Tagad sācies tāds bīstams laika posms, jo tas labais laiks ārā nu nepavisam nemudina sēdēt istabā un māāācīties. Jau kuro dienu galvā skan Laura Reinika "Man šodien vienalga", un tas NAV veselīgi! Gribas daudzdaudz riteņot un vienkārši sēdēt saulē un lasīt grāmatas. Filmas, protams, arī nedrīkst aizmirst. Mūžīgais sasalums, interneta nepastāvēšana un pārsprāgušas riteņa riepas pavisam noteikti nāktu par labu manu kopsavilkumu kvalitātei.
Runājot par filmām (un mēs visi zinām, ka es par filmām varu runāt daudz un dikti), sanāca redzēt veselas divas filmas ar Dženiferu Koneliju jaunībā, secinājums viens - viņa bija/ir tik tiešām apburoša. Diezgan sajūsma par Labyrinth (1986), viena no ļoti retajām filmām, kur vīrietis zeķbiksēs nededzina acis. Gan filmā kopā, gan Dženiferā un Deividā Bovijā ir kaut kas ļoti piesaistošs, es nezinu, kā to sajūtu varētu nosaukt, nu vienkārši IR.
Phenomena (1985) mani gan ļoti pārsteidza, jo tā visa kopējā atmosfēra nekādi neiet kopā ar beigām, kad pēdējās 15 minūtēs ir salikti visādi sižeta pavērsieni viens par otru jokaināki, un es nesaprotu, vai beigas bij domātas nopietni vai kā joks, jo nu - pērtiķa atriebība? KO? ;D
Nav jau tā, ka es no filmām neko neiemācos. Piemēram, pēc Dear John noskatīšanās es izlasīju un uzzināju, ka tiešām ir tāds teiciens kā "Dear John letter". Vēl arī to, ka Amandai Seyfried ir tiešām ļoti lieliski mati. Tādi, kas liek domāt par daudz zīdkāpuriņiem kaut kur Ķīnā, kas aktīvi auž slepenu vielu "matu padarīšanai superīgai" tieši viņai.
Runājot par filmām (un mēs visi zinām, ka es par filmām varu runāt daudz un dikti), sanāca redzēt veselas divas filmas ar Dženiferu Koneliju jaunībā, secinājums viens - viņa bija/ir tik tiešām apburoša. Diezgan sajūsma par Labyrinth (1986), viena no ļoti retajām filmām, kur vīrietis zeķbiksēs nededzina acis. Gan filmā kopā, gan Dženiferā un Deividā Bovijā ir kaut kas ļoti piesaistošs, es nezinu, kā to sajūtu varētu nosaukt, nu vienkārši IR.
Phenomena (1985) mani gan ļoti pārsteidza, jo tā visa kopējā atmosfēra nekādi neiet kopā ar beigām, kad pēdējās 15 minūtēs ir salikti visādi sižeta pavērsieni viens par otru jokaināki, un es nesaprotu, vai beigas bij domātas nopietni vai kā joks, jo nu - pērtiķa atriebība? KO? ;D
Nav jau tā, ka es no filmām neko neiemācos. Piemēram, pēc Dear John noskatīšanās es izlasīju un uzzināju, ka tiešām ir tāds teiciens kā "Dear John letter". Vēl arī to, ka Amandai Seyfried ir tiešām ļoti lieliski mati. Tādi, kas liek domāt par daudz zīdkāpuriņiem kaut kur Ķīnā, kas aktīvi auž slepenu vielu "matu padarīšanai superīgai" tieši viņai.
Vakar ar Prelīnu bijām pārāk kautrīgas un izlaidām paredzēto kublošanu. Mēs tādas gan nebijām vienīgās, jo kubls stāvēja tukšs aizdomīgi ilgi. Bet nu ko viņi tur var gribēt, ja izliek viņu uz IELAS? Tā vietā Shutter Island un nedaudz mindfuck. Man patīk mindfuck (ir latviski kāds ekvivalents vārds?) filmas, kuras beigās var saprast, un nav atstātas interpretējamas beigas .
Kopumā beidzot tāda sajūta, ka vairs negribas visu laiku sēdēt mājās. Es pieņemu, ka tas ir labi.
Kopumā beidzot tāda sajūta, ka vairs negribas visu laiku sēdēt mājās. Es pieņemu, ka tas ir labi.
ekvivalents mindfuck? :D
AtbildētDzēsttur var sanākt tikai ļoti rupjas lietas, angliski liekas tā maigāk.
prātadr..
prātapis..
prātsekss?
:D
ak, mūsdienu filologi, jūs esat tik ģeniāli savā ģenialitātē ;D
AtbildētDzēstprātsekss - seriously? :D
es saku, ka jāsāk lietot, un tad redzēsim, pie kā tas nonāks :D
AtbildētDzēst