the frozen light

Man ir apnicis tas sasodītais aukkkstums. Es visu laiku čekoju laika ziņas un uztraucos par to, ko lai velk ;D Man nepatīk sajūta, kāda rodas, kad aizsalst acis, un man patīk just visus savus 20 pirkstus. Bet nav ko daudz čīkstēt, skaitu dienas līdz pavasarim – pat, ja tas reizē nozīmē tādu nomācošu novecošanas faktu. Es vēl neesmu gatava pāriet vecumā, kurā abi cipari ir vienādi. 11 vēl bija fun, bet 22 jau ir sasodīti nopietni tomēr.

Ja par relevantākām lietām, tad varu teikt, ka Oskaru listes ietvaros noskatījos The Iron Lady un man tiešām būs pārsteigums, ja Merila Strīpa par šito nedabūs oskarvīriņu. Man gan vēl ir atlikusi viena neredzēta filma no labākās aktrises kategorijas, bet nu šito tiešām būs grūti pārspēt, ka es jums saku!

Brīvdienās bija tīri interesanta REĢIONĀLĀ KONFERENCE (jo bez Caps Lock un Gatōna balss izkliedzot šos vārdus šo vārdu salikumu vairs nevaru iedomāties). Gatavojāmies salam, bet nesalām pat pie -34(ar dažiem izņēmumiem, kam laikam ledus sirds vietā); baidījāmies no trakiem, puskailiem policistiem; daži centās izprast lauksaimniecības nianses; neļāvām citiem dažiem vilkt ārā; ēdām bubertu (tagad man šim procesam ir tik spilgts vizuālais materiāls, ka es pieļauju, ka šī bija pirmā un vienīgā reize manā mūžā ar šo brīnumu) un tas īsumā arī viss.

Vēl man vakar bija galīgi jauki vārda svētki.

Vēl man ir jauns gym buddy, kam ir potenciāls kļūt par manu visu laiku labāko gym buddy. Nopietni. Maaaaan patīk (:

Dažreiz es ļoti sāku raizēties par lietām, bet dažreiz man liekas, ka viss taču būs labi. Tā kaut kā.

feet don't fail me now

Jau rīt būs zināmas Oskaru nominācijas (vīīīī'!), kas nozīmē, ka taps noskatāmo filmu liste un būs mēnesis laika noskatīties visu, tāpēc korejiešu un japāņu šausmenes, kuras man te nelegāli (o-ou) saripojušas kompītī lielos daudzumos (pat nācās izdzēst visas vecās un ilgi krātās GG sērijas, bet nu jāatzīst, ka tas seriāls vairs nav cienīgs uz pastāvīgu vietu manā ļoti ierobežotajā digitālajā atmiņā), tiks atbīdītas otrajā plānā.

Ja par seriāliem, tad neseni atklājumi, kas papildinājuši seriālu skedžjūlu, ir Sherlock, The Game of Thrones un American Horror Story. Par pēdējo man laikam vislielākā sajūsma, jo vakar sāku un šodien beidzu jau 1.sezōnu, pārāk aizraujošas tās spocīgās lietiņas. Pēc nosaukuma varbūt liekas, ka būs bailīgi, bet nav tā; tikai inčīgi. Nu labi, varbūt vakar vakarā man vienu reizi nācās skriet uz tualeti ļoti ātri, pa ceļam ieslēdzot visas gaismas, bet nu tas nav nekāds rādītājs ;D

Un ziniet, kāpēc labāk ir nodoties seriālu un filmu plānošanai, nevis tiem lielajiem un īstajiem dzīves plāniem? Jo tad, kad es sāku domāt par to otro, es raudu trīs dienas. Un tas nav tik stilīgi kā izklausās, jo tad acis saraujas par trim izmēriem un nav smuki tā.

Un, runājot par lietām, rekur pēdējā laika inčīgākā seja, es vienkārši nespēju beigt skatīties. Tas ir tāpat kā tad, kad es blenžu uz rižiem cilvēkiem.

it's peaceful in the deep

Savā ļoti apzinīgajā studenta mūžā es vienu reizi atļāvos izlaist vieslekciju. Un kas man par to tiek? Sertifikāts par to, ka, redz, esmu apmeklējusi lekciju ”Actualities of Global Health: the Global Health Systems”. Nezinu, kas tās tādas par globālās veselības sistēmām, bet šis, man liekas, ir pierādījums tam, ka pasaulē nav taisnības un Haļavas Dieva pielūgšana 9.klasē bija pareizā izvēle. Nu vai arī ir kā vidusskolā, kad faktiski man bija jābūt vismaz kādām 9 neattaisnotām stundām, bet uz papīra parādījās 3 attaisnotas. Vai kad ķīmijā bija izlikts 7, bet visos citos papīriņos parādījās 8. Birokrātiskās kļūdas laikam mīl mani.

Un, runājot par haļavu, izrādās, ka tās man ir pietiekami, lai radītu iespaidu, ka drusku protu spēlēt boulingu ;D Nu vai arī tā viena reize 4.klasē un otra reize 10.klasē ir bijuši lieliski treniņi.

the sun without fire

Ak, kā man patīk rudi mati. Es vienkārši nevaru beigt skatīties, jo tā krāsa ir tik INTERESANTA. It sevišķi, ja vēl dabīgi, bet tas tā reti redzams tomēr.
Varbūt pie vainas jaunais Harijs, kur Vīzliji vienkārši spridzināja; varbūt tas, ka šodien nejauši feisbukā skatījos daudz bildes ar vecu paziņu, kas ir pārgājusi no blondā un TIK spilgti rudu krāsu, ka es vienkārši nespēju neskatīties; bet varbūt vienkārši fakts, ka ir sācies tas "es zaudēju krāsas" gadalaiks a.k.a fakin' ziema.
Es zinu, ka daudziem nepatīk un vēl jau tie visi ginger joki, bet es nespēju. Man liekas, ka būt rudam ir vienkārši pārāk aizraujoši! Noteikti ir visādas lietas, ko var darīt tikai rudmataini cilvēki, es gan, protams, nezinu kādas tieši, jo nepiederu viņu kliķei, un tās lietas droši vien ir ļoti slepenas, bet nešaubos, ka ir tādas lietas.

Varbūt kādu dienu es pamodīšos ar drosmi kabatā un došos pēc vismaz neliela ruduma, bet droši vien, ka tomēr ne. Bail, ka tad es izskatītos vienkārši jocīgi, nevis interesanti, pietam tā ir tāda krāsa, ko es diez vai varētu tā "nest" ikdienā.
Ehh, bet nu var jau pasapņot.

the smell of sunshine

Man patīk, kad es saņemos un izdaru lietas, ko galīgi negribas darīt. Pēc tam ir tik lieliska gandarījuma sajūta, ka pat varētu gribēt, lai ir vairāk tādu nepatīkamu lietu.
Viens no maniem pēdējā laika atklājumiem ir tāds, ka es atceros visu dziesmu gandrīz visus vārdus no "Dzeguzītes" kasetes Multipasaule un vēl no vienas, kuras nosaukumu es gan neatceros. Laikam to pamanīju tādēļ, ka jau labu laiku nevaru klausīties mūziku parasto, par to man jāpateicas Islandes ( btw, tagad teorētiski ir jāraksta Īslande? jo man likās, ka to atcēla, jo tas ir stulbi, bet es pieļauju arī iespēju, kas es pati izdomāju, ka tas garais "ī" ticis atcelts, jo man tas pašai likās stulbi) vulkānam, kura pelnu dēļ no Honkongas nenāk manas ebay lietas, tai skaitā arī telefona adapteris. Tāpēc nākas iztikt ar to shuffle, kas skan galvā un gadās, ka ieķeras tur kaut kas un skan visu dienu tikai "Dzeguzītes" vecais repertuārs. Īstenībā nesūdzos, tādas patīkamas bērnības atmiņas.

Vēl viens atklājums ir tas, ka vienai no RSU pasniedzējām (neteikšu kurai, jo, ja nu viņa regulāri googlē savu vārdu, kaut gan īstenībā tas nebūtu nekas traks, jo šis man liekas kā kompliments) ir SUPERDZIRDE. Nu tā, ka paliek tiešām bailīgi, jo viņa dzird VISU. Tā, ka man Krista kaut ko ļoooti klusām pajautā, nu tā, ka man liekas, ka pat daži blakussēdošie nedzird, un viņa atbild viņai no savas vietas telpas vidū. Tā, ka es pačukstu Mārciņam, lai viņš man nesit, un viņa tūlīt pagriežas, pasmejas un pajautā man kaut ko. Un vēl tur visādi miljons piemēri, kas mūs jau tiešām sāka biedēt beigās, jo es nezinu nevienu citu cilvēku, kam būtu TIK laba dzirde. Beigās pat bija žēl, ka viņas priekšmets beidzās, jo es labprāt veiktu eksperimentus, lai noskaidrotu, tieši cik anormāla ir viņas dzirde - nu samazināt skaļumu līdz superčukstam un pārbaudīt, vai to arī viņa dzird, vai arī novērotu, vai viņa gadījumā nelasa no lūpām un tā.

Lai vai kā, ir palicis tik ļotļoti nedaudz, ka nevaru nebūt nedaudz saviļņota. + Šodien iegādāju Positivusa biļete un tā iespadā arī novilku visu Muse diskogrāfiju. :) ++ Man patīk Madžaras kreizī foršā ideja un es ceru, ka viss tur smuki sanāks un būs. :))

every single day I wish I had been born a cat

Pēdējā laikā esmu redzējusi tik maz filmu, ka pilnīgi sāpīgi. Beeet toties noskatījos 2 Beyonces koncertierakstus un vienkārši lieliski. Pirms tam man viņa patika, tagad patīk ļotļoti. :) Bet nu es tomēr jūtu, ka pietrūkst laika filmām un tas mani skumdina.
Vēl man pietrūkst laika un, ja godīgi, tad arī nedaudz slinkums, izveidot perfektu filmu sistēmu. Man nepatīk radīt sistēmu, nu izdomāt labas kategorijas un 839 filmas bīdīt pa viņām. Man patīk tā sajūta, ka sistēma jau ir izveidota un vajag tikai to perfekti turpināt.
Sistēma vispār ir kaut kas ļoti, ļoti, ļoti svarīgs!

Ja runāju par jaunu, lielisku dīvu, tad nāk prātā arī veca dīva, kas savulaik bijusi diezgan stilīga, bet tagad neprot ar cieņu normāli smuki novecot. Šajā sakarā varu teikt, ka mani ir bail no Madonnas rokām! Pārāk sicksick :/

Laba ziņa no pulmonologa. Tā kā mana bronhiālā astma ir infekcioza un neesmu alerģiska ne pret ko, es varu no viņas "izaugt". Bet nu faktiski, tas nozīmē, ka nekad vairs nedrīkstu slimot ar iesnām, klepu, gribu 'n stuff, diezgan reāli ;D Un astmas zāles ir kaut kas nenormāli stilīgs, viņām visām tur ir visādi kloķīši, kas jāparauj/jāpabīda un izskatās inčīgi un stilīgi, pietam vislaik rada arvien jaunas un arvien stilīgākas. Nu vismaz tas ir prieks.

Man pēdējā laikā gribas kaut ko darīt ar saviem matiem. Bet es tam laikam esmu pārāk neizlēmīga, jo vienu dienu gribu nedaudz īsāk, lai ir tā fun, bet otru jau atkal činkstu par to, ka tik lēni aug un vajag garākus. Izlemt lietas ir pārāk grūti.


Īstenībā nekas interesants pēdējā laikā nav noticis. Es nezinu, ko es pēdējāi laikā domāju par uni, bet nu vārdu patīk es noteikti nelietotu, kaut gan arī riebjas gluži ne.
Gaidu martu, gribu, lai kūst lietas.

there's not enough life in me, for all I want to live

Vārda diena bija diezgan mīlīga. Daudz siera kūkas, mazais brālēns, kura vārdu krājums kopš iepriekšējās ciemošanās reizes ir ievērojami papildinājies, arī šādas tādas jaukas filmas. Neko diži vairāk arī man neprasās.
Ja jau par vārdu tas stāsts, tad vēl jāmin, ka pēc dzimšanas mēnesi man nebija vārda. Biju vienkārši meitņa, puķīte, zvaigznīte un peciņa. Tieši tik ilgu laiku vajadzēja maniem vecākiem, lai beigās nenosauktu par Gundegu vai Sandru, kā tas bija iecerēts, tfu, tfu, tfu.

Esmu kļuvusi par Mārciņa personīgo twitteri. Tas ir tā, ka es viņam pačivinu visu informāciju, kas viņam būtu jāzina, bet ko viņš nezin, jo tik ļoti nelieto socializēšanās kanālus un paļaujas, ka gan jau no manis visu uzzinās. Par visādiem dedlainiem, izmaiņām, pasākumiem unī un pieteikšanos Erasmusiem bez manas gādības viņš nu nekādi nebūtu informēts.
Runājot par Mārciņu, viņam līdz nesenai pagātnei nebija ne jausmas, kas ir Beniluksa valstis. Kad viņš uzzināja, kas tās tādas ir, viņš domāja, ka tās sauc par Nibeluksa valstīm. Šis mani ļoti šokēja.

Vēl man pēdējā laikā ir pārāk superīgi sapņi. Šonakt vispār bija visi komponenti, kas nepieciešami ideālam sapnim. Sen nav bijuši nekādi murgi, bet pat tie īstenībā ir tik interesanti, ka prieks. Tas nedaudz sāk traucēt, jo no rītiem celties es negribu, jo gribās turpināt sapņus. Sapņi ir tā kā filmas, bet labāk!

Šodien tētis prasīja, kas man uz sejas balts, domāja, ka kāda ļoti meitenīga sejas maska. Lieki teikt, ka nekas tāds, protams, nebija, vien bāla āda, kurai uzspīdēja dienasgaisma. Lieliski! Paskatījos šodien dažas vasaras bildes, kur es pārmaiņas pēc neizskatos pēc līķa, un sirdī iedūra asa lāsteka, jo nu es vairs nevaru šito ziemu izturēt.Grrrrrr.

unstuck in time

Vispirms jau noteikti jāvelta kādi vārdi sniegam. Teikšu: "Wooow, tevis ir DAUDZ šogad!". Oriģināli man riebj ziema un viss, kas ar to saistīts, sniegu ieskaitot, bet, man patīk, ka ir tik šausmīgi daudz, ka pat interesanti. Katram ir kāds smieklīgs stāstiņš par to, cik smieklīgi cilvēki tīra sniegu. Šodien, teiksim, viena tāda īsiņa kursabiedrene iebrida kupenā līdz padusēm.Viņai prieki, mums smiekli. Jā, nu inčīgi tā visnotaļ.

Vakar bija tāda pirmā diena manā studiju mūžā, kad nu vispār nevarēju pievērsties mācībām. Lekcijās neko nespēju klausīties. Bet nu tur pie vainas varbūt tas, ka pasniedz mūsu Veselības ministres meita, kas galīgi nav forša un galīgi neprot runāt. Bet nu enīvej, šajā neklausīšanās ietvaros, kas nebij man vienīgajai, tāds ļoti gossip aizgāja. Uzzināju TIK daudz jaunu, inčīgu lietu. Tāda riktīga aprunāšana, kāda sen nebij bijusi ;D
Vēl vakardienas nemācīšanās izpaudās tajā, ka ejnutusazinkāpēc darījām pokemonus. Nu tā, ka es atceros kādu pokemonu un Mārciņš viņu uzzīmē, es mēģinu atcerēties visas konkrētā pokemona attīstības formas, bet Mārciņš māk tikai pokemonu nosaukumus vāciski, tāpēc nav nekāds diži labais palīgs šajā tik svarīgajā misijā.

Un es pēdējās dienas jūtos tik šausmīgi vīlusies, jo visinteresantākos sapņus pārtrauc modinātājs nu pašās interesantākajās vietās.
Piemēram.
Nr.1. Man pēkšņi nāk atklāsme, ka cilvēki, ar kuriem kontaktēju, ir citplanētieši. Es viņus konfrontēju un domāju, ka viņi šo noliegs, bet viņi pilnīgā mierā atzīst savu ārpuszemes izcelsmi. Tad es viņiem prasu, cik tālu ir no Zemes līdz viņu planētai un viņi saka, ka aptuveni 100 miljardi gadu jālido. Es prasu, vai viņiem nebij garlaicīgi tik ilgi braukt un ko viņi tik ilgi sadarīja. Un tad, brīdī, kad es tūliņ uzzināšu, kā citplanētieši izklaidējas pa ceļam uz zemi 100 MILJARDUS GADU, zvana modinātājs. Netaisnība.
Nr.2. Sapņoju par daiļslidošanas čempionātu, kurā piedalās Eds Vestviks un Leitone Mīstere (Chuck & Blair, you know) un viņi tur vareni slido un tūliņtūliņ sāks savu izvēles programmu, ko visi skatītāji gaida dikti, jo būšot baigi awesome, atkal modinātājs. Es tiešām gribēju redzēt viņu slidojumu. Netaisnībanetaisnība.

Šodienas pārdomas (ak, tavu brīnumu! atkal filozofijā) par to, kāda ir atšķirība starp Maugli un Tarzānu. Es kaut kā līdz šim domāju, ka Tarzāns ir pieaudzis Mauglis, bet kursabiedrene, ar kuru šito apsriedām, vairāk sliecās uz variantu, ka ir divi dažādi stāsti, viens no viņiem pilnībā uzaudzis ar zvēriem un nerunā cilvēku valodā, bet otrs kaut kā bērnībā nonācis džungļos un runā gan zvēriski, gan cilvēciski.
Soooouu, ja kāds zin atbildi uz šo vitāli svarīgo jautājumu, droši dalieties ar mani!

each morning I get up, I die a little

Vakar kustību festivāls bijušajā skolā, kuru bariņš absolventu apmeklējām. Varbūt, ka man kādreiz bija sliktāka saprašana par to, kas ir laba uzstāšanās, bet es gan vairāk sliecos domāt, ka tur tā kvalitāte un izdoma ir smagi kritusies. Dažas dejas bija tik nepatīkamas, ka es pat nespēju novērsties, jo TIK slikti, ka interesanti skatīties, kas tur tālāk notiks un kādas jaunas tizluma pakāpes tiks sasniegtas. Plusiņš jāliek skolotāju priekšnesumam, kur bija tik ļoti super puffffīgi polietilēna maisiņu svārki.
Esot tā skolā, sentiments mazliet trāpīja. Jo tur tomēr tik daudz kas bija tā mīļi, jauki, pazīstami un viegli. Pietrūkst tā visa. Toties nepietrūkst daudz mazu kliedzošu bērnu, kas ēšanas starpbrīdī skrien uz ēdnīcu un ir mazi un tieši tik riebīgi, ka negribas viņiem pieskarties.

Pēc skolas nedaudz Brenguļu alus. Man vispār alus nemēdz sevišķi garšot, bet šis pat man ir jāpaslavē un jāatzīst par varen labu esam.

Vēl vakar nedaudz kursa ballīte Jelgavā. Diezgan jauki tā.
Jau esvairsneskaitukuroreizi jautājums man par to, vai kādreiz velku bikses. Nu bāc, ja katru reizi, kad man kāds to pajautā, es dabūtu keksiņu, es tagad jau normāli varētu piebarot Prelīnu. Un tie, kas zina, kas Prelīna ir par zvēru un ko viņa ēd, nu pareizāk gan CIK viņa ēd, saprastu, cik bieži man jautā bikšu jautājumu. ;DD
Mīnuss ļoti neērta gulēšana un salšana no rīta, jo, kā izrādās, sedzos ar kaut kādu pledveidīgu apmetni (?), nu kaut ko, kam ir visādas jocīgas ļerpatas un formas un nevar saprast uz kuru pusi lai griež to brīnumu.

Bet, neskatoties uz vakardienas visnotaļ pozitīvajām aktivitātēm, esmu diezgan nomākta kopumā. Iespējams, ka pie vainas tas, ka pirmdien atsākas aktīvas mācības un es neesmu pārliecināta, ka redzu jēgu mācībām vispār. Sajūta, ka vajag kaut ko pavisam citu. Nezinu gan ko, varbūt kaut kur tālu prom darīt ko tādu, ko es šobrīd pat iedomāties nevaru. Bet varbūt man vienkārši jābeidz lietām meklēt jēgu.

a little voice inside you whispers

Šodien nemācījos. Atkal. Rīt man tas ir OBLIGĀTI jādara. Šitā nedrīkst izlaisties tik ļoti.

Mans mīļākais apģērba gabals šobrīd ir veca Zaras vīriešu jaka, kas man pietam ir par mazu. Mazums izpaužas īpaši kakla daļā, jo jāizdara izvēle starp aizvilkšanu ciet līdz galam un elpošanu. Es biežāk izvēlos pēdējo.
Neatceros pat, kā ieguvu to savā īpašumā. Es pieļauju, ka kaut kad sen vecmamma to varētu būt iegādājusies kādās humpaliņās un sūtījusi brālim. Varbūt, ka es kādu reizi netīšām paņēmu vai varbūt kāds jauši vai nejauši iejauca manā skapī. Līdz šim es tikai pa mājām valkāju, bet šoziem ir tik auksts, ka bieži nespēju sevi piespiest novilkt un atstāt mājās.
Jā, tā jaka ir super.

Šodienai kontā arī diezgan lieliska filma. Ink. Ļoti neholivudiski un ļoti skaisti un drūmi reizē. Fona mūzika un visa tā kopējā sajūta, kas rodas, spēcīga. Es gan jau noteikt nesapratu tur visas dziļās nozīmes un simbolus, bet diezgan šizīgi forši. Kādās divās ainās pat tirpas. Tirpas tas ir labi.

light my fire

"Histalgan" smēre ir nāve. Jūtos šobrīd Salemas ragana, kuru dedzina sārtā. Jau tāpat diezgan karsē, bet izrādās, ka "vannošana un mazgāšana var pastiprināt preperāta iedarbību". Tur vajadzētu būt ar LIELIEM BURTIEM rakstītam brīdinājumam. Es pat nesaprotu, kā kaut ko tādu var pārdot aptiekā, jo, ja es to kādam savam nelabvēlim uz sejas uzsmērētu un pēc tam ūdeni uzlietu, viņš sajuktu prātā no sapēm. Kādu brīdi no ziedes cietusī kāja raustījās no sāpēm. Saldētu frī kartupeļu paka nedaudz palīdzēja. God bless junk food!
Vakar, kad vēl nebiju atklājusi formulu Histalgan + ūdens = SĀPES, domāju par to, cik ļotļoiti silda un ka varētu to izmantot lielā aukstumā kā ķermeņa krēmu. Nu jā, tagad es saprotu, ka tā nav tik lieliska doma.
Nu, es ceru, ka kājas sāpe pēc šitā būs izdedzināta un zudusi uz visiem laikiem.

Es riktīgi nesaprotu, kāpēc es skatos šausmu filmas, jo man nepatīk baidīties. Laikam man patīk tā beigu atrisinājuma sajūta. Patīk arī, ja nav ļoti bailīgi, bet ir tā inčīgi.
Šodien skatījos "The Others" un baidījos. Pārāk daudz holivudisku šausmeņu redzēts, jo kā ir tumsa un kaut kāda mūzika, liekas, ka kaut kas briesmīgs leks ārā. Bet nu neleca šoreiz, kas tikai palielināja spriedzīti, jo es gaidīju, kad pēkšņi būs kaut kas briesmīgs, kam nebūšu gatava. Izmantoju pat savu spoileru lasīšanas sistēmu imdb. To es daru, kad pārāk baidos un gribu būt gatava kādai noteiktai ainai. Ir tāds mieriņš nedaudz, ja zini apmēram beigas un tā.
Bet šai beigas bija pat diezgan nebailīgas un pat tāds "aaaawwww" beigās.

Bet, ja tā nopietni, tad pēdējā laikā tāds kaut kāds bēdīgais/depresīvais/nīgrais. Joprojām nīstu ziemu un nepārtraukti salstu (nu izņemot šodienas degšanu vienīgi ). Neredzu lietām jēgu un tā. Bet nu vatevēēr.

off the rails

Ak, es mazā filmukoliķe. Šodien trāpīju filmu vilnim, rezultātā izmācoties tieši tik nedaudz, cik paspēju, pirms šis vilnis man trāpīja ;D
Nu nekoooo, better luck tomorrow.

BET filmu dienu es nekādi nevaru uzskatīt par veltīgu. Šodienas secinājumi:
1) 2009.gads ir devis veselas 2 labas šausmenes (tā gan gluži es tās īstenībā nesauktu, bet nu tāds škaitās tas žanrs un tur it kā ir jābaidās, bet īstenībā galīgi nav) 1.labā bija Orphan, šodien tam pievienoju 2. - The Uninvited.
2) Šis daļēji izriet no punkta Nr.1 - Emily Browning ir naisss aktrise. Pēc Lemonija Sniketa nebiju pievērsusi viņai īpašu uzmanību, bet viņa ir forša, jā.
3) Filmas, kas ir balstītas uz patiesiem notikumiem var būt ļoti briesmīgas, nu briesmīgas tajā ziņā, ka jādomā par to, ka tās sliktās lietas ir tiešām notikušas. Tas tā An American Crime iespaidā.
4) An American Crime atgādināja, ka Ellen Page ir ļoti laba aktrise. Patīk visas filmas ar viņu, ko līdz šim nācies redzēt.
5) Ir pārāk daudz filmu ar twist endingiem, kas iekļauj personības dubultošanos, šizofrēniju 'n stuff a.k.a. "es biju sliktais jau no paša sākuma, bet tu to nekad nebūtu varējis iedomāties, muļkadesa".
6) Neskatoties uz iepriekšējo punktu, man joprojām patīk vairums filmu ar twist ending. Kānt help it I.
7) Es skatos pārāk daudz filmu. Kānt help it II.

Ā, šorīt bija inčīgi. Es kā vienmēr nevarēju piecelties un darīju to ļoti lēnām. Ļoti lēnām nozīmē, kas es ieslēdzu tē vē un guļu tālāk pusmiegā ;D Un man kā parasti sajaucās sapņi ar to, kas notiek tē vē. Gāja "Glābējkomanda CEPUMS" un es it kā klausījos visu, ko tur runā, bet laikam sapņoju reizē, rezultātā iztēlojos Mārtiņa Freimaņa kaimiņus, kas bija šodienas gatavotāji, pilnīgi citādus. Protams, es nesapratu, ka īstenībā es sapņoju un man bija radusies pārliecība, ka es tiešām skatos raidījumu "Glābējkomanda CEPUMS".
Tad, kad pamodos pa īstam un sapratu, ka neesmu skatījusies ar īstām acīm šo šovu, bija inčīgi paskatīties, cik ļoti citādus biju galvā iedomājusies tos cilvēkus. Man liekas, ka manā galvā viņiem bija balsīm atbilstošāks izskats un atbilstošāka virtuve ;DD

everybody wants a thrill

Jauno gadu sāku ar kritienu sniegā uz dibena, jo sabijos no tēta šautās raķetes, palēcos, paslīdēju un biju garšļaukus (tik ļoti jocīgs vārds btw ;D). Nu, bet nekas, histēriski smiekli brālim un neliels kauns man.

Bet es vispār daudz krītu. Tagad ziemā it sevišķi, vainoju es, protams, savus slidīgos zābakus, bet īstenībā jau es zinu, ka esmu vienkārši neveikla.

UN jaungada naktī pa Eurosport rādīja rock, paper, scissors sacensības. Man bij tāāāds WTF. :DD

Vakar ar Prelīnu un Mannu pie Madžaras filmas un mīlīgi. Vakara nagla - skuju birdināšana nokaltušai eglītei. Tik ļoti FUN! Pēc tam no skujām tapa māksla. Smilšu kūkas un pilis vispār ir sooo last year, un skujas ROCKS. ;D

Mans pēdējo dienu atklājums ir tas, ka Keira Naitlija ir "Zvaigžņu karos". Pirmajā daļā, kur karalienei Amidalai, kuru spēlē Natālija Portmane, ir dubultniece, kas drošības apsvērumu dēļ izliekas par karalieni, kamēr īstā karaliene izliekas par kalponi vai kaut ko tamlīdzīgu. Līdz šim es vienmēr biju domājusi, ka tur vienkārši samontēts un vietās, kur uz ekrāna ir abas , īstenībā ir samontētas divas Portmanes, bet nekā - izrādās, ka viena tomēr ir Keira.


Es zinu, ka viņas it kā ir līdzīgas un ir cilvēki, kas viņas jauc, bet nezināju, ka šī līdzība ir reāli izmanota kādā filmā. Tas man liekas reāli inčīgi.

Šodien es kā vienmēr atliku darāmos darbus un praktiski nedarīju neko. Rīt ir OBLIGĀTI jāpievēršas mācībiņām beidzot.

wide awake and dreaming

"You are not in Kansas anymore. You are on Pandora, ladies and gentlemen."
Avatars man ļoti patika, jā. Tik ļoti skaista tā Dž. Kamerona fantasy pasaule.
Verī hot alien sex ;D
Vienīgi vajadzētu ieviest reklāmas pauzes filmām, kas garākas par 2 stundām. Vajag izstaipīt kājas un tualeti un tādas lietiņas, grūti nosēdēt citādi.

Joprojām slinķis un nevaru sākt darīt mācību lietiņas.

+ Tikko bij diezgan ekstāzīte, jo ilgu laiku domāju par to, kā sasistematizēt savas filmu lietas smuki, un tagad pamanīju, ka IMDB (mana apmeklētākā lapa VISPĀR) ir funkcija "My Movies", kur var darīt visu to, ko es jau tik sen gribu. Jesjesjes :)))

the time it rained underwater

Mani atkal pārņēmis ļooooooti miers. Man liekas, ka tik ļoti miers nevar būt veselīgi. Kādu dienu es vienkārši iešu pa ielu un sabrukšu, jo būs pārāk miers, lai kustētos. Tā tik tiešām varētu būt.

UN, runājot par trakām lietām. Pasaulē ir jāvalda līdzsvaram, tāpēc, ja man ir tāds miers, tad kaut kur kādam ir jābūt pilnīgi nemierīgam un trrrakam. Tā nu ir sanācis, ka šoreiz es zinu, kurš tieši ir tas trrrakais trakulis, precīzāk trakule. ;D
Lai saglabātu identitāti noslēpumā, saukšu viņu par Madžaru.
Madžara ir galīgi smieklīga un mīļa vispār. Bieži maina garastāvokli un skaļi pauž emocijas. Patīk kaķi, dejot un, ja viņai kasa muguriņu. ^_^
Bet par to trakumu tātad. Traki tāpēc, ka viņa sev atradusi sev, nu kā lai saka....runčuku, teiksim tā, un tagad ir ļoooti nemierīga, un vispār nespēj koncentrēties citām lietām. Es pat neteikšu, cik daudz reižu, skatoties New Moon kino, es tiku atrauta no filmas (diezgan lame, bet tomēr man interesēja), lai dzirdētu, kas viņai sakāms par runčuku;D Traki arī tāpēc, ka esmu viņu pazinusi tikai bez tādiem runčukiem un tagad ir tā citādāk nedaudz.

Vēl ir traki tas, ka atlikušas tikai 2 lekcijas, 3 referāti un 3 eksāmeni līdz es būšu (cerams) pabeigusi pirmo semestri unī. Ja pieņem, ka man izdosies izmācīties visus 3 gadus, tad tagad būšu pabeigusi jau 1/6. Trrraki.

the time before now

Šodien bijām uz New Moon. Nu tik ļoti smieklīgi :D
Es riktīgi nesaprotu, kas noticis ar R.Patinsona seju, jo nu tik ļoooti neglīta, tā ka tiešām nepatīkami skatīties. Kaut kas ar acīm arī nebij ritīgi. Es pat, atnākot mājās, paskatījos dažus Twilight kadrus, lai saprastu, vai pagājušogad man tiešām bija švaki ar redzi, ka viņš likās samērā pievilcīgs. Liekas, ka ar redzi viss kārtībā, kaut kā nepareizi tā seja pa šito gadu viņam augusi ;D
Tā filmas daļa, kur nebija Edvarda, man pat diezgan patika. Pa tik ļoti skaistu mežu ļoti skaisti skrēja ļoti skaistā sarkanmatainā vampīrmeitene.
Vilki arī bija diezgan forši :)

Bet nav jau tā, ka izklaides vien. Biju arī Eiropas Savienības mājā. Galīgi mīlīga vieta. Sagrābos ļooooti daudz bukletu. Iešu noteikti vēl (:

Šodien īstenībā diezgan darbīga diena un arī Dadžu sēde, kuru gan bija ilgi jāgaida un tāpēc ar Prelīnu nositām laiku grāmatnīcās kā vecajos labajos laikos. Tur var pavadīt tik sasodīti daudz laika un tik super. Vienīgi pārāk daudz lietu gribās un pārāk dārgi :( Pēc tam ilgi meklējām "Ļeņingrad", tā ir, ka vadās tikai pēc izjūtām, kas ved uz pilnīgi nepareizu pusi ;D

Hmm....kas vēl? Vēl es esmu sajūsmā par laiku, kāds ir tagad. Manis pēc tādas varētu būt visas ziemas. Siltas un sausas. Sniegs varētu būt tikai kaut kur starp 23.decembri un 1.janvāri, bet tā lai pēc tam fiksi nokūst un nav nekādu pēdu. Lasu visādas d-grāmatas, kur cilvēki sūdzas, ka grib sniegu un pie sevis ļauni smīnu un priecājos ;D

krēēēēizi

Šodien, runājoties ar cilvīšiem skaipā, (kur, starp citu, ir tāda sava vesela pasaulīte izveidojusies) tāda riktīgi studentīga sajūta radās. Jo tur var tik ļoti brīžiem just tos izvēlētos novirzienus. Ir cilvēki, kas apspriež matricu metodes un programmēšanas lietas, tādi, kas ir ļoti kulturāli un zin vecas franču un itāļu filmas, tad vēl tie, kas pateiks, no kuras kolekcijas ir trakie McQueenadillos Lady Gaga jaunajā klipā ;D Vēl ir arī tie, kas uzrodas ik pa laikam un runā kaut kādu pilnīgu sviestu (topošie juristi skaitās ;D). Inčīgi tā kopumā.
Sevi gan es neieskaitu kategorijā, kas kaut ko īpaši daudz zinātu kādā konkrētā jomā, nu vismaz īstā jomā, jo filmas un seriālus es pārzinu labi. Es tikai pēdējā laikā esmu tā sākusi saprast, ka man interesē mana "joma". Tas gan, protams, nenozīmē, kas es ļoti visu saprastu, bet neliela interese par lietām nevarētu kaitēt :)

Ne pa tēmu - jaunā GG sērija bija forša. Un ne tikai tāpēc, ka tur bija Lady Gaga ;D (jā, man viņa tiešām patīk, es tur neko nevaru izdarīt, man nevar nepatikt kāds, kas ir tik INČĪGS ;DD).

winter jam

Ir pienācis TAS laika periods gadā. Tas, kad man cilvēki saka "Ārprāts, tu esi tik bāla!" vai "Tev viss kārtībā? Izskaties slima". Viņi reāli nesaprot, ka vampīri un bālums ir ļoti modē šobrīd laikam ;DD
Jā, es ziemā ļoti izbalēju kaut kā. Bet man patīk par sevi domāt kontrastos - ka vasarā uzķeru sauli un apbrūninos kā mandele, bet ziemā piekopju "aristokrātisko bālumu".

Un noskatījos Gredzenu Pavēlnieku beidzot, pavisam neslikti, es teikšu :).
UN Madonas Zaļais koris tik ļoti ROCKS!

my precious

Šodien ilgākā telefonsaruna, kāda jebkad man bijusi, 55 minūtes un 28 sekundes. Pat nezinu, par ko tieši tik ilgi. Es ceru, ka man vienmēr būs cilvēki, ar ko būs tik viegli runāt, tā ka nebeidzas lietu ko teikt un laiks paiet ātri.
Tagad mēģinu skatīties Gredzenu Pavēlnieku. Uzsverot "mēģinu", jau kādu 3.reizi laikam, gribu beidzot redzēt visas daļas, jo cilvēki man apkārt tik daudz teikuši, ka EPISKI un VARENI. Grāmata bija ok, bet katru reizi kā skatos filmu, liekas kaut kā tizli un garlaicīgi ;D BET es saņemšos, neskatoties uz to, ka man riebjas Gendalfs.