there's not enough couches in the world for how long I want to sleep

Ir tikai otrā īstā mācību diena, bet man jau liekas, ka es mirstu.
Tāds nepatīkams piekusums un bezspēcība.
Es nezinu, vai tas ir tāpēc, ka pa brīvlaiku esmu pārāk atradusi no tā visa procesa vai varbūt vienkārši ir kļuvis grūtāk, varbūt arī tie jaunie kursi ir tādi nepatīkami padevušies. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka ko tādu teikšu, bet es gribu labāk atpakaļ vēstures, nekā darīt kaut ko filozofijai līdzīgu.
Iespējams, ka man vienkārši ir filmu trūkums organismā, jo vakar redzēju tikai vienu filmu un šodien nevienu, šņuk :(
Pie viena es arī varētu pačīkstēt par aukstumu. Vakar man aizsala pulkstenis un mūzikas vads sasala dīvainā formā, vēl es ne tramvajā, ne autobusā nevarēju lasīt grāmatu, jo nespēju novilkt savus trubultos cimdus. Un, runājot par trubultajiem cimdiem, ar tādiem bakstīt pa touch screen ir vienkārši lieliski. Un ar lieliski es šoreiz domāju tilzi un neērti.

Īstenībā gan jau, ka man ir arī kādas pozitīvas lietas sakāmas, bet tas pilnībā sabojātu šī ieraksta čīkstīgo dabu.