got me out here in the water so deep

Es jau biju tā naivi iedomājusies, ka šogad būšu uzveikusi ziemu, nevienu reizi nebučojot ledu un sniegu, bet šeku reku par ātru sapriecājos. Paspēja šī mani vēl noķert un viņdien uztaisīju graciozu pusšpagatu piemājas milzu peļķē. Bet, ja vēl par manu labāko draudzeni ziemu, tad šobrīd jau gandrīz oficiāli esmu to pavadījusi uz Rīgas lidostu uz tik drīzu neredzēšanos. Tagad visādas krāsiņas ieviešas acīs un nagos, un skapī , un visur. Bet kopējā ziemīgā bilance iet ar plusa zīmi – vienīgais kritiens nāca vēlu un tieši tik graciozs, ka Šmilze lepotos (bet īstenībā gan dusmojas, jo man ir aizliegts smieklīgi krist bez viņas klātbūtnes, ko es tiešām, nu tiešāāāāām cenšos ievērot); kā arī rudenī dotie solījumi par sildīšanu ziemā no dažu koallācīgu indivīdu puses tika godam turēti, tik labi turēti, ka tagad ir pierasts pie noteiktas siltuma kvotas un, ja tā netiek izpildīta, salst neatkarīgi no āra temperatūras.

Bet pavasaris atver visādas čakras. Iet ciet pat biežāk nekā parasti. Vakar mani uz ielas panāca vīrietis no Holandes, kurš stādījās priekšā kā Ahmets, lai izteiktu savu šoku par to, ka es izskatoties „Southern European” un nevis tā kā no šejienes un gribēja zināt, vai man ir zelta zivtiņa. Tātad es pavisam noteikti neesmu vienīgā, kurai iet ciet. Bet vairāki cilvēki man ir teikuši, ka manā klātbūtnē ciet iešanas iespējamība ir krietni lielāka nekā bez tās, tur laikam kādi īpaši fluīdi vainojami.

Vēl ir pienācis pats pēdējais laiks drusku pārdzīvot par straujās novecošanas faktu un pievērsties cīņai ar slinkumu bakalaura jomā.

Šodien pozitīvā šoka diena, bet nu redzēs kā būs.

Tā kaut kā.

the sun without fire

Ak, kā man patīk rudi mati. Es vienkārši nevaru beigt skatīties, jo tā krāsa ir tik INTERESANTA. It sevišķi, ja vēl dabīgi, bet tas tā reti redzams tomēr.
Varbūt pie vainas jaunais Harijs, kur Vīzliji vienkārši spridzināja; varbūt tas, ka šodien nejauši feisbukā skatījos daudz bildes ar vecu paziņu, kas ir pārgājusi no blondā un TIK spilgti rudu krāsu, ka es vienkārši nespēju neskatīties; bet varbūt vienkārši fakts, ka ir sācies tas "es zaudēju krāsas" gadalaiks a.k.a fakin' ziema.
Es zinu, ka daudziem nepatīk un vēl jau tie visi ginger joki, bet es nespēju. Man liekas, ka būt rudam ir vienkārši pārāk aizraujoši! Noteikti ir visādas lietas, ko var darīt tikai rudmataini cilvēki, es gan, protams, nezinu kādas tieši, jo nepiederu viņu kliķei, un tās lietas droši vien ir ļoti slepenas, bet nešaubos, ka ir tādas lietas.

Varbūt kādu dienu es pamodīšos ar drosmi kabatā un došos pēc vismaz neliela ruduma, bet droši vien, ka tomēr ne. Bail, ka tad es izskatītos vienkārši jocīgi, nevis interesanti, pietam tā ir tāda krāsa, ko es diez vai varētu tā "nest" ikdienā.
Ehh, bet nu var jau pasapņot.

would you like you, if you met you?

Ehh, pēdējā diena, kad vēl nejūtos veca, un es to pavadu diezgan bezmērķīgi un nedaudz skumji. Muļķīgs sentiments, slinkums, slapjas kājas un tādi krikumi.

Šodien unī un ielās bij smuko gumijnieku parāde. Tik daudz visādu spilgtu krāsiņu un rakstiņu, ka prieks. Īstenībā gan prieks mijās ar skaudību, jo manos vecajos gumijniekos ir nepatīkama sūce, kas nozīmē, kas tos vairs nelietoju un šādos laika apstākļos man vienkārši ir slapjas kājas, lai vai kādus olimpiešu cienīgus lecienus pāri peļķēm es nedemonstrētu.

Aizvakar/vakar izlasīju "Meitene ar pūķa tetovējumu". Ak, aizraujošā literatūra, tevis ir tik ļoti par maz manā dzīvē. Atgādināja vecos labos (9.klase?) Dena Brauna laikus, kad lasīju katrā brīvā minūtē un nespēju nolikt nost. Toreiz gan, lasot jau 3. un 4. grāmatu, zuda tā beigu intriga, jo tas stils tomēr viņam ir pārāk viens un jau sākumā var paredzēt, ka sliktais būs tas, kurš sākumā neizskatās slikts.
Lasot šito, mani sākumā izdarītie spriedumi par to, kurš varētu izrādīties sliktais, kā arī par vienu no atrisinājuma galvenajiem elementiem, bija diezgan pareizi, tāpēc jutos mazais detektīvs vai arī Nensija Drū, ja kādam ir nojausma, kas tā tāda.

Šodien noskatījos arī filmu, kas veidota pēc grāmatas un sapratu, ka to nevajadzēja darīt, jo manā galvā tomēr viss bija tā skaistāk un foršāk. Zviedru aktieri tur bija pārāk neglīti un kopumā nebija forši uztaisīts. Secināju, ka tur pavisam noteikti ir vajadzīgs Holivudas rimeiks.

Ja mans lieliskais mācību plāns īstenosies, un tuvākajā laikā es būšu ļoti darbīga un neslinkošu, pastāv cerība, ka aprīlis un maijs varētu būt tādi brīvāki. Pirmo reizi ir tā sajūta, ka es redzu darbiem galu. Pagaidām tas gan vēl ir diezgan tālu, bet nu es vismaz REDZU beigas, un tā ir jauka sajūta.

Nākamnedēļ, vai sliktākajā gadījumā aiznākamnedēļ, apņemos kaut ko beidzot darīt matu jautājumā. VIŅI ir izgājuši ārpus visas kontroles.

Šis ir viens no gadiem, kad mana dzimšanas diena sakrīt ar astroloģisko pavasari. Balstoties uz senču ticējumiem, tas nozīmē, ka būs lielisks gads.
Un tam, ka es to tikko izdomāju, ir otršķirīga nozīme.

winter jam

Ir pienācis TAS laika periods gadā. Tas, kad man cilvēki saka "Ārprāts, tu esi tik bāla!" vai "Tev viss kārtībā? Izskaties slima". Viņi reāli nesaprot, ka vampīri un bālums ir ļoti modē šobrīd laikam ;DD
Jā, es ziemā ļoti izbalēju kaut kā. Bet man patīk par sevi domāt kontrastos - ka vasarā uzķeru sauli un apbrūninos kā mandele, bet ziemā piekopju "aristokrātisko bālumu".

Un noskatījos Gredzenu Pavēlnieku beidzot, pavisam neslikti, es teikšu :).
UN Madonas Zaļais koris tik ļoti ROCKS!

mellow yellow

Šodien izdomāju, ka vajag atsvaidzināt nedaudz istabu, lai radītu "patīkamu studiju vidi". Domāju, ka pietiks ar vienu sienu, lašrozā pārvēršot silti dzeltenā. Rīt uz veikalu pēc krāsas, tad nedaudz padarbošanās un tad jau nekad nezūdošas saules efekts būs mans.
Vispār man patīk, ja idejas ātri realizējas. Tā saka, ka pacietība ir tikums. Ja tā, tad šajā ziņā esmu ļoti netikumīga.
Tā, lūk.