskatīšanās es izlasīju un uzzināju, ka tiešām ir tāds teiciens kā "Dear John letter". Vēl arī to, ka Amandai Seyfried ir tiešām ļoti lieliski mati. Tādi, kas liek domāt par daudz zīdkāpuriņiem kaut kur Ķīnā, kas aktīvi auž slepenu vielu "matu padarīšanai superīgai" tieši viņai.

Vakar ar Prelīnu bijām pārāk kautrīgas un izlaidām paredzēto kublošanu. Mēs tādas gan nebijām vienīgās, jo kubls stāvēja tukšs aizdomīgi ilgi. Bet nu ko viņi tur var gribēt, ja izliek viņu uz IELAS? Tā vietā Shutter Island un nedaudz mindfuck. Man patīk mindfuck (ir latviski kāds ekvivalents vārds?) filmas, kuras beigās var saprast, un nav atstātas interpretējamas beigas .

Kopumā beidzot tāda sajūta, ka vairs negribas visu laiku sēdēt mājās. Es pieņemu, ka tas ir labi.

the stuff that actually matters

Šodien galvā tikai Oskari, skaistas kleitas un pavasaris. Par to tad arī es te šoreiz.
Vakar/šodien pirmo reizi tā pa īstam skatījos visu, līdz šim parasti tikai kādus noteiktus numurus vai runas paskatījos. Pietam uz lielā ekrāna, kas bija diezgan naiss, neraugoties uz to, ka pēc stundām piecām acis jau bija diezgan sagurušas.

Vispirms jau Date Night, ko rādija pirms tam, bija diezgan smieklīga, nebiju cerējusi uz neko sevišķu, bet tiešām patika. Var jau būt, ka pie vainas bija agrā rīta stunda, bet tie joki tiešām bija smieklīgi.
Pēc tam sarkanais paklājs. Tā kā translēja kaut kāds vācu kanāls, puse interviju un komentāru sākumā bija vienīgi vāciski, score! Bet nu kaut ko ļoti nedaudz es tomēr sapratu. Sapratu es, piemēram, to, ka šie bija labi ģērbti Oskari, jo nebija neviena kleita, kas likās galīgi garām.
Sandra Buloka izskatījās ļoti ekselenti Marchesa kleitā, bet nu Marchesa vienmēr ir SKAISTI, tāpēc nezinu, vai tas skaitās. Tad, kad ieraudzīju Zoe Saldanu bija diezgan WOW, tik ļoti zilbinoši un gaisīgi reizē. Abas Up in the Air dāmas - Vera Farmiga vēl vienā lieliskā Marchesa kleitā un Anna Kendrick Ellie Saab bija vienkārši apburošas. Un Carey Mulligan jau vienmēr ir burvīga.
Bija skaisti, jā. (:
Tad ceremonija, ko atklāj Neil Patrick Harris ar kabarē. Cik gan lieliskāk vispār ir iespējams? Stīvs Mārtins ar Aleku Baldvinu bija vienkārši pārāk smieklīgi un Avatarizētais Bens Stillers - perfekti! Ļoti daudz filmu joku un lielāko daļu es pat sapratu, bet bija tādi, ko tomēr ne. Mērķis - nākamgad saprast visus jokus. Mērķis Nr.2. - tikt uzņemtai Kinoakadēmijas biedru skaitā. Nu es taču drīkstu sapņot! ;DD
Pašus Oskarus daudzi no tiem, kam vajadzēja dabūt, arī dabūja. Vienīgais šoks bija par to, ka The Hurt Locker dabūja Best Picture. Es nesaku, ka vajadzēja noteikti Avataram dabūt, un, The Hurt Locker, protams, ir ļoti laba filma. Bet man tā tomēr nelikās gada VISlabākā filma.

