I'm on seafood diet - I see food and I eat it

Sāk parādīties tāda pavasarīga atmošanās sajūta. Es gan nezinu, ko tieši tas nozīmē, bet sajūta ir diezgan jauka. (:

Man pašai liekas, ka šonedēļ es darīju ļooti daudz visādu lietu. Gan jau, ka tā gluži nebija, bet ir tāda sajūta. Bet tādas labi padarīta darba sajūtas gan nav, jo zinu, ka nebiju spīdoša Erasmus intervijā. Bet nu nebij arī tas trakākais variants, es vismaz nebiju tā meitene, kas iznāca ārā ar asarām acīs, un vienmēr jau pastāv iespēja, ka komisija izdomās "eu, sūtām šito meiteni, viņai forši svārki". ;D Fingers crossed.

Vakar tāds jauks JV pasākums. Apbrīnoju "Riesta" apņēmību 7 stundas, tai skaitā arī pa lietu un tumsu, meklēt pa visu Rīgu kastītes ar kartes gabaliņiem un beigās atrast tikai pusi.
Telpas bija vienkārši wooow bordelis kaut kāds, ar ļooti erotisku sarkano istabu un mazu budas templi. Izskatījās, ka tur uzņem pornofilmas vai tur mīlas verdzenes (jā, bija arī ķēdes). Logu un telefona zonas tur nebij, un sākumā bij nedaudz bailīgi, sarunas par to, kuram zags nierītes, kuram akniņas, kuru pārdos veselu itāļu mafijai.
UN vēl tur var atklāt slepenas ejas, pa kurām var tālu un bailīgi aiziet zem Rīgas ielām. Skats, kad Brenics, kurš jau dabiski izskatās pēc vikinga, ar zobenu (jā, tur bija arī zobens!) dodas ejā bija diezgan episks.
+ Brazīļu šovs ar daudz dibenu kratīšanu un ļoti spīdīgām krūtīm, kas gāja daudzdaudz reizes, jo bija īpašs pieprasījums no vīrišķā dzimuma pārstāvjiem. Un vēlāk arī ļoti smieklīgie franču jackass.

Pagājšnakt arī ļoti reāli murdziņi, murgoju par šodienu un viss likās TIK reāli, vienīgi izrādes "Kerija. Retrospekcija" vietā man murgā bija paredzēts iet uz "Žurkas Kornēlijas atgriešanos". Pirmo reizi tāds spēcīgs murgs nevis šausmu un briesmoņu ziņā, bet tā emocionāli šausmīgs. Sajūta, kad pamodos, un sapratu, ka tā nav bijusi īstenība un īstā šodiena vēl tikai priekšā, robežojās ar svētlaimi.

Ja viss izdosies pēc mana lieliskā plāna, tad parīt atsākšu sporta nodarbības. Tas liek pasmaidīt.
Esmu sākusi koši vasarīgu svārku/kleitu meklējumus, arī tas priecē.

would you like you, if you met you?

Ehh, pēdējā diena, kad vēl nejūtos veca, un es to pavadu diezgan bezmērķīgi un nedaudz skumji. Muļķīgs sentiments, slinkums, slapjas kājas un tādi krikumi.

Šodien unī un ielās bij smuko gumijnieku parāde. Tik daudz visādu spilgtu krāsiņu un rakstiņu, ka prieks. Īstenībā gan prieks mijās ar skaudību, jo manos vecajos gumijniekos ir nepatīkama sūce, kas nozīmē, kas tos vairs nelietoju un šādos laika apstākļos man vienkārši ir slapjas kājas, lai vai kādus olimpiešu cienīgus lecienus pāri peļķēm es nedemonstrētu.

Aizvakar/vakar izlasīju "Meitene ar pūķa tetovējumu". Ak, aizraujošā literatūra, tevis ir tik ļoti par maz manā dzīvē. Atgādināja vecos labos (9.klase?) Dena Brauna laikus, kad lasīju katrā brīvā minūtē un nespēju nolikt nost. Toreiz gan, lasot jau 3. un 4. grāmatu, zuda tā beigu intriga, jo tas stils tomēr viņam ir pārāk viens un jau sākumā var paredzēt, ka sliktais būs tas, kurš sākumā neizskatās slikts.
Lasot šito, mani sākumā izdarītie spriedumi par to, kurš varētu izrādīties sliktais, kā arī par vienu no atrisinājuma galvenajiem elementiem, bija diezgan pareizi, tāpēc jutos mazais detektīvs vai arī Nensija Drū, ja kādam ir nojausma, kas tā tāda.

Šodien noskatījos arī filmu, kas veidota pēc grāmatas un sapratu, ka to nevajadzēja darīt, jo manā galvā tomēr viss bija tā skaistāk un foršāk. Zviedru aktieri tur bija pārāk neglīti un kopumā nebija forši uztaisīts. Secināju, ka tur pavisam noteikti ir vajadzīgs Holivudas rimeiks.

Ja mans lieliskais mācību plāns īstenosies, un tuvākajā laikā es būšu ļoti darbīga un neslinkošu, pastāv cerība, ka aprīlis un maijs varētu būt tādi brīvāki. Pirmo reizi ir tā sajūta, ka es redzu darbiem galu. Pagaidām tas gan vēl ir diezgan tālu, bet nu es vismaz REDZU beigas, un tā ir jauka sajūta.

Nākamnedēļ, vai sliktākajā gadījumā aiznākamnedēļ, apņemos kaut ko beidzot darīt matu jautājumā. VIŅI ir izgājuši ārpus visas kontroles.

Šis ir viens no gadiem, kad mana dzimšanas diena sakrīt ar astroloģisko pavasari. Balstoties uz senču ticējumiem, tas nozīmē, ka būs lielisks gads.
Un tam, ka es to tikko izdomāju, ir otršķirīga nozīme.

because you look, but you do not see

Tas ir oficiāli - man NAV rakstura! Man bija aizliegts sākt skatīties nākamo America's Next Top Model sezonu, kamēr nebūšu iesniegusi kursa darbu. Šodien sāku skatīties 7.sezonu un drīkstat minēt 5 reizes, vai man ir uzrakstīts kursa darbs. Ehhh. Esmu neproduktivitātes iemiesojums.

Noskatījos šodien Crazy Heart, lai zinātu, vai Jeff Bridges ir pelnījis to savu zelta vīriņa statueti. Filma kopumā gan sevišķi spēcīgu iespaidu neatstāja, bet viņš tur bija labs, jā.

GG ir atpakaļ un tas ir tāds vismaz neliels prieciņš, neraugoties uz to, ka nekāds seriālu trūkums organismā nebij iestājies, jo skatīties ko man vienmēr ir. Naktī pirms jaunās sērijas nosapņoju savu alternatīvo versiju, kur Neits pieķēra Serīnu ar citu džeku un tāpēc sašāva viņu 3 reizes. Es biju šokā, jo nesapratu, kā seriāla veidotāji var tik brutāli vienkārši nogalināt vienu no galvenajiem varoņiem, bet tad izdomāju, ka laikam tikai viņa būs ļooooti stipri ievainota un nemirs vēl. Liela bija mana vilšanās, kad oriģinālajā sērijā nekas tik stindzinoši aizraujošs nenotika.

Pēc nedēļas dzimšanas diena, bet par to es atsakos domāt. Vairāk koncentrējos uz pavasari parasto. Un sauli.
Atceros, ka pirms pāris gadiem tūlīt pēc 20.marta, braucu ar riteni un man mugurā bija tikai īsais krekliņš un īsbikses. Tā bija viena lieliska diena. Šaubos, ka šogad tā varēs. Tas skumji.

the stuff that actually matters

Šodien galvā tikai Oskari, skaistas kleitas un pavasaris. Par to tad arī es te šoreiz.
Vakar/šodien pirmo reizi tā pa īstam skatījos visu, līdz šim parasti tikai kādus noteiktus numurus vai runas paskatījos. Pietam uz lielā ekrāna, kas bija diezgan naiss, neraugoties uz to, ka pēc stundām piecām acis jau bija diezgan sagurušas.

Vispirms jau Date Night, ko rādija pirms tam, bija diezgan smieklīga, nebiju cerējusi uz neko sevišķu, bet tiešām patika. Var jau būt, ka pie vainas bija agrā rīta stunda, bet tie joki tiešām bija smieklīgi.
Pēc tam sarkanais paklājs. Tā kā translēja kaut kāds vācu kanāls, puse interviju un komentāru sākumā bija vienīgi vāciski, score! Bet nu kaut ko ļoti nedaudz es tomēr sapratu. Sapratu es, piemēram, to, ka šie bija labi ģērbti Oskari, jo nebija neviena kleita, kas likās galīgi garām.
Sandra Buloka izskatījās ļoti ekselenti Marchesa kleitā, bet nu Marchesa vienmēr ir SKAISTI, tāpēc nezinu, vai tas skaitās. Tad, kad ieraudzīju Zoe Saldanu bija diezgan WOW, tik ļoti zilbinoši un gaisīgi reizē. Abas Up in the Air dāmas - Vera Farmiga vēl vienā lieliskā Marchesa kleitā un Anna Kendrick Ellie Saab bija vienkārši apburošas. Un Carey Mulligan jau vienmēr ir burvīga.
Bija skaisti, jā. (:
Tad ceremonija, ko atklāj Neil Patrick Harris ar kabarē. Cik gan lieliskāk vispār ir iespējams? Stīvs Mārtins ar Aleku Baldvinu bija vienkārši pārāk smieklīgi un Avatarizētais Bens Stillers - perfekti! Ļoti daudz filmu joku un lielāko daļu es pat sapratu, bet bija tādi, ko tomēr ne. Mērķis - nākamgad saprast visus jokus. Mērķis Nr.2. - tikt uzņemtai Kinoakadēmijas biedru skaitā. Nu es taču drīkstu sapņot! ;DD
Pašus Oskarus daudzi no tiem, kam vajadzēja dabūt, arī dabūja. Vienīgais šoks bija par to, ka The Hurt Locker dabūja Best Picture. Es nesaku, ka vajadzēja noteikti Avataram dabūt, un, The Hurt Locker, protams, ir ļoti laba filma. Bet man tā tomēr nelikās gada VISlabākā filma.

Vienīgais, kas man nepatika, bija daļa no tiem cilvēkiem apkārt. Es tiešām nesaprotu, ko viņi tur darīja, jo neizskatījās, ka viņiem baigi interesētu Oskari. Diezgan daudzi gulēja vai gāja ātrāk prom, bet to vēl tā kā varētu saprast, jo tomēr 7 stundas un miedziņš. Bet, tās meitenes, kas mums sēdēja blakus un bija ļoti ķopsī, vislaik staigāja apkārt ar saviem kokteiļiem, vulgāri runāja un pēc tam vēl sāka bučoties viena ar otru, es tiešām nesapratu. Bija prieciņš un mieriņš, kad viena no viņām aizmiga, bet pārējās divas pazuda un neatgriezās. Ceru, ka šobrīd viņas joprojām guļ kaut kur kanāla malā.
Nu jā, es domāju, nākamgad viņiem tur vajadzētu ieviest cilvēku cenzūru un pie ieejas varbūt uzdot visādus jautājumus par filmām, lai laistu iekšā tikai tos, kas tiešām mīl filmas un grib smuki skatīties Oskarus. Bet nu tas tikai tāds neliels ieteikums no manas puses.

2 stundu miedziņš, bet pārsteidzoša enerģija šodien. Tā kā esmu makšķernieka meita, varu teikt, ka "tagad man ir āķis lūpā" un vienmēr skatīšos.
Tas bija lieliski, jā. Līdz nākamajam gadam.

the time you forgot to breathe

Kūstkūstkūst.
Lai arī cik nepatīkami un slapji tagad būtu ārā un lai arī cik ļoti man netraucētu sūce kreisajā gumijniekā, tā kušana nozīmē PAVASARI. Un tas nu ir kas tāds, ko es tiešām mīlu. Kad biju maza, katru rītu pavasarī skrēju ap māju un meklēju tikko izdīgušos krokusu un sniegpulkstenīšu asnus, ar katru rītu to bija arvien vairāk, un es kļuvu arvien priecīgāka. Šogad pēc lielajiem pavasara plūdiem (hehe) varētu darīt līdzīgi.

Izrādās, ka es esmu lieliska biljarda spēlētāja.
Jau nu NĒ ;D
Divās spēlēs sabliezu kādas 5 bumbas, bet lielāko daļu pretinieku komandai, tā ka vērtīgākā spēlētāja balvu gan šoreiz neieguvu.
Vispār Mannas dzimšandiena bija tiešām jauka. Man patīk meiteņu ballītes ar filmām, spēlēm un ēdienu.

Vakar, ejot jau uz miega migu, uzslēdzu nedaudz tē vē un nejauši aizrāvos ar filmu Stigmata. Nācās noskatīties līdz galam, kas bija ap diviem, jo pārāk ieinteresēja. Bet tad, kad tur sāka būt pārāk "ūūū, mani apsēdis dēmons" un atrisinājums bija par tēmu, cik baznīca varaskāra un korumpēta, kaut kā zuda tas foršums.
Pēc tam man ilgi rādījās visādi priesteri 'n stuff un nevarēju ilgi, ilgi aizmigt.
Vēl vakar ar sajūsmu beidzot novilku Rec 2. Ja tu esi redzējis oriģinālo Rec un gribi zināt, kas ir vilšanās, tad noskaties obligāti. Pirmā daļa mani tiešām biedēja, bet šajā skatījos ar diezgan garlaikotu aci. Nu labāka par parastajām Holivudas šausmenem jau ir, bet tā pirmā daļa tomēr bija radījusi pārāk expectations, kuri nepiepildījās. Tad, kad izrādījās, ka otrajā daļā viņi to pavērš ļoti par dēmonu filmu, bija tāds waaaaat. Pēc tam kādu brīdi par to nedomā, jo uzrodas superkaitinoši tīņi, kas ir nu tiktik stulbi un kaitinoši, cik tīņi vispār var būt. Un tad, kad jau tu esi apradis ar dēmonu domu un izlem, ka ir tīri ok, viņi tur iemet pārāk lielus pārspīlējumus un tā nelabā apsēsto iedzīvotāju doma atkal velk uz "waaaat" pusi.

Šodien bija Dadžu sēde, kurā bija milzu maiss ar bulciņām. Vienīgā sēde, kad dod reāli ēdienu un Prelīnas NAV. Ironija te būtu visprecīzākais no precīzākajiem raksturojumiem .

Gribētu kaut kad netālā nākotnē apmeklēt šo. Izskatās tik super lietas. Būtu super arī, ja nemaksātu miljonu, bet nu to es vēl nezinu.

Vēl es esmu slinkāka par pandu un negribu neko darīt. Man liekas, ka man noderētu tāds motivation coach vai life coach, nezinu kā sauc, esmu tikai filmās redzējusi. Viņš mani bikstītu darīt lietas un mudinātu sniegties uz mērķiem un tā. Tas būtu jauki.

Vēl es gribu kaut ko izdarīt ar matiem, jo tagad tur valda tāds blaah. Nezinu ko gan. Ir dienas, kad gribētu mainīt toni, ir tādas, kad domāju par citu formu vai garumu, bet ir dienas, kad gribu garusgarusgarus. Tās idejas tur savā starpā konfliktē, tāpēc ir grūti :D
Šis ir tas brīdis, kad jūs man drīkstat ieteikt kaut ko matu sakarā.

the princess is in another castle

Filozofijas eksāmens nebija jauks. Tests it kā un pastāv iespēja uzminēt, bet šo iespēju nācās izmantot parāk bieži tomēr, jo nu tiktik piņķerīgi un nepatīkami jautājumi, un vēl tas, ka vienmēr pastāv variants "neviens no variantiem". Man nepatīk, ja testos ir tādi varianti, jo tas rada pārāk daudzus "āķīgos" jautājumus.

Tieši pirms eksāmena, stāvot un gaidot, dabūju redzēt vienu no trakākajiem video, kādu esmu jebkad redzējusi, un te ietilpst arī slavenais "2 girls 1 cup". Tos beigu skatus ilgi nevarēju aizmirst. Nekad nelekšu atklātnēs ūdenstilpnēs no augstumiem. Nekad.

Man nepatīk ziema un slidenie ledus + izkusis sniegs + vēl kaut kādas vielas savienojumi. Šodien ļoti neveikli paslīdēju un sāpīgi nokritu tieši uz vārīgā ceļa (nevis ceļš, uz kura nokritu, bija vārīgs, bet mans celis, homoformas, zinies). Es gan ļoti ātri piecēlos un tēloju, ka man nesāp. Nepatīk garāmgājējos redzēt to "aaaw, nabaga meitene, tu esi tik neveikla" sejas izteiksmi Bet tas tomēr ir nedaudz labāk par pretī nākošu opju izteikumiem "nu, nu, nu" un nosodošu galvas purināšanu, it kā es speciāli būtu neuzmanīga un neveikla.
Vēlāk gan pamanīju, ka esmu tomēr diezgan paasiņojusi. Biju kaut kur somā pazaudējusi salvetes, tāpēc rokas bija lipīgas ar asinīm. Viens no ziemas nedaudzajiem plusiem ir tas, ka sniegu var izmantot, lai notīrītu asinis daudzmaz.
Man ir zināma pieredze krišanas lietās, jā. Lai kā es arī necenstos, iekšēji es vienmēr palikšu meitene, kas "noripoja no jumta, atsitās pret priedi un iekrita krūmā".

Ceļā no universitātes apsriedām ar kursa biedreni mūsu kucēnu/dzīvnieku mazuļu pieredzes. Ieslēdzās smaržu atmiņa, un es ļoti spilgti atcerējos jaundzimušu papagaiļu smaržu. Nevar pat tā īsti ar neko konkrētu salīdzināt, vienkārši tāds maigums un siltums.
Dzīvnieku mazuļi ir tik super, nu kapēc viņi vienmēr nevar palikt mazi, pūkaini un maigi smaržojoši?

Vēl es šodien kārdinājos ar kleitām un svārkiem. Gandrīz jau nopirku, bet tomēr atturējos. Jūtos gribasspēka iemiesojums.

give me the chocolate and nobody gets hurt

Man ir problēmas ar motivāciju mācīties. Vakar tā vietā, lai apzinīgi padarītu uz priekšu studiju darba lietiņas, noskatījos "America's Next Top Model" cycle 5. Tas tiešām nebija tā plānots un sanāca pavisam nejauši.
No 5 redzētām sezonām šī raunda uzvarētāja man patika vislabāk. Nu neko, vēl 8 raundi to go ;D
BET šodien es biju ļoti apņēmīga un daudzas reizes atturējos sākt cycle 6. Viegli tas nebija.

Arī mana filmu dozēšanas apņēmība pēdējās dienās nedaudz pafeilojusi. Šodien drīkstēju vienu, bet sanāca trīs. Es tiešām saprotu, kāpēc cilvēkiem ir grūti atmest smēķēšanu, ir TIK neiespējami atteikties no kā tāda, kas tik ļoti patīk.
Es pat nespēju uz sevi dusmoties, jo visas šodien redzētās filmas man patika.

Wrong Turn bija tiešām jauka un interesanta. Jau tas vien, ka tai kā šausmu filmai ir imdb vērtējums 6, liecina, ka nekas pavisam slikts nav, jo parasti atzīmes tādām ir skalā no 3 līdz 5. Eliza Dushku man patīk jau no Bafijas laikiem un Desmond Harrington, kas ir Jack Bass no GG, šeit tāds diezgan hot un apņēmīgi slaktēja kanibāliskos, kroplīgos vietējos.
The Tournament pirmajā daļā biju diezgan sajūsmā, jo tā ideja bija ļoti līdzīga Hunger Games galvenajai domai. Pēc tam gan nedaudz norima tā patika, bet tik un tā diezgan naissss.
Cabin Fever bija pretīgi, interesanti un smieklīgi reizē. Vienā vietā es pat skaļi smējos un es filmās parasti skaļi nesmejos. Tad, kad mazais puisītis (tikai beigās sapratu, ka tā nav meitenīte) iekliedzās PANCAKES!, sāka vienkārši random darīt karatē un iekoda džekam rokā bija ļoti WTF. Tā, ka skaties, un viss, ko tajā mirklī vari domāt ir "wtf?". Un vai var būt vēl romatiskāks žests par savas infekcijas un suņa saēstās mīļotās sievietes nosišanu ar lāpstu, lai atvieglotu viņas ciešanas? Nedomāju vis.

Parīt eksāmens filozofijā, uz kuru domāju pārāk neiespringt un nepārmācīties, jo tāpat tur neko nesaprotu, tā ka nav jēgas censties. Ticu, ka vienkārši paveiksies.