a cold, cold heart

Šodien man to vien gribas darīt kā čīkstēt un īdēt par ziemu un sniegu, un laiku ārā vispār. Noteikti pie vainas ir mani šīrīta pārdzīvojumi, kad biju gatava iekrist tajā nolādētajā baltajā nāvē un palikt tur tā, jo vienkārši nespēju vairs. Un nav jau tā, ka es būtu vārgākā meitene pasaulē, 9 gadi regulāras liela koka + metāla instrumenta nēsāšanas tomēr ir devuši nelielu rūdījumu. Bet šodien bija par traku, tā pa īstam - līdz vidēji skaļiem kliedzieniem un asarām acīs, kas pat nespēja tā kārtīgi iztecēt, jo vējš viņas vienkārši sapūš atpakaļ.
Katrs solis nāca ar pēdējām gribasspēka kripatām, skaļu "tu nedrīksti padoties!" mantras skaitīšanu un solījumiem darīt visu, kas manos spēkos, lai pēc iespējas mazāk ziemu man te turpmāk nāktos pavadīt. Es galīgi un pavisam neesmu ziemas cilvēks, tāpēc vismaz 1/4 gada es te esmu diezgan nelaimīga.

Un galerijas ar vasaru draudziņos šobrīd rada fiziskas sāpes.

Bet nu viss, pačīkstēju un pietiek. Tagad jābloķē traumējošās atmiņas, jo citādi esi drošvien atteiktos iet laukā no mājas līdz martam.

Āāāā, un tie visi, kas "grib sniedziņu" un domā "aaaawww, cik smuki ārā! ziema ir TIK superīga!" - atbrieniet uz Bišumuižu un vienkārši ņemiet un nomirstiet no laimes! Pasaule bez jums var iztik, bez ziemas arī.

the stuff that actually matters

Šodien galvā tikai Oskari, skaistas kleitas un pavasaris. Par to tad arī es te šoreiz.
Vakar/šodien pirmo reizi tā pa īstam skatījos visu, līdz šim parasti tikai kādus noteiktus numurus vai runas paskatījos. Pietam uz lielā ekrāna, kas bija diezgan naiss, neraugoties uz to, ka pēc stundām piecām acis jau bija diezgan sagurušas.

Vispirms jau Date Night, ko rādija pirms tam, bija diezgan smieklīga, nebiju cerējusi uz neko sevišķu, bet tiešām patika. Var jau būt, ka pie vainas bija agrā rīta stunda, bet tie joki tiešām bija smieklīgi.
Pēc tam sarkanais paklājs. Tā kā translēja kaut kāds vācu kanāls, puse interviju un komentāru sākumā bija vienīgi vāciski, score! Bet nu kaut ko ļoti nedaudz es tomēr sapratu. Sapratu es, piemēram, to, ka šie bija labi ģērbti Oskari, jo nebija neviena kleita, kas likās galīgi garām.
Sandra Buloka izskatījās ļoti ekselenti Marchesa kleitā, bet nu Marchesa vienmēr ir SKAISTI, tāpēc nezinu, vai tas skaitās. Tad, kad ieraudzīju Zoe Saldanu bija diezgan WOW, tik ļoti zilbinoši un gaisīgi reizē. Abas Up in the Air dāmas - Vera Farmiga vēl vienā lieliskā Marchesa kleitā un Anna Kendrick Ellie Saab bija vienkārši apburošas. Un Carey Mulligan jau vienmēr ir burvīga.
Bija skaisti, jā. (:
Tad ceremonija, ko atklāj Neil Patrick Harris ar kabarē. Cik gan lieliskāk vispār ir iespējams? Stīvs Mārtins ar Aleku Baldvinu bija vienkārši pārāk smieklīgi un Avatarizētais Bens Stillers - perfekti! Ļoti daudz filmu joku un lielāko daļu es pat sapratu, bet bija tādi, ko tomēr ne. Mērķis - nākamgad saprast visus jokus. Mērķis Nr.2. - tikt uzņemtai Kinoakadēmijas biedru skaitā. Nu es taču drīkstu sapņot! ;DD
Pašus Oskarus daudzi no tiem, kam vajadzēja dabūt, arī dabūja. Vienīgais šoks bija par to, ka The Hurt Locker dabūja Best Picture. Es nesaku, ka vajadzēja noteikti Avataram dabūt, un, The Hurt Locker, protams, ir ļoti laba filma. Bet man tā tomēr nelikās gada VISlabākā filma.

Vienīgais, kas man nepatika, bija daļa no tiem cilvēkiem apkārt. Es tiešām nesaprotu, ko viņi tur darīja, jo neizskatījās, ka viņiem baigi interesētu Oskari. Diezgan daudzi gulēja vai gāja ātrāk prom, bet to vēl tā kā varētu saprast, jo tomēr 7 stundas un miedziņš. Bet, tās meitenes, kas mums sēdēja blakus un bija ļoti ķopsī, vislaik staigāja apkārt ar saviem kokteiļiem, vulgāri runāja un pēc tam vēl sāka bučoties viena ar otru, es tiešām nesapratu. Bija prieciņš un mieriņš, kad viena no viņām aizmiga, bet pārējās divas pazuda un neatgriezās. Ceru, ka šobrīd viņas joprojām guļ kaut kur kanāla malā.
Nu jā, es domāju, nākamgad viņiem tur vajadzētu ieviest cilvēku cenzūru un pie ieejas varbūt uzdot visādus jautājumus par filmām, lai laistu iekšā tikai tos, kas tiešām mīl filmas un grib smuki skatīties Oskarus. Bet nu tas tikai tāds neliels ieteikums no manas puses.

2 stundu miedziņš, bet pārsteidzoša enerģija šodien. Tā kā esmu makšķernieka meita, varu teikt, ka "tagad man ir āķis lūpā" un vienmēr skatīšos.
Tas bija lieliski, jā. Līdz nākamajam gadam.

forget and be nice

Vakar es ļoooti apzinīgi aizgāju gulēt 9os, lai varētu no rīta 6:30 smuki piecelties un nenāktu miegs. Secinājumi? Lai arī cik agri neietu gulēt, celšanās no rīta vieglāka nepaliek un miegs mazāk angļu valodā nenāk. Tātad izgulēšanās sajūtai nav tik svarīgas tās gulētās stundas, bet pulksteņlaiks, cikos jāceļas augšā.

Šorīt es biju šausmīgi, šaumīgi dusmīga. Es parasti tā nedaru, naids nav man tāda tipiska emocija/sajūta, visu rītu skanēja galvā "kuceskuceskuces", jo:
LNT kaut kādas O-kartes akadēmijas dēļ ir pārcēlis 2dienu un 3dienu Supernatural par stundu vēlāk - uz 24:00, un 3dienas Friends līdz ar to vispār sākas tikai 01:00 tagad, nu faktiski šie laiki nozīmē, ka es neko no tā vairs nekad neredzēšu, jo pārāk vēlu tomēr, ja ir agri rīti. Supernatural un Friends manās acīs bija pēdējās LNT cieņas paliekas. Bez tā tur ir tikai naudaskāsēj šovi/spēles/nezinukālaitovispārnosauc, kamōn - 3 reizes dienā jau tagad ir "zvaniet, TŪLĪT un laimējiet, laimējiet, laimējiet!". Vēl jau arī, protams, tas, ka LNT ir kaut kāds TV3 wannabe, es vienkārši nesaprotu, kā viņiem tur pašiem nav kauns tādiem pretīgiem būt.
Nu jā, no rīta tas mani ļoti sadusmoja un es gribēju viņiem rakstīt ļoooti kritisku e-pastu par to, kā viņi ir pārdevuši savu dvēseli un ja kanāliem būtu delete funkcija, es LNT tūlīt pat izdzēstu. Bet nu mans niknums pāriet tikpat strauji cik uznāk, tāpēc es to tomēr neizdarīju. Tā ir bijis vienmēr - es traki saniknojos, izplānoju daudz visādus ļaunus atriebības plānus, bet pēc brīža jau esmu visu aizmirsusi. Iespējams, tas ir tāpēc, ka savā būtībā es esmu laba un neesmu spējīga atriebties, bet varbūt es vienkārši esmu pārāk slinka atriebībai, ej nu sazin.
Bet LNT es tāpat nicinu no visas sirds.
Šī iespaidā šodien sapratu, ka man laikam nevajadzēs dekoderu, dažus raidījumus nedēļā varu aiziet noskatīties arī pie brāļa.

Vēl es šodien biju uz pēdu diagnostiku. Helloou šķērseniski-plakanā pēda, bye bye manas jaukās bezpapēžu kurpes. Beet tas nav tik slikti kā plakānā-plakanā pēda, ar kuru neņem armijā. Mani ņemtu armijā vēl.
Nekas, vingrojumi "krabis" un "vēdeklītis", zolītes, kas visu bīdīs un lauzīs pareizi, nakts silikoni (haha) un būs ar laiku labāk cerams.

Jā, kopumā ne pārāk pozitīva diena un vispār viss pēdējais laiks.
Nezinu, vai tas ir kādā veidā saistīts ar jebko, bet sapratu, ka skatos pārāk daudz zombijfilmu, nu man tiešām patīk filmas par zombijiem un tā apokaliptiskā sajūta ;D
Šodien arī noskatījos Legion, pēc plakāta un apraksta es biju gaidījusi kaut ko foršu, nu kamōn - apokalipse, eņģeļu karš - izklausās episki. Bet nu nebij. Nevarētu teikt, ka es tur pilnībā visu sapratu, jo vietām bij vienkārši pārāk tizli, lai pat mēģinātu saprast, bet esmu diezgan droša, ka tur bij kāds secret gay code, jo pārāk likās, ka tie divi galvenie eņģeļi sāks tūlīt mīlināties. BET tomēr arī kaut kas pozitīvs un ar pozitīvs es domāju HOT eņģelis Paul Bettany, kas ir arī Sīla Da Vinči kodā.

Rīt ļoti filozofisks referāts un daiļslidošanas izvēles programma vīriešiem.
That's all.