Vienīgais, kas man nepatika, bija daļa no tiem cilvēkiem apkārt. Es tiešām nesaprotu, ko viņi tur darīja, jo neizskatījās, ka viņiem baigi interesētu Oskari. Diezgan daudzi gulēja vai gāja ātrāk prom, bet to vēl tā kā varētu saprast, jo tomēr 7 stundas un miedziņš. Bet, tās meitenes, kas mums sēdēja blakus un bija ļoti ķopsī, vislaik staigāja apkārt ar saviem kokteiļiem, vulgāri runāja un pēc tam vēl sāka bučoties viena ar otru, es tiešām nesapratu. Bija prieciņš un mieriņš, kad viena no viņām aizmiga, bet pārējās divas pazuda un neatgriezās. Ceru, ka šobrīd viņas joprojām guļ kaut kur kanāla malā.
Nu jā, es domāju, nākamgad viņiem tur vajadzētu ieviest cilvēku cenzūru un pie ieejas varbūt uzdot visādus jautājumus par filmām, lai laistu iekšā tikai tos, kas tiešām mīl filmas un grib smuki skatīties Oskarus. Bet nu tas tikai tāds neliels ieteikums no manas puses.

2 stundu miedziņš, bet pārsteidzoša enerģija šodien. Tā kā esmu makšķernieka meita, varu teikt, ka "tagad man ir āķis lūpā" un vienmēr skatīšos.
Tas bija lieliski, jā. Līdz nākamajam gadam.

a little voice inside you whispers

Šodien nemācījos. Atkal. Rīt man tas ir OBLIGĀTI jādara. Šitā nedrīkst izlaisties tik ļoti.

Mans mīļākais apģērba gabals šobrīd ir veca Zaras vīriešu jaka, kas man pietam ir par mazu. Mazums izpaužas īpaši kakla daļā, jo jāizdara izvēle starp aizvilkšanu ciet līdz galam un elpošanu. Es biežāk izvēlos pēdējo.
Neatceros pat, kā ieguvu to savā īpašumā. Es pieļauju, ka kaut kad sen vecmamma to varētu būt iegādājusies kādās humpaliņās un sūtījusi brālim. Varbūt, ka es kādu reizi netīšām paņēmu vai varbūt kāds jauši vai nejauši iejauca manā skapī. Līdz šim es tikai pa mājām valkāju, bet šoziem ir tik auksts, ka bieži nespēju sevi piespiest novilkt un atstāt mājās.
Jā, tā jaka ir super.

Šodienai kontā arī diezgan lieliska filma. Ink. Ļoti neholivudiski un ļoti skaisti un drūmi reizē. Fona mūzika un visa tā kopējā sajūta, kas rodas, spēcīga. Es gan jau noteikt nesapratu tur visas dziļās nozīmes un simbolus, bet diezgan šizīgi forši. Kādās divās ainās pat tirpas. Tirpas tas ir labi.

keep calm and have a cupcake

1.semestris studenta dzīvē piebeigts. Tas ietver: 50 kopsavilkumus, 5 referātus, 5 eksāmenus un daaaaudz stundu pie datora.

Pagājušā nedēļa bija ļoti vēsturiska. Nevis tā, ka ieies vēsturē ar kaut ko sevišķi īpašu, bet tā, ka mācījos vēsturi vairāk kā jebkad mūžā, jo 2 eksāmeni vēsturē. Secinājumi? Man nepatīk kari, patīk Francijas absolūtisms, nepatīk latviešu strēlnieki, patīk Brīvības cīņas, K. Ulmanis un agrārā reforma.

Pēc eksāmeniem sekoja 2 dienas pie Madžaras ar MTV top 50 sexiest videos (daaaaudz, daaaudz dupšu), Sergeja Zvereva šovu, ilgu gulēšanu un cupcakes ar burtiņiem, no kuriem var uztaisīt daudz dažādu kombināciju. Kopumā tā smieklīgi un mīlīgi.

Kaut kad paspēju arī nosalt un tagad degunā ir iesna un mūžīgā šķaudiena sajūta.
Vēl man vakar pirmo reizi šogad neriebās ziema. Es nesaku, ka patika, bet nebija ierastā "pē, lūdzu, ej prom!" sajūta. Nu, jo nebija tik auksts un smuki izskatījās un pareizās konsistences sniegs.

Tā kā gandrīz visiem ierastajiem seriāliem tagad ir pārtraukumi, paskatījos dažus jaunus. Secinājumi? Glee ir diezgan naisss.

Un tā nebūtu es, ja kaut ko nepateiktu arī par kādu filmu. The Blind Side - nu vienkārši tik mīļi un super, pat es - ledussirds - nedaudz aizkustinājos, kaut gan sākumā biju diezgan skeptiska, jo filmas par sportu parasti ir boring. Toties vīlos nedaudz Where The Wild Things Are, tā smuki jau un mūziciņa mīļa, bet es nez kapēc biju gaidījusi kaut ko daudz vairāk.

Tas, ka Britānija Mērfija ir mirusi, gan liek saskumt. Man viņa tiešām patika un vēl pagājušonedēļ skatījos filmu ar viņu :(.

the hope of symmetry

Vēl atlikušas 0 lekcijas, 2 referāti un 3 eksāmeni. Nav tik traki.

Iespējams, ka mums ar brāli tomēr ir kāds kopīgs gēns, jo viņš tagad skatās tādus seriālus, kas ir diezgan awesome. Visus "Friends" un "How I Met Your Mother" piebeidzis, tagad "The Big Bang Theory" laiž. Agrāk kopā skatījāmies "Prison Break" un tajos laikos, kad biju bailīga un nevarēju viena skatīties "Supernatural" viena pati (pagājušogad, haha), liku viņam kopā ar mani skatīties ;D
Droši vien muļķīgi, bet man tas liekas kaut kā ģimenīgi. ^_^

Bet stulbi, ka šodien atkal biju slinka un neko diži vērtīgu neizdarīju. Bet ko var gribēt no dienas, kas sākas ar nespēju piecelties un nogulēšanu līdz 10.15?

Rīt agra celšanās un došanās uz JV salidojumu Siguldā. Ko es tur darīšu, nav ne jausmas gan, pieļauju, ka varētu būt smieklīgi :D

UN, tagad veikalos ir tik daudz skaistu kleitu. Gribu kleitaskleitaskleitas daudzdaudzdaudz. Tāpēc man šobrīd it sevišķi riebj krīze un tas, ka jātaupa un nevar pirkt daudz kleitaskleitaskleitas.
Es mīlu kleitas. Kleitas un filmas. Ļoti.

the fine art of longing

Šodiena bija lieliska ar to, ka, atnākot mājās, es neko, neko, nekoooo nemācījos. Darīju daudz filmu lietiņu un pie sevis nedaudz murrāju ^_^ Protams, tas nozīmē, ka rīt būs jādara cītīgāk lietas un nedrīkstēs slinkot, bet par to es domāšu rīt.

Nesen skatījos jaunāko Amerikāņu Pīrāgu un kārtējo reizi domāju par to, vai Amerikas universitāšu ballītes tiešām ir kaut nedaudz tādas, kā filmās. Nu tādas pilnīgi WILD, ar daudz superseksīgām meitenēm un puišiem, kam prātā tikai un vienīgi šīs meitenes. Es to tiešām gribu zināt!

Un vēl par filmu tēmu nedaudz. Skatījos vakar otro Hosteli, nelikās ne biedējoši, ne disturbējoši, ne pretīgi. Pēc tam salasījos diskusijas/viedokļus par to, cik slimi un kā cilvēki nespēj tādas lietas skatīties, un cik pilnīgi traka bijusi aina ar asiņu vannu. Tad gan nedaudz jocīgi palika, jo vispār tā nelikās. Tad, kad kailā, trakā sieviete ļoti romantiskā gaisotnē sev tecināja virsū nabaga naivās amerikānietes asintiņas, es domāju par to, cik riktīgi inčīga sajūta būtu tā darīt un cik ļoti skaistāk būtu griezt tā, lai asinis tek lēni, nevis traki sprakšķ uz visām pusēm.
Pēdējā laikā vispār baigi velk uz šausmenēm. Man liekas, ka man lēnām pazūd jebkāda baiļu un pretīguma sajūta.
Tad, kad es tiešām ticēšu, ka esmu uztrenējusi imunitāti pret briesmīgām lietām filmās, es varētu mēģināt vēlreiz skatīties The Grudge. Filmu, kas mani traumējusi uz visilgāko laika periodu. Īstenībā esmu redzējusi tikai kādas 15 minūtes, jo kino spiedu ciet ausis un acis, un pie sevis dziedāju nomierinošas dziesmiņas. Es tiešām gribu zināt, vai tā filma tiešām bija tik briesmīga vai arī es vienkārši biju par mazu tādām lietām.

Atzīstu, man ir totāla atkarība no filmām. Just can't help it.

Vēl es nevaru sagaidīt Ziemassvētkus. Gribu pīrāgu un karstvīna smaržu mājās.

the time before now

Šodien bijām uz New Moon. Nu tik ļoti smieklīgi :D
Es riktīgi nesaprotu, kas noticis ar R.Patinsona seju, jo nu tik ļoooti neglīta, tā ka tiešām nepatīkami skatīties. Kaut kas ar acīm arī nebij ritīgi. Es pat, atnākot mājās, paskatījos dažus Twilight kadrus, lai saprastu, vai pagājušogad man tiešām bija švaki ar redzi, ka viņš likās samērā pievilcīgs. Liekas, ka ar redzi viss kārtībā, kaut kā nepareizi tā seja pa šito gadu viņam augusi ;D
Tā filmas daļa, kur nebija Edvarda, man pat diezgan patika. Pa tik ļoti skaistu mežu ļoti skaisti skrēja ļoti skaistā sarkanmatainā vampīrmeitene.
Vilki arī bija diezgan forši :)

Bet nav jau tā, ka izklaides vien. Biju arī Eiropas Savienības mājā. Galīgi mīlīga vieta. Sagrābos ļooooti daudz bukletu. Iešu noteikti vēl (:

Šodien īstenībā diezgan darbīga diena un arī Dadžu sēde, kuru gan bija ilgi jāgaida un tāpēc ar Prelīnu nositām laiku grāmatnīcās kā vecajos labajos laikos. Tur var pavadīt tik sasodīti daudz laika un tik super. Vienīgi pārāk daudz lietu gribās un pārāk dārgi :( Pēc tam ilgi meklējām "Ļeņingrad", tā ir, ka vadās tikai pēc izjūtām, kas ved uz pilnīgi nepareizu pusi ;D

Hmm....kas vēl? Vēl es esmu sajūsmā par laiku, kāds ir tagad. Manis pēc tādas varētu būt visas ziemas. Siltas un sausas. Sniegs varētu būt tikai kaut kur starp 23.decembri un 1.janvāri, bet tā lai pēc tam fiksi nokūst un nav nekādu pēdu. Lasu visādas d-grāmatas, kur cilvēki sūdzas, ka grib sniegu un pie sevis ļauni smīnu un priecājos ;D

lazy hazy

Šodien tāda tukša diena. Vajadzēja riktīgi pamācīties, bet pārāk neko nesapratu un grūti, tāpēc vienkārši nedarīju neko. Nu stūūlbi tā darīt, jo tagad rīt no rīta būs stress censties darīt lietas, ko neizdarīju šodien. Ceru, ka pa nakti nāks apgaismība un rīt būs īīzīī.

Bet nav jau tā, ka es neizdarīju neko labu. Es noskatījos "Ashes and Snow". (Jā, es filmu skatīšanos pieskaitu pie "labi darīts" lietām) Nav aizraujoša, bet toties tā riktīgi māksla un es daudz domāju par to, kā var tos kadrus tā dabūt gatavus. Pāris vietās pat tirpas, jo tik ļoti harmoniju izstaro tur viss, mieru.
Maz vārdu tur bija, bet vienu no tiem nedaudzajiem, kas bija es nesapratu un mani tas nomāc vēl joprojām. Kaut kas kas izklausās kā marrow vai merrou, bet nezinuuuuu. Es GRIBU zināt, kas tas par vārdu, jo tas bija tādā kā mantrā, kas kopār ar tiem kadriem radīja tirrrrpas :)
Teksts tāds:
Feather to fire
Fire to blood
Blood to bone
Bone to merrow(?)
Merrow(?) to ashes
Ashes to snow

Negribu rītdienu, negribu parītdienu, gribu piektdienu, lai ietu uz kinō un skatītos New Moon ;D