Ehh, pēdējā diena, kad vēl nejūtos veca, un es to pavadu diezgan bezmērķīgi un nedaudz skumji. Muļķīgs sentiments, slinkums, slapjas kājas un tādi krikumi.
Šodien unī un ielās bij smuko gumijnieku parāde. Tik daudz visādu spilgtu krāsiņu un rakstiņu, ka prieks. Īstenībā gan prieks mijās ar skaudību, jo manos vecajos gumijniekos ir nepatīkama sūce, kas nozīmē, kas tos vairs nelietoju un šādos laika apstākļos man vienkārši ir slapjas kājas, lai vai kādus olimpiešu cienīgus lecienus pāri peļķēm es nedemonstrētu.
Aizvakar/vakar izlasīju "Meitene ar pūķa tetovējumu". Ak, aizraujošā literatūra, tevis ir tik ļoti par maz manā dzīvē. Atgādināja vecos labos (9.klase?) Dena Brauna laikus, kad lasīju katrā brīvā minūtē un nespēju nolikt nost. Toreiz gan, lasot jau 3. un 4. grāmatu, zuda tā beigu intriga, jo tas stils tomēr viņam ir pārāk viens un jau sākumā var paredzēt, ka sliktais būs tas, kurš sākumā neizskatās slikts.
Lasot šito, mani sākumā izdarītie spriedumi par to, kurš varētu izrādīties sliktais, kā arī par vienu no atrisinājuma galvenajiem elementiem, bija diezgan pareizi, tāpēc jutos mazais detektīvs vai arī Nensija Drū, ja kādam ir nojausma, kas tā tāda.
Šodien noskatījos arī filmu, kas veidota pēc grāmatas un sapratu, ka to nevajadzēja darīt, jo manā galvā tomēr viss bija tā skaistāk un foršāk. Zviedru aktieri tur bija pārāk neglīti un kopumā nebija forši uztaisīts. Secināju, ka tur pavisam noteikti ir vajadzīgs Holivudas rimeiks.
Ja mans lieliskais mācību plāns īstenosies, un tuvākajā laikā es būšu ļoti darbīga un neslinkošu, pastāv cerība, ka aprīlis un maijs varētu būt tādi brīvāki. Pirmo reizi ir tā sajūta, ka es redzu darbiem galu. Pagaidām tas gan vēl ir diezgan tālu, bet nu es vismaz REDZU beigas, un tā ir jauka sajūta.
Nākamnedēļ, vai sliktākajā gadījumā aiznākamnedēļ, apņemos kaut ko beidzot darīt matu jautājumā. VIŅI ir izgājuši ārpus visas kontroles.
Šis ir viens no gadiem, kad mana dzimšanas diena sakrīt ar astroloģisko pavasari. Balstoties uz senču ticējumiem, tas nozīmē, ka būs lielisks gads.
Un tam, ka es to tikko izdomāju, ir otršķirīga nozīme.
Šodien unī un ielās bij smuko gumijnieku parāde. Tik daudz visādu spilgtu krāsiņu un rakstiņu, ka prieks. Īstenībā gan prieks mijās ar skaudību, jo manos vecajos gumijniekos ir nepatīkama sūce, kas nozīmē, kas tos vairs nelietoju un šādos laika apstākļos man vienkārši ir slapjas kājas, lai vai kādus olimpiešu cienīgus lecienus pāri peļķēm es nedemonstrētu.
Aizvakar/vakar izlasīju "Meitene ar pūķa tetovējumu". Ak, aizraujošā literatūra, tevis ir tik ļoti par maz manā dzīvē. Atgādināja vecos labos (9.klase?) Dena Brauna laikus, kad lasīju katrā brīvā minūtē un nespēju nolikt nost. Toreiz gan, lasot jau 3. un 4. grāmatu, zuda tā beigu intriga, jo tas stils tomēr viņam ir pārāk viens un jau sākumā var paredzēt, ka sliktais būs tas, kurš sākumā neizskatās slikts.
Lasot šito, mani sākumā izdarītie spriedumi par to, kurš varētu izrādīties sliktais, kā arī par vienu no atrisinājuma galvenajiem elementiem, bija diezgan pareizi, tāpēc jutos mazais detektīvs vai arī Nensija Drū, ja kādam ir nojausma, kas tā tāda.
Šodien noskatījos arī filmu, kas veidota pēc grāmatas un sapratu, ka to nevajadzēja darīt, jo manā galvā tomēr viss bija tā skaistāk un foršāk. Zviedru aktieri tur bija pārāk neglīti un kopumā nebija forši uztaisīts. Secināju, ka tur pavisam noteikti ir vajadzīgs Holivudas rimeiks.
Ja mans lieliskais mācību plāns īstenosies, un tuvākajā laikā es būšu ļoti darbīga un neslinkošu, pastāv cerība, ka aprīlis un maijs varētu būt tādi brīvāki. Pirmo reizi ir tā sajūta, ka es redzu darbiem galu. Pagaidām tas gan vēl ir diezgan tālu, bet nu es vismaz REDZU beigas, un tā ir jauka sajūta.
Nākamnedēļ, vai sliktākajā gadījumā aiznākamnedēļ, apņemos kaut ko beidzot darīt matu jautājumā. VIŅI ir izgājuši ārpus visas kontroles.
Šis ir viens no gadiem, kad mana dzimšanas diena sakrīt ar astroloģisko pavasari. Balstoties uz senču ticējumiem, tas nozīmē, ka būs lielisks gads.
Un tam, ka es to tikko izdomāju, ir otršķirīga nozīme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru