Vakar lieliskākie nēģu svētki Carnikavā. Nevienu nēģi gan nedabūjām pat paostīt, jo bija daaaaaudz cilvēku un izpirka viņus zibenīgi. Bet tik lieliski un daudz nebija sen dejots. Pat tad, kad ap 4iem no rīta sāka līt, cilvēki nepazuda un turpināja dejot, dejot, dejot. Tas bija fooorši un tagad man ļoti sāp spranda. Un iet caur pilnīgi melnu mežu naktī, kad līst lietus, un ļoti baidīties arī pat savā ziņā bija jauki.
Vienīgi es nesaprotu cilvēkus, kas grib gulēt līdz vieniem un pat tad čīkst, kad es saku, ka jāceļas. Man ir žēl nogulēt dienu. Nogulēt vasaru. Nogulēt visu.
Un šodien, skatoties filmu Home, asariņas acīs vienubrīd pat, jo nu TIK šausmīgi skaista un apbrīnojama tā mūsu Zeme. Gribās redzēt VISU! Asariņas par to, ka saprotu, ka nekad visu neredzēšu.
Un šis ir tik ļotiļoti lieliski http://www.youtube.com/watch?v=zlfKdbWwruY
Vienīgi es nesaprotu cilvēkus, kas grib gulēt līdz vieniem un pat tad čīkst, kad es saku, ka jāceļas. Man ir žēl nogulēt dienu. Nogulēt vasaru. Nogulēt visu.
Un šodien, skatoties filmu Home, asariņas acīs vienubrīd pat, jo nu TIK šausmīgi skaista un apbrīnojama tā mūsu Zeme. Gribās redzēt VISU! Asariņas par to, ka saprotu, ka nekad visu neredzēšu.
Un šis ir tik ļotiļoti lieliski http://www.youtube.com/watch?v=zlfKdbWwruY
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru