Sāk parādīties tāda pavasarīga atmošanās sajūta. Es gan nezinu, ko tieši tas nozīmē, bet sajūta ir diezgan jauka. (:
Man pašai liekas, ka šonedēļ es darīju ļooti daudz visādu lietu. Gan jau, ka tā gluži nebija, bet ir tāda sajūta. Bet tādas labi padarīta darba sajūtas gan nav, jo zinu, ka nebiju spīdoša Erasmus intervijā. Bet nu nebij arī tas trakākais variants, es vismaz nebiju tā meitene, kas iznāca ārā ar asarām acīs, un vienmēr jau pastāv iespēja, ka komisija izdomās "eu, sūtām šito meiteni, viņai forši svārki". ;D Fingers crossed.
Vakar tāds jauks JV pasākums. Apbrīnoju "Riesta" apņēmību 7 stundas, tai skaitā arī pa lietu un tumsu, meklēt pa visu Rīgu kastītes ar kartes gabaliņiem un beigās atrast tikai pusi.
Telpas bija vienkārši wooow bordelis kaut kāds, ar ļooti erotisku sarkano istabu un mazu budas templi. Izskatījās, ka tur uzņem pornofilmas vai tur mīlas verdzenes (jā, bija arī ķēdes). Logu un telefona zonas tur nebij, un sākumā bij nedaudz bailīgi, sarunas par to, kuram zags nierītes, kuram akniņas, kuru pārdos veselu itāļu mafijai.
UN vēl tur var atklāt slepenas ejas, pa kurām var tālu un bailīgi aiziet zem Rīgas ielām. Skats, kad Brenics, kurš jau dabiski izskatās pēc vikinga, ar zobenu (jā, tur bija arī zobens!) dodas ejā bija diezgan episks.
+ Brazīļu šovs ar daudz dibenu kratīšanu un ļoti spīdīgām krūtīm, kas gāja daudzdaudz reizes, jo bija īpašs pieprasījums no vīrišķā dzimuma pārstāvjiem. Un vēlāk arī ļoti smieklīgie franču jackass.
Pagājšnakt arī ļoti reāli murdziņi, murgoju par šodienu un viss likās TIK reāli, vienīgi izrādes "Kerija. Retrospekcija" vietā man murgā bija paredzēts iet uz "Žurkas Kornēlijas atgriešanos". Pirmo reizi tāds spēcīgs murgs nevis šausmu un briesmoņu ziņā, bet tā emocionāli šausmīgs. Sajūta, kad pamodos, un sapratu, ka tā nav bijusi īstenība un īstā šodiena vēl tikai priekšā, robežojās ar svētlaimi.
Ja viss izdosies pēc mana lieliskā plāna, tad parīt atsākšu sporta nodarbības. Tas liek pasmaidīt.
Esmu sākusi koši vasarīgu svārku/kleitu meklējumus, arī tas priecē.
Man pašai liekas, ka šonedēļ es darīju ļooti daudz visādu lietu. Gan jau, ka tā gluži nebija, bet ir tāda sajūta. Bet tādas labi padarīta darba sajūtas gan nav, jo zinu, ka nebiju spīdoša Erasmus intervijā. Bet nu nebij arī tas trakākais variants, es vismaz nebiju tā meitene, kas iznāca ārā ar asarām acīs, un vienmēr jau pastāv iespēja, ka komisija izdomās "eu, sūtām šito meiteni, viņai forši svārki". ;D Fingers crossed.
Vakar tāds jauks JV pasākums. Apbrīnoju "Riesta" apņēmību 7 stundas, tai skaitā arī pa lietu un tumsu, meklēt pa visu Rīgu kastītes ar kartes gabaliņiem un beigās atrast tikai pusi.
Telpas bija vienkārši wooow bordelis kaut kāds, ar ļooti erotisku sarkano istabu un mazu budas templi. Izskatījās, ka tur uzņem pornofilmas vai tur mīlas verdzenes (jā, bija arī ķēdes). Logu un telefona zonas tur nebij, un sākumā bij nedaudz bailīgi, sarunas par to, kuram zags nierītes, kuram akniņas, kuru pārdos veselu itāļu mafijai.
UN vēl tur var atklāt slepenas ejas, pa kurām var tālu un bailīgi aiziet zem Rīgas ielām. Skats, kad Brenics, kurš jau dabiski izskatās pēc vikinga, ar zobenu (jā, tur bija arī zobens!) dodas ejā bija diezgan episks.
+ Brazīļu šovs ar daudz dibenu kratīšanu un ļoti spīdīgām krūtīm, kas gāja daudzdaudz reizes, jo bija īpašs pieprasījums no vīrišķā dzimuma pārstāvjiem. Un vēlāk arī ļoti smieklīgie franču jackass.
Pagājšnakt arī ļoti reāli murdziņi, murgoju par šodienu un viss likās TIK reāli, vienīgi izrādes "Kerija. Retrospekcija" vietā man murgā bija paredzēts iet uz "Žurkas Kornēlijas atgriešanos". Pirmo reizi tāds spēcīgs murgs nevis šausmu un briesmoņu ziņā, bet tā emocionāli šausmīgs. Sajūta, kad pamodos, un sapratu, ka tā nav bijusi īstenība un īstā šodiena vēl tikai priekšā, robežojās ar svētlaimi.
Ja viss izdosies pēc mana lieliskā plāna, tad parīt atsākšu sporta nodarbības. Tas liek pasmaidīt.
Esmu sākusi koši vasarīgu svārku/kleitu meklējumus, arī tas priecē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru