pony hunter

Es reti te iegriežos. Varbūt sākšu to darīt biežāk, varbūt ne. To es nezinu tāpat kā nezinu to, kā saka lapsa un strauss – nu kādas skaņas tie veido. Vispār jau visu dzīvnieku izdotās skaņas un to atdarināšana man ir diezgan tumša bilde; tādus standartus kā kaķis, suns un govs es aptuveni varbūt varu vēl, bet viss pārējais jau ir brīva improvizācija, kas citos raisa smieklu lēkmes.

Svarīgi ir tas, ka tas miers, kas bija pazudis augusta pasākumu un non-stop lietu virpulī un septembra/oktobra skolas lietās, ir atgriezies. Harmonijas asniņš manī ir jau diezgan sprigans un es ceru, ka tuvākajā laikā sāks dzīt pirmās īstās lapas. Es dažreiz aizmirstu, cik ļoti svarīga man ir harmonija. Nu tā pa īstam svarīga.

Tā kopumā man diezgan patīk lietas šobrīd.

Bet varbūt manam labajam garastāvoklim un iekšējai harmonijai ir kāds sakars ar to, ka katru rītu dzeru salvijas sēklu dzērienu.