not everything makes sense

Jā, es tiku Erasmusā, un tas ir lieliski! Un uz tādu vietu, kur jau sen vairs necerēju - Māstrihtu, jo bij tādas ziņas, ka uz turieni ar mūsu fakultāti konkurē arī komunikāciju faukultāte, kā arī tāpēc, ka vairākiem, kam bij labākas atzīmes un ļoti laba angļu valoda, tā bija kā pirmā prioritāte. Bet beigās tomēr tā feini sanāca, ka 3 no 4 vietām uz turieni aizpildām mēs, eks-RCHVieši.
Es gan joprojām nesaprotu, kā tas varēja tā gadīties, jo man nelikās, ka man būtu veicies sevišķi labi. Nu, piemēram, pārrunās, kad vaicāja par sabiedrisko aktivitāti, es pastāstīju, kā esmu organizācijā, par kuru neviens no komisijas locekļiem nebija nekad neko dzirdējis un kā man patīk skriet. Šobrīd es nesaprotu, kādā veidā es tobrīd skriešanu savā galvā sasaistīju ar sabiedrisko aktivitāti, bet es pieņemu, ka tā bija pareizā atbilde, jo izrādās, ka sabiedriskajā aktivitātē man ir vairāk punktu nekā puisim, kurš ļoti aktīvi darbojas studentu pašpārvaldē, visādās padomēs, braukā pa semināriem, un kura dzīve man liekas vienkārši ir viena liela sabiedriskā aktivitāte. Nu ko lai saka? Ja nu vienīgi "skriet vajag, draudziņ!".

Vienīgais loģiskais (ar uzsvaru uz loģiskais) izskaidrojums manai veiksmei man liekas tas, ka todien man mugurā bij mīļākie svārki.
Bet nu paldies englishforums.com, kas sniedza man to lielisko iespēju izvilkt no daudzdaudz cilvēku motivācijas vēstulēm labākos gabaliņus un pārveidot, attiecinot uz sevi. Paldies Prelīnai, kas šo motivācijas pilno supervēstuli pārbaudīja un deva dažus vērtīgus ieteikumus, ko es ņēmu vēra. Un paldies manai veiksmei, kas mani, kā izrādās, tomēr nav pametusi. (Manuprāt, lieliska pateicības runa man izdevusies. Ar šo es varētu iet saņemt savu Oskaru ;D)

Runājot par aprīli, it sevišķi 1., es uzķēros tikai uz 1 joka, bet tad tā diezgan. Tvnetā bija joku ziņas par to, ka šogad Positivusā uzstāšoties Lady Gaga un, ka biļetes šogad maksāšot nedaudz dārgāk - 150 ls uz vienu dienu. Kad es izlasīju par Gagu, man noteikti bij TIK sajūsmināta seja. Kad apakšā izlasīju, ka tā ir 1.aprīļa ziņa, mana seja bij tieši apgriezti proporcionāli vīlusies.

Lieldienas bij jaukas un ģimeniskas, vienīgais mīnuss, ka nešūpojos. Man gan liekas, ka odi vasarā kož vienmēr, neatkarīgi no tā, vai Lieldienās es šūpojos līdz sliktai dūšai vai nedaru to.

Esmu veiksmīgi izpildījusi savu mācību darbu plānu, un šonedēļ atlicis tikai mācīties eksāmenam un mazliet angļu valodas lietiņas padarīt.
Kopumā šobrīd sāk beidzot rasties tā labi padarītā darba sajūta, kas ir diezgan jauki. (:

I'm on seafood diet - I see food and I eat it

Sāk parādīties tāda pavasarīga atmošanās sajūta. Es gan nezinu, ko tieši tas nozīmē, bet sajūta ir diezgan jauka. (:

Man pašai liekas, ka šonedēļ es darīju ļooti daudz visādu lietu. Gan jau, ka tā gluži nebija, bet ir tāda sajūta. Bet tādas labi padarīta darba sajūtas gan nav, jo zinu, ka nebiju spīdoša Erasmus intervijā. Bet nu nebij arī tas trakākais variants, es vismaz nebiju tā meitene, kas iznāca ārā ar asarām acīs, un vienmēr jau pastāv iespēja, ka komisija izdomās "eu, sūtām šito meiteni, viņai forši svārki". ;D Fingers crossed.

Vakar tāds jauks JV pasākums. Apbrīnoju "Riesta" apņēmību 7 stundas, tai skaitā arī pa lietu un tumsu, meklēt pa visu Rīgu kastītes ar kartes gabaliņiem un beigās atrast tikai pusi.
Telpas bija vienkārši wooow bordelis kaut kāds, ar ļooti erotisku sarkano istabu un mazu budas templi. Izskatījās, ka tur uzņem pornofilmas vai tur mīlas verdzenes (jā, bija arī ķēdes). Logu un telefona zonas tur nebij, un sākumā bij nedaudz bailīgi, sarunas par to, kuram zags nierītes, kuram akniņas, kuru pārdos veselu itāļu mafijai.
UN vēl tur var atklāt slepenas ejas, pa kurām var tālu un bailīgi aiziet zem Rīgas ielām. Skats, kad Brenics, kurš jau dabiski izskatās pēc vikinga, ar zobenu (jā, tur bija arī zobens!) dodas ejā bija diezgan episks.
+ Brazīļu šovs ar daudz dibenu kratīšanu un ļoti spīdīgām krūtīm, kas gāja daudzdaudz reizes, jo bija īpašs pieprasījums no vīrišķā dzimuma pārstāvjiem. Un vēlāk arī ļoti smieklīgie franču jackass.

Pagājšnakt arī ļoti reāli murdziņi, murgoju par šodienu un viss likās TIK reāli, vienīgi izrādes "Kerija. Retrospekcija" vietā man murgā bija paredzēts iet uz "Žurkas Kornēlijas atgriešanos". Pirmo reizi tāds spēcīgs murgs nevis šausmu un briesmoņu ziņā, bet tā emocionāli šausmīgs. Sajūta, kad pamodos, un sapratu, ka tā nav bijusi īstenība un īstā šodiena vēl tikai priekšā, robežojās ar svētlaimi.

Ja viss izdosies pēc mana lieliskā plāna, tad parīt atsākšu sporta nodarbības. Tas liek pasmaidīt.
Esmu sākusi koši vasarīgu svārku/kleitu meklējumus, arī tas priecē.

pants are useless

Sākšu ar tādu nopietnu (ha) lietu kā mācībām. Viņu joprojām ir daudz, šajā ziņā nekas nav mainījies. BET man ir sistēma un, ja turās pie šīs sistēmas, tad vismaz vajadzētu būt daudzmaz čiki.
Jauns toties ir tas, ka bijām nobaudīt unim blakus esošā stomatoloģijas institūta ēdnīcas labumus. Tur ir lēti, garšīkgi un TIK milzīgas porcijas, ka tas pēc tam sagādā fiziskas sāpes, bet forši tā. Es pat varu pieciest, ka ar šo iestādi saistās visādas nepatīkama brekešu atmiņas un 3 stundu gaidīšanas, lai būtu kabinetā 6 minūtes un tā.
Pēc varenajām pusdienām tika iemēģināts blakus esošais kalniiiiņš. Smieklīgi skatīties, kādus priekus 1.kursam sagādā braukšana pa ledus kalniņu ar kartona kastēm :DD. Es gan tur pildīju tikai skaļu smieklu lomu, jo todien man bija pārāk īsi un plāni svārki, lai ko tādu darītu. Vēlāk, ejot mājā, iedomājos, ka varbūt tiešām mazliet par īsu ziemai, jo apstājās mašīna un piedāvājās mani "pavest", bet nu varbūt tā bija vienkārši sagadīšanās.

Vēl mēs tajā pašā garšīgā ēdiena/kalniņa dienā pavadījām ilgu laiku spēlējot bibliotēkā Gold Strike, kas ir ļoooti super spēle. Izrādījās, ka Krista un Mārciņš nemaz nezināja par šīs LIELISKĀS spēles esamību, bet es to veiksmīgi laboju. Tā mēs sēdējām un aizņēmām veselus 3 datorus, spēlējot Gold Strike, kamēr citi cilvēki staigāja apkārt un meklēja brīvas vietas, jo viņiem bija jādara kaut kas svarīgs mācībām vai kas tikpat tizls. Šīs superspēles dēļ Krista vakar nepaspēja uzrakstīt kopsavilkumu, tieši tik atkarību raisoša šī spēle ir ;D.

Vienu nakti man bija ļotļoti bēdīgs un sirdi plosošs sapnis, neatceros, par ko gan tieši, bet, kad es naktī pamodos, es biju galīgi noasarojusi. Nekad nebiju iedomājusies, ka var tā raudāt sapnī.
Un, ja par asariņām, tad, protams, jāmin Alexander McQueen :(. Kaut gan man vissāpīgākā no nesenajām slavenību nāvēm joprojām ir Britānija Mērfija, šis bij tā traki, jo parasti ir visādas avārijas, zāļu sajaukšanas un tā, neliekas, ka tik veiksmīgi un bagāti cilvēki varētu būt tik nelaimīgi, lai izdarītu ko tādu.

Bet, ja par slavu, tad es šodien Olimpiādes ietekmē iedomājos, ka, ja būtu jāizvēlas, vai būt neeenormāli slavenai un super dziedātājai/aktrisei vai sportistei, es izvēlētos otro. Tas ir kaut kā daudz lieliskāk tomēr.