Neticami, ka jau rīt, jau RĪT braucu mājās! Šo dienu gaidu jau vismaz pēdējo mēnesi. Nepārprotiet mani, Erasmus ir bijis vienkārši lielisks, un par šo pusgadu man paliks tikai vislabākās atmiņas, man vienkārši ir prieks doties uz mājām. Jo, lai cik jauki te arī nebūtu, tā „pagaidu” sajūta mani īsti laikam tomēr nepameta. Tāda sajūta, it kā es būtu bijusi garās brīvdienās, kamēr tā īstā un lielā dzīve notiek kaut kur Latvijas ārēs. Man pat liekas, ka, braucot mājās, esmu vairāk patīkami satraukta nekā, dodoties prom no mājām janvārī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru