pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris

leave your worries on the doorstep

Ak, šie mazie dzīves prieciņi. Un ar "mazie" es nedomāju nemaz tik mazi un ar "prieciņi" es domāju, protams, vēlēšanu rezultātus, hihi. :)

Vēlēšanu ballīte arī pavisam neslikta. Bija gan šādas tādas neforšas lietiņas arī, bet nu tās es nelieku iekšā savā labo atmiņu atvilknītē, tāpēc vienkārši neskaitās. Es esmu liela meitene, tāpēc drīkstu pati izdomāt, ko skaitīt un ko neskaitīt. Bet istenībā man nemaz nepatīk skaitīt, man patīk sistematizēt visu. Ļoti patīk.
Ballītē mums bija pašiem savs personīgais Lady Gaga imitators, kas gan viņai tādu sevišķi labu slavu nenestu, bet nu ceturtdaļplusiņš no manas puses, jo, sitiet mani kaut nost vai lieciet balsot par "Saskaņas centru", bet man viņa tomēr patīk, lai kā es to arī dažreiz nenoklusētu. Viņa vienkārši ir pārāk interesanta.
Ballīte bija arī skapī, vai pareizāk sakot veselos 2 skapjos. Nu tā, ka es eju tajā vienā skapī, bet netīšām ieeju otrā un tur jau priekšā ir citi cilvēki, kas ved gudras sarunas par tīri politiskiem jautājumiem. Skapī notika arī sava veida demogrāfiskais sprādziens, jo pēkšņi mazā PS ģimenīte kļuva krietni lielāka un sarežģītāka, nu tā, ka es vairs nesaprotu, kas ir mani brāļi un māsas, bet kas tantes visādas. Tā ka tagad mēs esam viena liela un laimīga "Vienotības" ģimene. Ir galīgi mīlīgi tā vispār.

Bet nav jau tā, ka viss ir par un ap politiku/šmolitiku. Biju intervēties kaut kad nesen. Vismaz piedzīvoju dzīvē tādu interviju, kādu man teorētiski vajadzēja pašai taisīt unī, bet khe...khemm mana fantāzija un iedomu intervējamais cilvēks - skolotāja "Agrita", kas dzīvo Katlakalnā, tur piepalīdzēja bišku.
Kad gāju uz turieni, domāju, kāda velna pēc uz kaut ko tādu piekritu. Man tā dēļ bija jāceļas ļoti agri sestdienas dienā, jāpārvar savas antisociālās tieksmes un jārunās pusotru stundu ar svešu cilvēku. Bet pēc tam visu dienu bija tāds neviltots PRIEKS iekšā. Nu tā pa īstam. Laikam jau tāpēc, ka man vienkārši patīk runāt par savām mazajām mīlestībiņām - nu seriāliem un filmām. Par to es varu runāt un runāt, un runāt, bet ikdienā neviens manī tik ilgi neklausītos no laba prāta. Protams, iepinas jau arī filmu un seriālu lietas ikdienas sarunās, bet tas nav tā ilgi un drīz vien novirzās un ko pavisam citu, nu, piemēram, politiku. Tad man ieslēdzas "tēloju patiesu un dziļu interesi un izpratni un dažreiz atzinīgi pamāju ar galvu" režīms.
Ko es ar to gribēju teikt? To, ka prieku var atrast arī pavisam negaidītās lietās, un tā ir diezgan lieliska sajūta.

Bonuss - once you see it, you cannot "unseen" it.


2 komentāri:

  1. hahahahhaa. demogrāfiskais sprādziens. Ja es nesēdētu bibliotēkā es būtu pārsmējusies vnk līdz pēdējam. :D hahaha. starp citu-tev galvenais jāzina-es esmu tava māsa, mums ir brāļi Rāgs&Deins, māte viktorija, tēvs Mārtiņš. Un adoptētais brālītis Gints. Bačkurs arī laikam ir mūsu brālis. :D

    AtbildētDzēst
  2. nuuu pieņemsim ;D bet, ja Bačkurs ir mūsu brālis, tad kas ir Linda? jo man likās, ka viņai jābūt augstākā paaudzē, jo viņa ir pārāk vieda, lai būtu mūsu līmenī :D

    AtbildētDzēst