Mans visumīļais draugs - datōōrs ir apslimis. Tas man pēdējās dienās radīja nedaudz stresu, bet tagad visi svarīgie faili ir droši noglabāti un ceturtdien vedīsim pie datordaktera. Ceru, ka varēs visu tā žigli sataisīt atkal čiki, jo, lai cik skumji un nūģīgi to arī nebūtu atzīt, es esmu atkarīga no datora. Un diezgan pamatīgi tā.Teorētiski šobrīd laikam vajadzētu pamācīties angļu valodas lietiņas eksītim, bet tur tām lasāmajām lapām ir tāda savāda maģija, kas man neļauj viņas pabeigt lasīt līdz galam. Kā es tieku līdz kādai otrajai lapai, man sāk viss migloties un nākt nēnormāāāli (spell it like this from now on) miegs, neatkarīgi no tā, cik rāda pulkstenis un kur es atrodos.
Tāpēc es labāk pastāstīšu par dažām filmām. Jo es to sen neesmu darījusi un tāpēc, ka man patīk. Bet jūs jau zināt.
Vispirms filma, kas jau ilgi nepamet manu prātu - Lo. Iespējams, ka daļēji daudz plusus es dodu tāpēc, ka man nebija nekādu dižo expectations, domāju, ka būs vienkārša, jauka šausmu filmiņa. Sākumā es gandrīzgandrīz izslēdzu un izdzēsu, jo likās, ka būs tā pretīgi un nepatīkami, BET es nevaru beigt sajūsmināties par faktu, ka es to tomēr neizdarīju. Ļoti sajūta kā teātrī. Bija gan smieklīgi, gan jauki, gan jocīgi, gan visādi citādi pārsteidzoši ģeniāli. Es gan biju jau pirms tam lasījusi, ka beigās ir kāds twist un sākumā es jau iedomājos to twistu, bet pēc tam kaut kā aizmirsu, un beigu aina, kad neglītais dēmons ar savām sašķaidītajām kājām lenām vilkās prom , lauza manu sirdi un gandrīz izspieda asariņu. Bieži tā negadās.
Paranormal Activity (a.k.a. Paranormal Boredom) - nopietni? Šitā ir tā filma, kas bij tik nenormāli populāra visādās valstīs un esot gada bailīgākā šausmene? Laikam jau te var vainot tos augstos expectations, bet nu kamōōn - tur stundu nenotiek nekas vispār, aizcērtas durvis labākajā gadījumā. Pēc tam, kad jau esi no garlaicības gandrīz atslēdzies, iebāž tur kaut ko nedaudz dēmonisku, bet tajā brīdī ir jau tik ļoooti vienalga, ka pat tas nav bailīgi.
Eden Lake toties viena no pēdējā laika (un iespējams pat visu laiku) šausmīgākajām un spēcīgākajām. Šausmīga, jo tur nav visādu mošķu un traku maniaku, bet viss liekas tik reāls. Pusi es sēdēju saķērusi galvu un domāju "ārprāts! ak, dievs! ārprāts!", jutos disturbēta līdz sīkākajai molekuliņai. Pēc noskatīšanās bija tāda sajūta, ka kāds veselu stundu mani ir vienkārši brutāli spārdījis. Filmas, kuras spēj radīt tik spēcīgu pēcsajūtu, es savā filmu sistēmā ievietoju kategorijā Awesome!
Manā nesenajā disturbējošo filmu vilnī pavīdēja arī Cannibal Holocaust. Pēc lasītā tai vajadzēja būt filmai, kas disturbē līdz kaulam un liekas šokējoši šokējoša. Atkal nedaudz vilšanās, jo izrādās, ka kanibālismu es laikam neuzskatu par kaut ko tik traki briesmīgu. BET tā noteikti būs filma, ko neaizmirsīšu ilgi, jo vienīgā, par kuru zinu, ka tur nogalinātie dzīvnieki tika galināti pa īstam. Mani varbūt neuztrauc, ja ar mačeti sacērt putnu zirnekli, bet, ja rāda, kā lielo bruņurupuci dzīvu atšķeļ vaļā un kā viņam tur iekšā vēl kustās visādi želejveidīgi orgāni, un viņš vēl spirina savas mazās, tuklās kājiņas, kuras viņam pēc tam nocērt, es nespēju tā mierīgi skatīties. Pēc tam tur tie "civilizētie" varoņi sadarīja vēl visādas pretīgas lietas, un bija tika i saprotami, ka beigās jau man bij tāds "go cannibals!" iekšā un patika, ka viņiem tur iekšiņas izrāva.
Beidzot arī piebeidzu Mulholland Dr., domāju, ka laikam nebūtu īsti sapratusi, ja nebūtu izlasījusi visādus atstāstus un paskaidrojumus. Linčs dara baigi sarežģīti visu tomēr. Sarežģīti, bet forši.
Ai, īstenībā nesen sapratu, ka man sāk gadīties tā, ka es sāku skatīties filmu un kaut kur ap vidu vai vēl labāk - beigās, saprotu, ka šito jau esmu redzējusi. New high or new low?
P.S. Paskatījos, ka baigi esmu aizrunājusies par tām filmām. Apņemos tagad kādu brītiņu nepiesārņot internetu ar savām filmdomām!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru