everything goes

Tik sensen nekas nav ticis rakstīts. Bet nav jau arī gluži tā, ka pa šo laiku būtu notikušas visādas nenormāli aizraujošas, šokējošas un „wow, šis notikums pilnībā mainīja manu dzīvi” lietas. Joprojām daudz skatos filmas, joprojām dzīvojos diezgan harmoniski, joprojām visādi grupu darbiņi, pie kuriem laikam pat esmu nedaudz pieradusi. Iespējams, ka man ir arī kāda jauna kleita.
Maljorka bija ļoti naaaais – tāds mieriņš ar daudz peldēm vēsā Vidusjūrā, cepšanos pie jūras vai baseina, ja pie jūras par aukstu vai vienkārši slinkums iet, nēēēnormāli garšīgām olīvām lielos daudzumos, drusku sangriju un ikvakara kāršu spēlēm (un te mēs arī redzam, ka vidusskolai reāli BIJA jēga, jo er cē hā vē meitenes kaut kā aizdomīgi maz zaudē kārtīs, ikdienas treniņi tomēr atmaksājušies). Un kaut kur pa vidu tam visam es pat paspēju pazaudēt savu aristokrātisko bālumu.

Un kaut kur pa vidu tam visam es arī paspēju tā nedaudz sabīties. Sabīties par to, cik visi man apkārtesošie ir pieauguši. Sarunas par bērnu vārdiem, precībām un tādām lietām man uzdzen tādas mazas, iekšējas panikas lēkmītes. Es vienkārši nesaprotu, pa kuru laiku aizgāja bērnība. Vai ir bijusi kāda slepena sapulce, kurā visi mani vienaudži ar satikušies un pēkšņi nolēmuši „hei, būsim pieauguši un nopietni”? Ja tā, tad man liekas, ka ir notikusi sazvērestība un es netiku ielūgta! Un tad vēl visi tie karjeras plāni – kur nu kurš mācīsies maģistros un kā viss jau pa pakāpieniem sadomāts. Man joprojām šajā ziņā nav nekādu ambīciju un plānu, un mani tas biedē vairāk kā Frenks, kad pirmo reizi skatījos Donnie Darko.

Bet nav jau tā, ka es visu laiku ļoti raizējos un baidos. Mani iepriecina, piemēram, tādas mazās lietas kā Harija maratons. Es vismaz te neesmu vienīgā nūģe, un tad nu mēs līdz pēdējās (ŠŅUK!) filmas iznākšanai laižam cauri visas 7 vecās filmas un skatāmies, kā mazulīši izauguši. Pagaidām esam pabeiguši pirmās divas daļas. Izrādās, ka tomēr nav tā, ka baigi daudzas reizes būtu redzētas, neskatoties uz to, ka katros Ziemīšos rāda pa tē vē.
Domājām te, kurš būtu kurā namā, un gan pēc iekšējā balsojuma, gan GARA testa izpildīšanas es dabūju Slīdeni. Ak, kāds pārsteigums! Kurš gan to būtu domājis, ka es neesmu cēla un drosmīga pasaules glābēja, kas izmantos jebkuru izdevību upurēties kāda cita labā kā to tik ļoti patīk darīt Grifidoriem?

Un, neraugoties uz to, ka man šeit kopumā ļoti patīk, man tomēr gribas mājās beidzot.

Āāā, un pēc šīs bildes man vairs Dženifera neliekas tik nepiemērota Katnisas lomai iekš Hunger Games filmas.

I'll rest my eyes till the fevers outta me

2 mēneši nu jau. Man tas liekas daudz. Ļoti daudz. Bet reizē tie atlikušie 4 man liekas maz. Ej nu un izproti to manu izpratni par laiku.

Ko es varu pateikt par šo laiku? Nekādas diži viedās dzīves atziņas pie manis nav atnākušas (what a surprise!), toties esmu uzzinājusi, ka man ir teju grūtākais vārds pasaulē, nu vismaz šajā konkrētajā reģionā noteikti. Nu tā, ka neviens nekad nesaprot un, kad saprot, tad vienkārši fiziski nespēj izrunāt. Es esmu „Dačje”, „Deisē”, „Deiss”, „Data” un pat „Dance”. Viena meitene pat uzreiz tā godīgi pateica, ka kaut ko tādu nespēj izrunāt un vai tas nekas, ja viņa mani sauks par „Dati”. Protams, ka nekas, tu vari mani saukt kā vien tev labpatīkas, jo tev ir fantastiski rudi mati, un es tāpat neklausos ko tu saki, jo visu laiku koncentrējos uz tavu matu apbrīnošanu! Nu tā es varbūt viņai gluži neteicu, bet padomāju gan. Nezinu no kurienes man tā rudo matu apsēstība nāk. Varētu mēģināt vainot Dž.K.Roulingu; tie Vīzliji man vienmēr ir patikuši. Vai varbūt „Perfume: The Story of a Murderer”, kur skaisto slepkavību aplis tiek iesākts un pabeigts ar rudmatēm, un kas principā ir viena no skaistākajām filmām vispār.

Manas cerības, ka šoziem izlaidīšu ikgadējo slimošanu, gan izrādījās diezgan naivas. Nu jau otro dienu sēžu istabā un skatos seriālīšus un filmiņaaaaas. Vismaz šajā vienā jomā man ir atgriezusies sistēma, kas bija zudusi 3 bezinterneta nedēļu laikā. Esmu panākusi visus, visus iekavētos seriālus. Tas varbūt nav tik svarīgi kā tas, ka Keita Blanšeta Oskaros savā Givenchy kleitā izskatījās vienkārši karaliski, bet tas man tāpat liek justies labi ^_^ .

Un, runājot par Oskariem un nominācijām, reku forša bilde. Tas Winter's Bore ir tik ļoti atbilstošs, interesantas tur bija labi ja pēdējās 15 minūtes.

I'm on seafood diet - I see food and I eat it

Sāk parādīties tāda pavasarīga atmošanās sajūta. Es gan nezinu, ko tieši tas nozīmē, bet sajūta ir diezgan jauka. (:

Man pašai liekas, ka šonedēļ es darīju ļooti daudz visādu lietu. Gan jau, ka tā gluži nebija, bet ir tāda sajūta. Bet tādas labi padarīta darba sajūtas gan nav, jo zinu, ka nebiju spīdoša Erasmus intervijā. Bet nu nebij arī tas trakākais variants, es vismaz nebiju tā meitene, kas iznāca ārā ar asarām acīs, un vienmēr jau pastāv iespēja, ka komisija izdomās "eu, sūtām šito meiteni, viņai forši svārki". ;D Fingers crossed.

Vakar tāds jauks JV pasākums. Apbrīnoju "Riesta" apņēmību 7 stundas, tai skaitā arī pa lietu un tumsu, meklēt pa visu Rīgu kastītes ar kartes gabaliņiem un beigās atrast tikai pusi.
Telpas bija vienkārši wooow bordelis kaut kāds, ar ļooti erotisku sarkano istabu un mazu budas templi. Izskatījās, ka tur uzņem pornofilmas vai tur mīlas verdzenes (jā, bija arī ķēdes). Logu un telefona zonas tur nebij, un sākumā bij nedaudz bailīgi, sarunas par to, kuram zags nierītes, kuram akniņas, kuru pārdos veselu itāļu mafijai.
UN vēl tur var atklāt slepenas ejas, pa kurām var tālu un bailīgi aiziet zem Rīgas ielām. Skats, kad Brenics, kurš jau dabiski izskatās pēc vikinga, ar zobenu (jā, tur bija arī zobens!) dodas ejā bija diezgan episks.
+ Brazīļu šovs ar daudz dibenu kratīšanu un ļoti spīdīgām krūtīm, kas gāja daudzdaudz reizes, jo bija īpašs pieprasījums no vīrišķā dzimuma pārstāvjiem. Un vēlāk arī ļoti smieklīgie franču jackass.

Pagājšnakt arī ļoti reāli murdziņi, murgoju par šodienu un viss likās TIK reāli, vienīgi izrādes "Kerija. Retrospekcija" vietā man murgā bija paredzēts iet uz "Žurkas Kornēlijas atgriešanos". Pirmo reizi tāds spēcīgs murgs nevis šausmu un briesmoņu ziņā, bet tā emocionāli šausmīgs. Sajūta, kad pamodos, un sapratu, ka tā nav bijusi īstenība un īstā šodiena vēl tikai priekšā, robežojās ar svētlaimi.

Ja viss izdosies pēc mana lieliskā plāna, tad parīt atsākšu sporta nodarbības. Tas liek pasmaidīt.
Esmu sākusi koši vasarīgu svārku/kleitu meklējumus, arī tas priecē.

the stuff that actually matters

Šodien galvā tikai Oskari, skaistas kleitas un pavasaris. Par to tad arī es te šoreiz.
Vakar/šodien pirmo reizi tā pa īstam skatījos visu, līdz šim parasti tikai kādus noteiktus numurus vai runas paskatījos. Pietam uz lielā ekrāna, kas bija diezgan naiss, neraugoties uz to, ka pēc stundām piecām acis jau bija diezgan sagurušas.

Vispirms jau Date Night, ko rādija pirms tam, bija diezgan smieklīga, nebiju cerējusi uz neko sevišķu, bet tiešām patika. Var jau būt, ka pie vainas bija agrā rīta stunda, bet tie joki tiešām bija smieklīgi.
Pēc tam sarkanais paklājs. Tā kā translēja kaut kāds vācu kanāls, puse interviju un komentāru sākumā bija vienīgi vāciski, score! Bet nu kaut ko ļoti nedaudz es tomēr sapratu. Sapratu es, piemēram, to, ka šie bija labi ģērbti Oskari, jo nebija neviena kleita, kas likās galīgi garām.
Sandra Buloka izskatījās ļoti ekselenti Marchesa kleitā, bet nu Marchesa vienmēr ir SKAISTI, tāpēc nezinu, vai tas skaitās. Tad, kad ieraudzīju Zoe Saldanu bija diezgan WOW, tik ļoti zilbinoši un gaisīgi reizē. Abas Up in the Air dāmas - Vera Farmiga vēl vienā lieliskā Marchesa kleitā un Anna Kendrick Ellie Saab bija vienkārši apburošas. Un Carey Mulligan jau vienmēr ir burvīga.
Bija skaisti, jā. (:
Tad ceremonija, ko atklāj Neil Patrick Harris ar kabarē. Cik gan lieliskāk vispār ir iespējams? Stīvs Mārtins ar Aleku Baldvinu bija vienkārši pārāk smieklīgi un Avatarizētais Bens Stillers - perfekti! Ļoti daudz filmu joku un lielāko daļu es pat sapratu, bet bija tādi, ko tomēr ne. Mērķis - nākamgad saprast visus jokus. Mērķis Nr.2. - tikt uzņemtai Kinoakadēmijas biedru skaitā. Nu es taču drīkstu sapņot! ;DD
Pašus Oskarus daudzi no tiem, kam vajadzēja dabūt, arī dabūja. Vienīgais šoks bija par to, ka The Hurt Locker dabūja Best Picture. Es nesaku, ka vajadzēja noteikti Avataram dabūt, un, The Hurt Locker, protams, ir ļoti laba filma. Bet man tā tomēr nelikās gada VISlabākā filma.

Vienīgais, kas man nepatika, bija daļa no tiem cilvēkiem apkārt. Es tiešām nesaprotu, ko viņi tur darīja, jo neizskatījās, ka viņiem baigi interesētu Oskari. Diezgan daudzi gulēja vai gāja ātrāk prom, bet to vēl tā kā varētu saprast, jo tomēr 7 stundas un miedziņš. Bet, tās meitenes, kas mums sēdēja blakus un bija ļoti ķopsī, vislaik staigāja apkārt ar saviem kokteiļiem, vulgāri runāja un pēc tam vēl sāka bučoties viena ar otru, es tiešām nesapratu. Bija prieciņš un mieriņš, kad viena no viņām aizmiga, bet pārējās divas pazuda un neatgriezās. Ceru, ka šobrīd viņas joprojām guļ kaut kur kanāla malā.
Nu jā, es domāju, nākamgad viņiem tur vajadzētu ieviest cilvēku cenzūru un pie ieejas varbūt uzdot visādus jautājumus par filmām, lai laistu iekšā tikai tos, kas tiešām mīl filmas un grib smuki skatīties Oskarus. Bet nu tas tikai tāds neliels ieteikums no manas puses.

2 stundu miedziņš, bet pārsteidzoša enerģija šodien. Tā kā esmu makšķernieka meita, varu teikt, ka "tagad man ir āķis lūpā" un vienmēr skatīšos.
Tas bija lieliski, jā. Līdz nākamajam gadam.

the hope of symmetry

Vēl atlikušas 0 lekcijas, 2 referāti un 3 eksāmeni. Nav tik traki.

Iespējams, ka mums ar brāli tomēr ir kāds kopīgs gēns, jo viņš tagad skatās tādus seriālus, kas ir diezgan awesome. Visus "Friends" un "How I Met Your Mother" piebeidzis, tagad "The Big Bang Theory" laiž. Agrāk kopā skatījāmies "Prison Break" un tajos laikos, kad biju bailīga un nevarēju viena skatīties "Supernatural" viena pati (pagājušogad, haha), liku viņam kopā ar mani skatīties ;D
Droši vien muļķīgi, bet man tas liekas kaut kā ģimenīgi. ^_^

Bet stulbi, ka šodien atkal biju slinka un neko diži vērtīgu neizdarīju. Bet ko var gribēt no dienas, kas sākas ar nespēju piecelties un nogulēšanu līdz 10.15?

Rīt agra celšanās un došanās uz JV salidojumu Siguldā. Ko es tur darīšu, nav ne jausmas gan, pieļauju, ka varētu būt smieklīgi :D

UN, tagad veikalos ir tik daudz skaistu kleitu. Gribu kleitaskleitaskleitas daudzdaudzdaudz. Tāpēc man šobrīd it sevišķi riebj krīze un tas, ka jātaupa un nevar pirkt daudz kleitaskleitaskleitas.
Es mīlu kleitas. Kleitas un filmas. Ļoti.