pirmdiena, 2010. gada 1. novembris

these are hard times for dreamers

Pēdējā laikā visur apkārt virmo tāda nākotnes noskaņu migliņa. Un ne jau tādas superīgas nākotnes kā Back to the Future II, kur ir lidojošie skrituļdēļi un kedas, kas pielāgojas kājas formai vai The Fifth Element, kur ir debesu kruīza kuģis, kurā uzstājas zila operdziedātāja - citplanētiete ar pasauli glābjošiem akmeņiem vēderā. Tās īstās un biedējošās nākontes. Visi par to vien runā kā par nākotni, saviem mērķiem, ambīcijām un karjeru. Labākais, uz ko šādās sarunās esmu spējīga, ir piekrītoši māt ar galvu, uzklausīt citu karjeras plānus un novilkt kaut ko no sērijas "njaaaa...forši...man gan nav ne jausmas, ko es gribu darīt".
Dažreiz tas mani nomāc un satrauc, jo liekas, ka cilvēkiem manā vecumā jau būtu jābūt vismaz kādai aptuvenai domai par nākotni. Man tādu nav. Man nav ne mērķu, ne ambīciju, ne spožu karjeras plānu. Vienīgais, ko es skaidri zinu, ir tas, ka gribu harmoniju un prieku par dzīvi. Tie pat nav īsti mērķi. KUR PIE VELNA IR MANAS 20GADNIEKU AMBĪCIJAS UN JAUNĪBAS MAKSIMĀLISMS? Protams, es jau varu naivi cerēt, ka neesmu karjeriste un materiālās vērtības man nav tik būtiskas, un ka galvenais ir kaut kāds mistisks piepildījums. Bet es neesmu pārliecināta, ka šis ir tas gadījums.

Viņdien runājām ar Mārciņu par šo tēmu, un viņš vismaz nedaudz mazināja manas raizes. Viņš saka, ka konkrētu mērķu trūkums nozīmē absolūtu brīvību. Ja ir kāds konkrēts mērķis, tad viss tādos lielos vilcienos tiek pakārtots un darīts tā sasniegšanai. Sanāk, ka tādiem bezmērķu cilvēkiem kā man, ir neierobežotas iespējas darīt pilnīgi jebko un kaut kur pa ceļam vienkārši cerēt, ka sanāks forši. Bet varbūt tas vienkārši ir muļķīgs mierinājums.

4 komentāri:

  1. nu nekāds muļķīgs mierinājums, tas taču ir forši ! Un neklausies tādos vājprātīgajos, kā manī, jo varbūt liekas, ka es baigi zinu, ko gribu, bet tā skaidri jau nemaz nezinu. ;)

    AtbildētDzēst
  2. ehhh, bet arī neskaidra nojausma man liekas labāk nekā tas melnais nākotnes caurums, kas plešas manā priekšā

    AtbildētDzēst
  3. Nu pf, man arī tādu lielu plānu nekad nav bijis, ir tikai aptuvena nojausma, kā es gribu, lai tas viss pēc kāda laika izskatās, un tur ir tieši tas "harmonija un prieks par dzīvi". Jo es zinu, ka visi ieplānotie plāni man nekad nesanāk, tāpēc nafig viņus.
    Tu vienkārši esi Stradiņos, tur visi tādi gan jau ;D

    (jā, es te rakstu reti, jo man slinkums vienmēr ielogoties)

    AtbildētDzēst
  4. jā, tu raksti reti un, rādās, ka tad, kad raksti, tad par manām raizēm tev ir sakāms " nu pfff" ;D
    bet nu es ceru, ka tev ir taisnība un vainojami ir Stradiņi un politiskās aprindas

    AtbildētDzēst