Manas bažas par mācībiņām un nomācošo "rakstu kopsavilkumus 6 stundas dienā un man nav dzīves" sajūtu izrādās bijušas pilnīgi nepamatotas. Šogad ir jādara TIK ļoti samērīgākos daudzumos viss, ka var:- paspēt visu laikā izdarīt;
- aizdoties uz visām ballītēm - pat tām, kas ir nedēļas vidū, arī tad, ja tas nozīmē nebūt 3 dienas mājās un neuzrakstīt šajās dienās nevienu pašu eseju rindiņu
- būt "Dublī" jau 3.gadu un dabūt 3.vietu ļoti reliģiozās ieskaņās :)
- skatīties visas jaunās seriālu sezonas;
- spēlēt daudz galda spēles;
- pabūt Briselē un apciemot Eiropas Parlamentu.
Tā kopumā nu galīgi nav slikti. Vienīgi sanāk nepierasti maz nūģoties pa māju, ko man varbūt reizēm patiktu padarīt mazliet vairāk.
Un ziņas par manu seriālapsēstību ir kaut kādā veidā izplatījušās tālāk, jo man nepazīstami cilvēki, kas laikam dara kaut kādu universitātes darbu par šo tēmu, mani grib intervēt. Lai jau. Es nekadnekad neatsaku, ja man kāds kaut ko jautā par filmām vai seriālīšiem vai prasa kādus ieteikumus. Īstenībā jau es bieži lieku skatīties kādu must see filmu vai seriālīti arī tad, ja man to neprasa nemaz, jo vienkārši ir lietas, kas ir pārāk lieliskas, lai cilvēki tās tā vienkārši neredzētu!
Šodien nedaudz sagurums pēc vakardienas abām mīļballītēm, "seššš - ņem!" un "Imago" spēlēšanas un 2 stundu bakstīšanās/smiešanās/cīnīšanās par segu/ņurcīšanās pa gultu no rīta. Tāpēc tagad, lūdzu, kādu jauku filmu un agru došanos pie miera, jo tā laikam sanāk, ka jau nedēļu neesmu normāli izgulējusies nevienu dienu.
Īstenībā es vienkārši gribēju pateikt, ka man iet galīgi labi un es ceru, ka tā tas arī viss turpināsies un būs arvien labāk un labāk, jo pēc ļoti nomācoši depresīvā un traumējošā pagājušā gada, kas izsūca no manis visu dzīvesprieku, es jūtos to nedaudz pelnījusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru