pirmdiena, 2010. gada 5. aprīlis

not everything makes sense


Jā, es tiku Erasmusā, un tas ir lieliski! Un uz tādu vietu, kur jau sen vairs necerēju - Māstrihtu, jo bij tādas ziņas, ka uz turieni ar mūsu fakultāti konkurē arī komunikāciju faukultāte, kā arī tāpēc, ka vairākiem, kam bij labākas atzīmes un ļoti laba angļu valoda, tā bija kā pirmā prioritāte. Bet beigās tomēr tā feini sanāca, ka 3 no 4 vietām uz turieni aizpildām mēs, eks-RCHVieši.
Es gan joprojām nesaprotu, kā tas varēja tā gadīties, jo man nelikās, ka man būtu veicies sevišķi labi. Nu, piemēram, pārrunās, kad vaicāja par sabiedrisko aktivitāti, es pastāstīju, kā esmu organizācijā, par kuru neviens no komisijas locekļiem nebija nekad neko dzirdējis un kā man patīk skriet. Šobrīd es nesaprotu, kādā veidā es tobrīd skriešanu savā galvā sasaistīju ar sabiedrisko aktivitāti, bet es pieņemu, ka tā bija pareizā atbilde, jo izrādās, ka sabiedriskajā aktivitātē man ir vairāk punktu nekā puisim, kurš ļoti aktīvi darbojas studentu pašpārvaldē, visādās padomēs, braukā pa semināriem, un kura dzīve man liekas vienkārši ir viena liela sabiedriskā aktivitāte. Nu ko lai saka? Ja nu vienīgi "skriet vajag, draudziņ!".
Vienīgais loģiskais (ar uzsvaru uz loģiskais) izskaidrojums manai veiksmei man liekas tas, ka todien man mugurā bij mīļākie svārki.
Bet nu paldies englishforums.com, kas sniedza man to lielisko iespēju izvilkt no daudzdaudz cilvēku motivācijas vēstulēm labākos gabaliņus un pārveidot, attiecinot uz sevi. Paldies Prelīnai, kas šo motivācijas pilno supervēstuli pārbaudīja un deva dažus vērtīgus ieteikumus, ko es ņēmu vēra. Un paldies manai veiksmei, kas mani, kā izrādās, tomēr nav pametusi. (Manuprāt, lieliska pateicības runa man izdevusies. Ar šo es varētu iet saņemt savu Oskaru ;D)

Runājot par aprīli, it sevišķi 1., es uzķēros tikai uz 1 joka, bet tad tā diezgan. Tvnetā bija joku ziņas par to, ka šogad Positivusā uzstāšoties Lady Gaga un, ka biļetes šogad maksāšot nedaudz dārgāk - 150 ls uz vienu dienu. Kad es izlasīju par Gagu, man noteikti bij TIK sajūsmināta seja. Kad apakšā izlasīju, ka tā ir 1.aprīļa ziņa, mana seja bij tieši apgriezti proporcionāli vīlusies.

Lieldienas bij jaukas un ģimeniskas, vienīgais mīnuss, ka nešūpojos. Man gan liekas, ka odi vasarā kož vienmēr, neatkarīgi no tā, vai Lieldienās es šūpojos līdz sliktai dūšai vai nedaru to.

Esmu veiksmīgi izpildījusi savu mācību darbu plānu, un šonedēļ atlicis tikai mācīties eksāmenam un mazliet angļu valodas lietiņas padarīt.
Kopumā šobrīd sāk beidzot rasties tā labi padarītā darba sajūta, kas ir diezgan jauki. (:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru